www.bauskasdzive.lv
Pēc divu gadu pauzes Bauskā atgriežas Vimbu svētki. Tos kopā ar Lieldienām Mūsas krastā pilsētas stadiona pakājē atzīmēs svētdien, 17. aprīlī.
Bauskas kultūras centra pārstāve Kristiāna Paula Lībiete atklāja, ka vietējie makšķernieki jau pašlaik brīvprātīgi nodod lomu svētkiem. «Zivju skaits ir atkarīgs no dabas labvēlības un laikapstākļiem. Ļoti ceram, ka tie drīzumā uzlabosies,» teic K. P. Lībiete.
To, ka galvenajām svētku vaininiecēm – vimbām – pēdējā laikā pagalam slikta apetīte, apliecina Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības domes loceklis Māris Vaitekūns.
«Ar to, kas bija pirms trim nedēļām, nevar salīdzināt. Tad tiešām bija ļoti daudz zivju, bet tagad aukstums uzskrēja, neūdeņu periods, murdi salikti, tāpēc lomi nekādi. Lai gan piektdien vīri ar eholotiņu-dīperi bija pētījuši upi un redzējuši, ka ir pilns ar vimbām, taču tām, visticamāk, ir par aukstu, lai kustētos, un ēstgriba švaka. Esmu dzirdējis, ka Ziedoņos iet vaļā cope, bet tur ir arī tauta. Tā jau vienmēr ir bijis, kur zivis, tur cilvēki. Kaut kur mazajās bedrītēs zivis slēpjas, bet vairākums jau par slinku meklēt,» pauž M. Vaitekūns un prognozē, ka uzlabojumi gaidāmi, ja iestāsies siltāks laiks.
Viņš raksturo, ka šāda situācija nav nekas neparasts. Līdzīgi gadi bijuši arī iepriekš. «Sākumā ir lieli plūdi, bet tie ātri noskrien, jo nav jau sniega, un upe galīgi sakrītas. Aprīlī problēmas rada arī rūpnieciskās zvejas ielikti murdi Buļļupē, kas aizsprosto vimbu gājienu uz augšu. Tos izņem 15. aprīlī, faktiski vimbas normāli te parādīsies ap 20. datumu, bet diemžēl svētki ir 17. aprīlī,» saka M. Vaitekūns. Viņaprāt, Vimbu svētkus vajadzētu rīkot pēc 20. datuma, bet tas esot organizētāju ziņā.
«Vimbu svētki nepārprotami asociējas ar zivīm. Pēdējā svētku reizē to patiešām bija daudz. Mēs nevaram šodien aizbraukt ielikt tīklu, saķert tūkstoti vimbu un garantēt kūpinātavām darbu. Svētdien tās zivis tiks ķertas. Ja vimbas ir, īsti jau nav liela māksla tās noķert, jo ēd visu. Prognozes nekādas pagaidām nevaru pateikt – vai būs tikai nosaukums Vimbu svētki, vai būs arī kāda vimba, to pašreiz grūti pateikt. Ja galīgi necopēsies, būs citas izdarības, ja nav to zivju, nav, ko tu izdarīsi, ripinās olas. Svētki jau nav atcelti,» uzsver M. Vaitekūns.
Viņa ieteikums, ja rīkotājiem ir brīvas finanses, zivis doties iepirkt uz Buļļupi, tad būšot garantija, ka sarīkojumā vimbas varēs arī nobaudīt. Oficiāli tirgus cenu M. Vaitekūns nosaukt nevarēja, bet dzirdējis, ka par kūpinātu vimbu prasa trīs līdz piecus eiro gabalā. Svaiga pērn maksājusi ap eiro, šogad saistībā ar inflāciju cena varētu būt kāpusi līdz pusotram eiro.
Vaicājot, vai vimba mūspusē nebūtu pelnījusi tikt iemūžināta upes krastā kādā vides objektā, M. Vaitekūns bilst, ka par to jau runāts teju desmit gadus. «Bija idejas, bija projekti, uzmetumi, bet nezinu, kālab tas neguva atbalstu pašvaldībā. Ne jau mēs, biedrība, varam bronzā vai kādā citā materiālā atliet, neesam tik bagāti, un vajadzīga ir vieta, kur to novietot. Bija izdomāts pirms Ķirbaksalas to uzlikt, bet viss palika ideju līmenī. Bažas rada arī sabiedrības elementāra nedisciplinētība.
Biedrība ar projektu palīdzību izveidoja labiekārtotu vietu «Alkšņi» Lielupes krastā Rundāles pagastā. Kas tagad tur ir? Bardaks! Galdus, solus sadedzināja. Tualetes izdemolēja, nosvilināja. Darījām priekš cilvēkiem, bet par cilvēkiem tos grūti nosaukt. Ja uz skaista ozolkoka galda var kurināt ugunskuru, ja uz galda var likt tukšās pudeles un ar nolūku šķaidīt, vai tad ir vēlme kaut ko priekš sabiedrības radīt?» sašutumu pauž M. Vaitekūns.
Viņš pieļauj, ka jautājums par vides objektu vimbai tomēr jāaktualizē. «Jāizrēķina, cik tas izmaksās, un jāmēģina sponsorus piesaistīt. Visiem ar naudu ir grūti, bet varbūt izdodas,» saka M. Vaitekūns.
Pagājušos Vimbu svētkos labas gribas makšķerēšanas sacensībās piedalījušies ap 100 makšķernieku, atceras vietējās makšķernieku biedrības vadītājs. Viņš atklāja, ka arī šogad katram gribētājam biedrība dāvās bezmaksas makšķerēšanas licenci. K.P.Lībiete precizē, ka reģistrācija sacensībām notiks no pulksten 07:30 līdz pulksten 9. Sacensību starts tiks dots astoņos no rīta, tās ilgs līdz pulksten 14.
BKC pārstāve P. K. Lībiete skaidroja, ka sacensību dalībnieku loms uz vietas pavāra Ata Zgirska vadībā tiks sagatavots, kūpināts un nodots apmeklētājiem. Iepriekšējā svētku reizē kūpināta vimba tika mainīta ar kuponu starpniecību, kuru varēja iegūt, izpildot kādu uzdevumu. Šajā gadā zivis tiks iemainītas pret ziedojumu.
Ziedojumu vākšana tiks organizēta sadarbībā ar vietējo biedrību «Laiks jauniešiem», un visi iegūtie līdzekļi tiks izmantoti Ukrainas karā cietušo atbalstam. Papildus ziedojumiem «Laiks jauniešiem» stendā biedrības pārstāvji sniegs jaunāko informāciju par nepieciešamo Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas izmitināti Bauskas novadā. Cilvēki varēs iegūt plašāku informāciju un saņemt atbildes uz jautājumiem par to, kā ikviens Bauskas novada iedzīvotājs pašlaik var palīdzēt Ukrainai.
Svētku apmeklētāji Mūsas krastā gaidīti no pulksten 10. Būs muzikāli priekšnesumi, darbosies Lieldienu darbnīcas, izzinošus padomus varēs iegūt «Dabas stacijas» teltī. Īpašā studijā savas mākslas piekritējus uz krāsainu un spilgtu notikumu aicinās Elita Patmalniece. Visus Elitas studijas apmeklētājus sagaida kopīga zīmēšana un krāsošana, iespēja saņemt mākslinieces īpaši viesim veidotu portreta skici, kā arī aplūkot nelielu mākslas darbu izstādi.
Svētkos savu dalību pieteikuši 55 tirgotāji, taču maksimālais vietu skaits šajā teritorijā noteikts mazāks – 40. K. P. Lībiete atklāja, ka tirgosies gan vietējie amatnieki un mājražotāji, gan tirgotāji no citām Latvijas vietām. Pieejamo preču sortiments būs daudzveidīgs – kosmētika, apdrukāts apģērbs un aksesuāri, koka izstrādājumi, rotaslietas, dažādi pārtikas izstrādājumi, dzērieni u. c.
K. P. Lībiete norādīja, ka no pašvaldības budžeta svētku norisei atvēlēti 15 tūkstoši eiro. Sarīkojumam sarūpēts arī Zivju fonda atbalsts. Startējot projektu konkursā «Vimbu svētkiem», tika piešķirti desmit tūkstoši eiro.
Ievērībai:
No 16. aprīļa plkst. 9 līdz 17. aprīļa plkst. 19:30 transporta līdzekļu kustība nebūs iespējama Krasta ielas posmā gar Bauskas pilsētas stadionu. 17. aprīlī no plkst. 05:30 līdz plkst. 19:30 Krasta iela tiks slēgta posmā no Sporta ielas līdz Skolas ielai.
Pilsētas viesiem rīkotāji lūdz automašīnas atstāt stāvlaukumā pretī Bauskas pilsētas stadionam (Pilskalna iela 26). Savukārt vietējos iedzīvotājus aicina būt dabai draudzīgiem un uz svētku norises vietu doties kājām.
Ak tad Bimbu svētkiem tērēs 25 tūkstošus, bet kādam jaunam dekoram nauda pilsētvidē neatradās. Septiņu stundu dzīrēm lietderīgi tērēt tūkstošus, bet noskaņas radīšanai nē. Ak un teritorijā, kur šķībi izgāzti soli, izsvaidītas retas šķembas, izārdīti divi stadiona laukumi, tagad svinēs svētkus. Jā, vieta tikpat pievilcīga, cik pievilcīgs prasto dēļu sasistais svētku afišas rāmis.
Hmm,grūti noorganizēt svētkus pielāgojoties laika apstākļiem.Vaitekūna kungam taisnība.Pēc 20.tā datuma būtu labāk.
Nu mums pielāgojas Lieldienām, Dūmiņkantorim taču par grūtu divus atsevišķus svētkus organizēt. Te atkal kristiešiem sāpe, ka nevar pagūt uz baznīcu aiziet un reizē apmeklēt svētkus. Citādi, kad nāks no baznīcas sola, diez vai kāda asaka paliks.
Uz svētku skatuves par tautisku atmosfēru parūpēsies duets “Kalnejas”, savās kompozīcijās dalīsies grupa “Sudden Lights”, ar asprātīgām dziesmām par sasāpējušām tēmām upes krastu piedziedās grupa “Pirmais Kurss”, taču ar labākajiem vimbu ritmiem klausītājus jau visai tradicionāli izklaidēs Roberts Gobziņš. Visas dienas garumā par aktualitātēm zivsaimniecībā informēs svētku neatņemama sastāvdaļa – zinošais dabas entuziasts Māris Olte. Pie viņa uz sarunām pievienosies arī copes eksperts Kārlis Goldmanis un trofeju līdaku makšķernieks Gunārs Klēģers.
Citur lasu Lieldienās, domāju citās pilsētās uzstāsies vietējās amatierkopas. Pēc kovida šie tā grib kāpt uz skatuves. Te izskatās vietējie mākslinieki nav cieņā, labāk pirkt un maksāt naudu par viesu uzstāšanos.
Kultūras centram sen galveno pasākuma dīvu VIMBU vajadzēja uzsliet Rimi laukumā, lai pievērstu uzmanību. Taču no otras puses, zinot, ka katrā Latvijas nostūrī, kur tiek rīkoti svētki , visi drāžas kā negudri, jo tik ilgi nekas nav noticis. Vai vispār, ja protams būs labi laikapstākļi, BKC ir rēķinājies ar masām? Kur tās tur novirzīs? Ne tur galdu, ne tur krēslu, pārvietojamos jau arī neuzstādīs. Pilskalnā būtu labāka vieta, bet protams ne makšķerēšanai.
Varbūt vietējiem labāk jādodas uz Šūpoļu festivālu Siguldā? Tāpat te nekas neuzrunā…
17.aprīlī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks Lielā Lieldienu svinēšana – ar plašu amatnieku un pārtikas mājražotāju tirgu, olu krāsošanu un ripināšanu, šūpošanos 15 dažāda veida šūpolēs, leļļu teātra izrādi bērniem, tautiskām dziesmām un dejām.
Par ziedojumiem varēs iegūt vimbas. Ziedojumi nonāks Ukraiņiem 😁
Nu jūs pieduraties….
tiešām, tās ir vimbas, kas plunčājas Mēmeles straujtecē pie bijušās eteķfabrikas ēkas? Neizskatās gan, drīzāk tie būs smaiļotāji, kuri uzstāda savus “rīkus” un , izskatās drīz izmēģinās arī pašu laivošanu šķēršļotā trasē. Te būtu vietā jautājums gan BMMB Vaitekūnam, gan spices vīriem novada domē, īpaši Okmanim- kā šāda rīciba korelē ar makšķerēšanas liegumu šajā upes posmā, pie tam makšķernieks no 15. aprīļa upē par zābaku zoles nedrīkstēs saslapināt, lai nesaņemtu bargu sodu? Tas viss tiek darīts, lai netraucētu vimbu nārstu, kas kā novērots šajā konkrētajā posmā no šosejas tilta pār Mēmeli līdz Pilskalna parkam, ir pats “ražīgākais”. Tad kā ir ar to dabas sargāšanu- vieni nevar pat ūdenī iebrist, bet otri kuls ūdeni un notrauks no oļiem tur pielipušos vimbu ikrus, ja kāda daļa naktī vai laikā, kad laivinieki atpūšas pagūs nonārstot, rīkos aktīvu izklaidi savam prieciņam tieši vienā no galvenajām nārsta vietām?
to lielo dabas speciālistu Māri Olti nevajadzētu aizvest uz nārsta un lieguma vietu Mēmelē, kur lieguma laikā iecerētas citas atrakcijas, tikai šoreiz vimbu populācijas samazināšanai, traucējot nārstu un iznīcinot jau iznērstos ikrus?
Vai ziedojums ir noteikts? Vai man par vienu centu arī vimbu iedos? Vai tomēr būs kāda šķirošana?
Lielas dabas speciālists Olte gan ļoti izblamējās pa visu Latviju ar savu apreibinošo vielu šņaukšanu TV projektā. Varbūt vajadzēja citu speciālistu pieaicināt?
Pirmajā attēlā jau nav vimba, bet sapals…. IBIO!!!!!
Nobraucu garām svētku vietai,ibio rio izvilkuši žagaru buntes un kā slotas sasprauduši pie šūpolēm un pie kāpnēm, tā teikt galvenie vārti vimbēdāju svītai. Ak vai ar gaumi mums tiešām novadā nav kārtībā.
Patiess prieks, ka Vimbu svētki atkal notiks! Svētki izdosies, ja paši tiem būsiet gatavi, bet ja rauksiet degunu un meklēsiet vainas, labāk nenāciet! – Nevajag sevi un citus apgrūtināt! Negāciju tapat pietiek.
Vai tad nu Olte, kurš sašmucējies pa visu Latviju, bija jāsauc uz Bausku…pa velti jau baudu eksperts nebrauc… Vai tiešām pašvaldībai jātērē līdzekļi šādam entuziastam?
Es nesaprotu vienu – divi gadi ir pagājuši un BKC ir spējīgs vien uz visa vecā atražošanu? Cik ilgi baušķiem var uzbāzties Vimbu svētkos ar zero waste? Vai bezatkritumu dzīvesveida popularizēšanu nevar izvērst Lielajā talkā? Par Olti – ja tiešām arī tas bija joks ar narkotiku šņaukšanu, ir jādomā, ko deputāts, TV seja un it kā dabas draugs drīkst atļauties… Visu mūžu dzīvo no sponsoriem un nodokļu maksātāju naudas, vajag arī sajēgt, ko dara. TV seja, var padomāt, ka reklamē dzīvesstilu ar šņaukšanu. Stulbi…un tagad viņu aicina Bauskā… Ak šogad neizdevās Horenu paaicināt, jo viņš tak Ēģiptē ziemu pārlaiž, varēja padziedāt piededzini, piededzini man. Varbūt jau Bauskai kā zālītes un citu apreibinošo vielu zelta bedrei arī tas viss piederas gan Olte, gan Horens.
Vai neienāca prātā sarīkot vimbu ēšanas sacensības? Vimbu tīrīšanas sacensības? Vimbu pagatavošanas sacensības? Makšķeres sasiešanas sacensības? Zivju atpazīšanas sacensības?
Sanāk, es atnāku, ātri apstaigāju tirgotājus, paklausos mūzikas ritmos, nemakšķerēju, zivju sacensības neinteresē, varbūt dabūju vimbu un tinos prom. Ja vēl līst lietus vai snieg sniegs, varbūt vispār neeju. Ar pompu izreklamē, bet satura nekāda. Skatos Rīgas tūrfirmas pat Vimbu svētkus ielikušas savu maršrutu paketē, lai ir saturs, pieliek vēl Rundāli klāt, Skaistkalnes karsta kritenes un tad prom uz Lietuvu.
Vēl varēja atvilkt zemessargus un armiju, kā citus gadus un laicīgi padižoties, ka valsts spēj aizsargāt.
kaapeec licences no 1.04, ja tiikli liidz 15.04 un zivis pie mums buus ap 20.04?