Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Starp lietusgāzēm steidz vākt ražu

Tiklīdz lauki nedaudz apžuvuši, lauksaimnieki steidz kult labību. Arī SIA «Uzvara-lauks» ražas novākšana rit pilnā sparā. Uzņēmuma galvenais agronoms Sergejs Kataņenko atklāja, ka Gailīšu pagastā ķērušies klāt ziemas kviešu novākšanai. Notvert brīdi, kad kombaini pilnā sparā strādā, šajās dienās nav viegli – te saulains laiks, te kārtējā lietusgāze klāt.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kaut no rietumu pamales jau atkal tuvojas nokrišņi, paspējam – tīrumā tobrīd darbojas trīs kombaini, kā arī graudu pārvadāšanas transports. Izrādās, smagajām kravas automašīnām uz lauka braukt ir liegts, jo atstāj pārāk lielas rises, tāpēc no kombaina graudi vispirms nonāk traktorā, kurš savukārt tos nogādā uz automašīnām.

Tiklīdz laukā sākas kombainu vai traktoru rosība, tā no tuvējās apkārtnes salido arī «uzraugi» – baltie stārķi. Tos nebiedē ne motoru rūkoņa, ne pamatīgais kombainu saceltais putekļu mākonis.

Sergejs Kataņenko stāsta, ka nokultie kvieši no lauka tiek vesti uz uzņēmuma kalti, lai tur iegūtu vajadzīgo mituma līmeni ap 14%. Graudus attīrīs no pelavām un pagaidām uzglabās.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pašlaik tiekot kulta tikai agrīnā šķirne, konkrētajā laukā tā ir ‘Zeppelin’. Ir ziemas kviešu šķirnes un vasaras kvieši, kas vēl par zaļu vākšanai.

Agronoms tik noteic, ka raža normāla, graudi rupjāki nekā pērn. Daudz vēl ir jāvāc, tāpēc, zinot citus gadus, kad laikapstākļi lieguši daļu ražas nokult, jo graudi mitruma un siltuma dēļ sākuši dīgt, pagaidām neko prognozēt nevar. S. Kataņenko uzsver, ka šogad labība nav veldrē, kas esot ļoti labi. Pērn puse platību gulēja veldrē, un, ja vien nebūtu bijis labs laiks, tas varēja beigties ar ievērojamiem ražas zaudējumiem. Protams, bažas ir, vai visu paspēs nokult, taču panikai iemesla vēl neesot, tā «Uzvara-lauks» agronoms.

Jautāts, kā tiek plānots darbs pie tik mainīgiem laikapstākļiem, Sergejs Kataņenko teic, ka, sākoties lietum, darbs tiek pārtraukts, taču tehnika paliek uz lauka, un tiek vērots, kā laikapstākļi attīstīsies.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
SIA «UZVARA-LAUKS» sākusi agro ziemas kviešu šķirņu kulšanu. Uzņēmuma agronoms Sergejs Kataņenko pirmo kūlumu vērtē kā normālu, taču vēl jau daudz jāvāc, un laikapstākļi pagaidām nav labvēlīgi. FOTO – MĀRIS KRŪMIŅŠ

Arī SIA «Agro Bārbele» sākusi kult kviešus. Uzņēmuma īpašnieks Gerhards Odinga norāda, ka vēl nopļauts pārāk maz, lai pateiktu, kāda ir raža: «Uz šo brīdi var teikt, ka šī nav labākā, bet nav arī sliktākā. Nedaudz mazāka nekā normāli. Kvieši ir gatavi, taču laiks gan ir draņķīgs. Mēģinām lavierēt starp lietusgāzēm. Vēl gan neviena diena nav pilnībā normāli nostrādāta. Dažkārt grūti izlemt, vai vispār vērts doties uz lauka, lai jau pēc mirkļa nav atkal jāatgriežas.»

Zemnieku saimniecības «Roņi» īpašniekam Jānim Bračkam agros ziemas kviešus jau izdevies nokult: «Ražas potenciāls ir normāls, sūdzēties nevar. Protams, to ietekmējis sausums un arī karstums.»

Savukārt zemnieku saimniecības «Spigas» īpašnieks Māris Vecbiškens atklāj, ka tad, kad laikapstākļi ļāva, rudzus vēl pļaut nevarēja, jo tie esot bijuši par mīkstu. Tagad divas nedēļas solot lietu – tas nozīmē, ka jāgaida, un ražai tas par labu nenākot. Saulaini vējainā laikā pietiek ar dienu, lai kuļamais apžūst, bet miglainā laikā tam vajag pat nedēļu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lauksaimnieki atklāj, ka bēdīgākas ražas perspektīvas sagaida vasaras kviešu platībās. Kaut, audzējot tos, viss darīts pareizi, sausuma dēļ augi mēslojumu nesaņēma vajadzīgajā laikā.

Ziemas kviešiem, rudziem, miežiem, rapsim un arī tritikālei šajā sezonā visā valstī raža būs zemāka, nekā cerēts, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības konsultantu veiktā lauku apsekošana. Visā Latvijas teritorijā ziemāju vārpu veidošanās attīstību ietekmēja sausums, līdz ar to – graudaugiem īsākas vārpas ar mazāku graudu skaitu tajās kā parasti.

«Vieglākās augsnēs ziemas kvieši, rudzi un tritikāle ir priekšlaikus nogatavojušies jeb nokaltuši, kas nozīmē, ka graudi ir sīki un raža šādos laukos būs zema. Rudziem graudu attīstību vārpā ietekmēja arī tripša bojājumi. Labs graudu rupjums ir laukos, kuri labāk pārcieta sausumu un kur laikus tika sagaidīts nepieciešamais nokrišņu daudzums. Rapsim pieejamais mitrums nodrošināja labu sēklu rupjumu, tomēr kopumā tas ir mazāka auguma ar mazāku biomasu, kas rezultēsies zemākā ražā,» skaidro LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

LLKC augkopības konsultants Arvis Spuriņš norāda, ka bioloģiskajās saimniecībās raža atkarībā no tā, kāda ir augsne un priekšaugs, svārstīsies no 1,0 līdz 2,0 t/ha, smilšainākās augsnēs raža būs zemāka.

Konvencionālajās saimniecībās atkarībā no tā, cik daudz ticis nodrošināts mēslojums, raža gaidāma no 3 līdz 6 t/ha. Vietās, kur pamatmēslojums likts nedaudz un papildmēslojumā dots tikai slāpeklis, raža paredzama zemāka.

Jūlija beigās apkopotās ražas prognozes liecina, ka vidēji Latvijā no viena hektāra būs nokuļami: ziemas kvieši – 4,26 t, rudzi – 3,52 t, tritikāle – 3,46 t, ziemas rapsis – 2,34 t, ziemas mieži – 3,78 t.

Uz stabili sausām dienām tuvākajā laikā nevar cerēt, tāpēc raža ir jāvāc ar paaugstinātu mitrumu, bet tas nozīmē lielus izdevumus kaltēšanā. Bažas rada arī graudu iepirkuma cena, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu, arī sarukusi par aptuveni 30%. Biedrība «Zemnieku saeima» lauksaimniekiem prognozē būtiski zemākus ienākumus, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. 

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (3)

  1. Sākas!!! Atkal čīkstēšana. Neesot gatavi. Mūsu saimniecība jau ir visu nokūlusi bez lietus. Palika tikai rapsis un protams,kukurūza . Pilnīgi viss ir normāli. Gan raža,gan sausums. Laikam gaidīsat,ka sagāž visu veldrē un tad lai valsts maksā. Skatoties,kā mētā pa tīrumu siena ruļļus,tad jādomā, kāpēc vispār bija jāpieliek darbs. Vēl kas,braucot tepat uz kādu pilsētu, ir tik daudz nenopļautu lauku. Un vēl bļausat,ka nav lopiem barības!!! Cilvēki ar lūgšanos lūdzas,ņemat,pļaujat,lai tiek lopiņiem. Bet…. Atceros,kā mēs bērnībā un jaunībā bijām izpļāvuši visas grāvsmales,lai tik būtu ko dot ēst. Visā mūžā mana mamma gandrīz par grēku uzskatīja,ja gotiņai bija jādod salmi. Tā kā tagad ir viss tik ļoti aizaudzis…. Krūmi gandrīz uz ceļa. Pa zemes ceļiem un līkumiem ir ļoti bailīgi braukt. Jā, arī tāda ir dzīve.

    3
    5
  2. Pareizi saki,kundzīt! Šodien braucām uz Ainažiem,neviena kombaina. Saulīte,vējš. Viss,ko vajag, lai strādātu. Bet vienā laukā jau tīrums apstrādāts un sēja…. Mēs arī esam nopļāvuši visu. Bez problēmām.

    2
    4
  3. Tas kad saimnieciba 100ha un paspej nokult visu ir labi, bet šeit runa ir par 5000ha un vairak, un ne visas šķirnes ir gatavas.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.