No 18. līdz 20. aprīlim Jēkabpils Mežaparkā jau ceturto gadu norisinājās izturības skrējiens Backyard Ultra “Lūša pēdās 2026”, kas šogad pulcēja 142 sportistus no četrām valstīm. Dalībnieku vidū bija arī vairāki Bauskas novada pārstāvji, kuri sacensībās sasniedza augstus rezultātus.
Pēdējo divu gadu sacensību uzvarētāja, rundāliete Gita Muceniece šoreiz dāmu konkurencē izcīnīja otro vietu. Viņa trasē pavadīja 21 stundu un 30 minūtes, nepilnus septiņus kilometrus garo apli veicot 27 reizes.
“Manuprāt, šoreiz lika manīt nesagatavotība. Tā kā nupat esmu atpakaļ skrējēju rindās, tad treniņu process vēl bija ļoti saudzējošs – daudz brīvdienu, stipri mazāk sakrāto kilometru jeb apjoma,” skaidro G. Muceniece.
Viņa atzīst, ka liela nozīme bijusi arī tam, ka šoreiz līdzās nebija ierastās atbalsta komandas – mamma un vecākais dēls. “Parasti man atliek tikai skriet, bet komanda izdara visu lielo darbu, bet šajā reizē viss bija uz pašas pleciem. Iepriekš tuvinieki iedeva attiecīgajās stundās ēdienu, sporta uzturu, pamasēja kājas, sagatavoja sausu apģērbu, naktī pasniedza siltu dzērienu, tostarp atrada arī īstos vārdus īstajā laikā,” stāsta G. Muceniece.
Viņa atklāja, ka sacensībās jau pēc 25. apļa sajutusi stipras sāpes kājās. “Lai nesabojātu atlikušo sezonu, pieņēmu lēmumu apstāties. Gan naktī, gan no rīta bija ļoti auksti. Tas mitrums ap Radžu ūdenskrātuvi dod papildu dzestrumu un aukstumu. Šoreiz izteikti izjutu arī miegainību. Nelaikā izdzerta kafija darīja savu,” sajūtās dalās G. Muceniece.
Pret apļošanu viņai nav iebildumu, jo īpaši tik skaistā vietā. “Saullēkts, saulriets, priežu mežs, pat akmens sirsniņformā ceļā gadijās. Vai šoreiz ir rūgtums par rezultātu? Nē, nebūt ne. Esmu priecīga, ka pēc visām nebūšanām ar traumām esmu atpakaļ ierindā. Par konkurenci – scenārijs tāds pats kā 2025.gadā,kad palikām mēs divatā ar igaunieti. Meitene stabili skrēja savā izvēlētajā tempā un taktikā. Lika iespringt jau pēc 20.apļa. Kā jau es pati sociālajos tīklos raksttīju: kāda sagatavotība-tāds rezultāts. Jāturpina trenēties un jāatgriežas nākamgad pēc titula,” tā G. Muceniece.
Gitas Mucenieces sniegums sacensībās izpelnījās arī plašu atbalstu sociālajos tīklos, kur līdzjutēji neslēpa sajūsmu par sportistes izturību un raksturu.
Madara Blūma raksta: “Tu esi fantastiska. Sieviete-supermene! Sekoju līdzi tavam skrējienam. Visa Blūmu ģimene attālināti juta tev līdzi. Tiekamies jau drīz kādās no sacensībām.”
“Apbrīnoju Tavu spēku, neatlaidību un pacietību. Tu esi ļoti stipra, labākā,” pauda Egita Stahovska.
Savukārt Aiga Anitena komentē: “Īsta cilvēkjauda! Cepuri nost, Gita, šis nav vienkārši, ne pavisam nav vienkārši. Apbrīnojam un lepojamies!”
Lielisku rezultātu sasniedza arī baušķeniece Inga Abu-Dema, kura dāmu konkurencē ieguva trešo vietu. Viņa trasē pavadīja 16 stundas un veica 20 apļus. Savukārt baušķeniece Ilze Kiseļeva sieviešu konkurencē finišēja 10. vietā, trasē pavadot 9 stundas un 17 minūtes un noskrienot 12 apļus.
Vīriešu konkurencē augstu rezultātu sasniedza iecavnieks Mihails Kohanovičs. Viņš trasē pavadīja 21 stundu un 14 minūtes, veicot 29 apļus, kas vīriešu konkurencē ļāva izcīnīt septīto vietu.
Sacensību formāts paredz, ka dalībniekiem katru stundu jāveic 6706 metrus garš aplis apkārt Radžu ūdenskrātuvei. Uzvar tas skrējējs, kurš pēdējais spēj turpināt distanci. Šogad maratona robežu jeb septiņus apļus sasniedza 118 skrējēji, bet 38 dalībnieki tika līdz 15 stundu jeb aptuveni 100,5 kilometru robežai.
Dāmu konkurencē uzvarēja igauniete Gerli Nikolajev, kura veica 30 apļus. Kopvērtējumā par sacensību uzvarētāju jau ceturto gadu pēc kārtas kļuva Ritvars Kalniņš, noskrienot 39 apļus jeb aptuveni 261 kilometru.
