Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Turpinās tīrīt Lielupes gultni

Bauskas novada domes deputātiem 22. februāra domes sēdē būs jālemj par dalību Valsts zivju fonda projektu konkursā. Galvenais projekta mērķis – turpināt Lielupes gultnes tīrīšanu. Šādus darbus pa posmiem īsteno jau ilgāku laiku.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Par projektu vides un attīstības komitejas sēdē 8. februārī un finanšu komitejas sēdē 15. februārī ziņoja Jolanta Kalinka. Viņa informēja, ka paredzēts tīrīt upes gultni Lielupes posmā kreisajā krastā no mājām «Lejas» uz augšu aptuveni divu hektāru platībā. Kopējais finansējums ir 20 270 eiro, kur Valsts zivju fonda līdzekļi ir 15 tūkstoši eiro. «Pašvaldības finansējums nav jāpiešķir papildus no budžeta līdzekļiem, jo kā līdzfinansējuma aktivitāti norādām upju meldru pļaušanu ar truksoru un budžetā šī izmaksu pozīcija ir paredzēta,» norādīja J. Kalinka.

Deputātus interesēja, kādā mērā projektā būs iesaistīta Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība. «Biedrība plāno savu aktivitāti, ir paredzēts konkrēts posms. Pagājušajā gadā savu posmu pabeidzām, gribam turpināt uz priekšu,» informēja biedrības pārstāvis Valērijs Gabrāns. Deputāte Ināra Pētersone interesējās, kāpēc izvēlēta šī vieta. «Tur strādājam ilgāku laiku. Biedrība šajā projektā tīrīs no Mežotnes puses, novada projekts – no Rundāles puses. Posms kādreiz bija ļoti makšķernieku iecienīts, bet vides degradācijas, aizaugšanas, dēļ makšķernieku kļūst mazāk. Tuvumā ir attīrīšanas iekārtas, ar visu attīrīšanu ieplūst barības vielas. Savulaik šajā vietā bija liela koncentrēšanās vieta zivīm, bet vide laika gaitā būtiski pasliktinājusies, kļuvusi zivīm nelabvēlīga,» skaidroja V. Gabrāns.

Deputāts Rihards Melgailis interesējās, vai ir kādi skaitļos izmērāmi rezultāti. «Projektus īstenojam jau gandrīz 20 gadus. Projektiem ir nosacījums – pirms tam veic vietas apsekošanu un kontroles zveju. Veic pirms tam un arī pēc tam. Rezultāti liecina, ka ir vērojams zivju mazuļu pieaugums konkrētajā posmā. Reizē mēģinām sakārtot vietas, lai arī cilvēkam labums, piemēram, sakārtojot peldvietas, kuras bieži ir noslīcinātas vai pārpurvotas. Nākamais, kas ir svarīgi, ir bioloģiskā daudzveidība, lai turētos pretim upju aizaugumam, lai daudzveidība nepazustu. Tie ir trīs svarīgākie momenti, kāpēc to darām,» skaidroja V. Gabrāns.

Foto: No arhīva

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (4)

  1. tā daudzveidība tiešām mums izcila, jo kādi tik nav tie “putni”, kuri pieder dominējošai sugai, tiem, kuri “apgūst” un sadala projektu naudu un lemj, kuram dzīvot un kuram mirt. Vien, palūkojieties tepat, no Ziedoņu ceļa iepretīm kapsētai, kāds izskatās Lielupes pretējais krasta nogāze, ar slīpumu jau vairāk kā 30 grādu leņķī, kur arumi palu laikā sniedzas līdz pašam ūdenim, un padomājiet, kas un kādā koncentrācijā no šīm un ne tikai šajā vietā redzamajām intensīvās lauksaimniecības platībām iekļūst Lielupē, tās satekupēs un pietekās. Ja skatīsimies tikai uz to, kas jāstumda, jārok vai jāpļauj mūsu upēs, tad apgūsim vien tūkstošus un pēc pāris gadiem šajos “iztīrītajos” upju posmos redzēsim tādu pašu “ziedošu pļavu”, kādu redzam nesen tīrītajā Mēmeles posmā lejpus šosejas tiltam pār upi Bauskā ar visām zaļajām salā upes vidū, kādas pirms ‘tīrīšanas” vismaz pēdējo 70 gadu laikā tur nebija sastopamas. Patreiz notiekošās aktivitātes upju tītrīšanā ir vien kārtējā naudas apgūšana, kam nav ietekmes uz upju tīrību līdz nebūs novērsti cēloņi, katastrofālā lauksaimniecības un neattīrīto sadzīves un rūpniecisko notekūdeņu ieplūšana mūsu upēs. Kad attieksme pret savu misiju amatpersonām un biedrību vadītājiem ir izteikta ar vienas šādas biedrības vadītāja vārdiem: “Ja biedrībā nebūs vairs ne viena biedra, mēs tāpat kā biedrība pastāvēsim”. Viedi vārdi, redzot notiekošo mūsu upēs, kaut no upēm būs palikuši vien novadgrāvji, mēs vadītāji, joprojām turpināsim apgūt tos tūkstošus, kas paredzēti un mums piešķirti.

  2. Visnotaļ atzīstams viedoklis. Principa ta ari ir. Parsmējos, ka pern, pēc upju tīrīšanas, bravūrīgi laivotaji pretī Mežotnei savas laivas stiepa uz muguras un niedru džungļos brida…

  3. Tas ekskavators pagājušo gadu vismaz Mēmele bij miera stājā nekustīgi! Ekanomēja degvielu?

  4. Paziņa no tranzīta bauskas, caur, kuru drīz vispār nebūšot iespēja caurbraukt , zin teikt, ka tā neesot. Viss esot darīts projekta ietvaros un viņš to atbalstot. Vienīgā viņa velme- lai beidzot to upi attīrot tiek izveidota arī viena publiskā peldvieta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.