Vimbu svētkos sola plašu programmu; par zivju trūkumu šogad sūdzēties nevar

Sestdien, 22. aprīlī, Bauskā jau piekto reizi norisināsies “Vimbu svētki”. Baušķenieki un pilsētas viesi Mūsas labajā krastā pie pilsētas stadiona aicināti pavadīt aizraujošu sestdienu, piedaloties atraktīvās, aktīvās un izzinošās nodarbēs, baudot muzikālus priekšnesumus, noprovējot  kūpinātu vimbu, vērojot makšķernieku sacensības par lielāko lomu.

Iepriekšējās reizes “Vimbu svētki” Bauskā tika atzīmēti kopā ar Lieldienām – svētdienā, bet šogad izvēlēta cita kārtība – pasākums notiks sestdienā un vienā dienā ar Lielo talku.  Bauskas Kultūras centra pārstāve Kristiāna Paula Lībiete skaidroja, ka šogad Lieldienas iekritušas aprīļa sākumā, tālab “Vimbu svētkus” nolemts pārcelt uz vēlāku laiku, kad laukā jau ir silts un patīkams. Kā reizi jau šajā sestdienā gaisa temperatūra tuvosies plus 20 grādu atzīmei, kas ļaudis motivētu atrasties ārtelpās.  

K.P. Lībiete atzīmēja, ka viens no ilgstošiem “Vimbu svētku” vadmotīviem ir  dabas aizsardzība, kas saskan arī ar Lielo talku. Sarīkojuma laikā upes krastā talka gan nav plānota. “Tie būs svētki talciniekiem, jo iedzīvotāji talkā var piedalīties jau visu nedēļu,” paziņo BKC pārstāve. Zināms, ka svētku laikā Bauskā būs sastopams arī Latvijā populārākais dabas draugs Cūkmens, kurš visu dienu, aicinās ikvienu apmeklētāju  uzzināt, kādēļ plastmasa un citi atkritumi mežam ir kaitīgi.

K.P. Lībiete precizēja, ka labas gribas makšķerēšanas sacensību dalībnieki uz reģistrāciju  gaidīti no plkst. 7:30 līdz plkst.9. Sacensības norisināsies no pulksten deviņiem līdz diviem pēcpusdienā. Iegūtais loms turpat uz vietas tiks sagatavots, kūpināts un pret ziedojumu nodots apmeklētājiem baudīšanai. Arī šogad smeķīgākās vimbas pēc speciāli Bauskai izstrādātas receptes kopā ar mācekļiem gatavos pavārs Atis Zgirskis.  Ar Labas gribas makšķerēšanas sacensību nolikumu dalībnieki aicināti iepazīties: https://ej.uz/vs-nolikums-2023

Kamēr copes entuziasti ļausies makšķerēšanas priekam, citi svētku svinētāji upes malā  gaidīti no plkst.11, lai baudītu plašo svētku programmu. Paredzēts, ka pulksten 13 uz svētku skatuves kāps turbo folka orķestris “Oranžās Brīvdienas”, bet svētku noslēgumā plkst.15:20 uzstāsies grupa “Dzelzs Vilks”. Visas dienas garumā ar labākajiem vimbu ritmiem klausītājus jau tradicionāli izklaidēs Roberts Gobziņš, bet par aktualitātēm zivsaimniecībā informēs svētku neatņemama sastāvdaļa – zinošais dabas entuziasts un pasākuma runasvīrs Māris Olte.

Pulksten 12 svētku skatuvi pārņems rotaļu zvēri, kuri mazākos dabas draugus aicinās piedalīties interaktīvā rotaļprogrammā “Brīnumu un prieka akadēmija”. Vēl jaunākajiem svētku svinētājiem būs iespēja paciemoties “Trušu pilsētiņas” lauku sētā, izbraukt ar īpaši svētkiem veidotu vimbu karuseli un izaicināt ģimeni vai draugu kompāniju uz lielformāta koka spēļu maču.

Šogad “Vimbu svētku” dabas aizsardzības programma aptvers daudzveidīgus tēmu lokus – apmeklētājiem būs iespēja uzzināt gan par ūdens iemītniekiem, gan arī tiem, kas savu mājvietu atraduši mazliet attālāk no upes malas. Uz sarunām par zivju dzīvi, aizsardzību un pētniecību gaidīs zinātniskā institūta “BIOR” pētnieki, bet “Makšķerēšanas karte” pārstāvji piedāvās pārbaudīt savas zināšanas par dažādām zivju sugām. Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Ķemeru Nacionālā parka dabas centru “Ķemeri” visus zinātkāros uzņems savā mobilās klases busiņā. Svētkus papildinās arī Latvijas Ornitoloģijas biedrības aktivitātes – putnu vērošanas pastaiga ar Ievu Segliņu un putnu būrīšu darbnīca kopā ar Ingmāru Līdaku. Lai piedalītos Putnu dienu aktivitātēs, nepieciešama iepriekšēja reģistrācija: https://ej.uz/putnu-dienas-Bauska-2023.

Mākslas mājā kopā ar Bauskas novada mākslinieci Lauru Matildi – Ikerti apmeklētāji no atslēgām un citiem “otrās elpas” materiāliem radīs vēja zvanus un citus vides objektus, ko pēcāk plānots eksponēt pilsētā. Gatavojoties aktīvai atpūtai pie dabas arī pēc svētkiem, teritorijā darbosies gaisa pūķu izgatavošanas darbnīca, kuras vadītāji sniegs ieteikumus un citas praktiskas iemaņas veiksmīgākai gaisa pūķa palaišanai debesu ūdeņos. Savukārt zaļo pirkstiņu īpašnieki stilizētas siltumnīcas stacijā varēs podiņos iedēstīt dažādu garšaugu sēklas, kuras vēlāk izaudzēt uz palodzes katram savā mājoklī.

“Vimbu svētku” laikā darbosies arī tirdziņš. K.P. Lībiete atklāja, ka šogad tirdziņam apstiprināti 55 tirgotāji. “Kā jau allaž, arī šogad tirgotāju atsaucība bija liela, tāpēc visus tirgoties gribētājus teritorijas ierobežotās platības dēļ apstiprināt nebija iespējams. Svētku tirdziņā savu produkciju pārdos gan Bauskas novada mājražotāji, gan tirgotāji no citām Latvijas vietām,” pavēstīja K. P. Lībiete.

Pulksten 15 ar vērtīgām balvām no svētku atbalstītāja SIA “Līga L” tiks apbalvoti veiksmīgākie vimbu pievilinātāji. Katrs no laureātiem saņems arī īpašo “Vimbu svētku” statueti. Balvas tiks pasniegtas sešās kategorijās: I brangākā vimba, II brangākā vimba, III brangākā vimba, jaunākais dalībnieks, vecākais dalībnieks un copes pavēlniece. Labas gribas makšķerēšanas balvu fondu papildinās arī veltes no “Bauskas Alus” un “Oak’A BBQ”.

Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības domes loceklis Māris Vaitekūns atzina, ka prātīgāk “Vimbu svētkus” rīkot aprīļa otrajā pusē. Pagājušajā gadā ar vimbām bijis  gaužām švaki. Viņa personīgā pieredze un novērojumi dabā apliecina, ka Mūsā laba vimbu cope sākas vien ap divdesmito aprīli. Taču gads no gada ir atšķirīgs, un tā ir arī šajā reizē. Proti, šogad vimbas vīri jau ķer no februāra un šobrīd var apgalvot, ka katrs jau savu kāri pēc zivīm ir apmierinājis.

“Vimbas copēja, kad bija mīnusi un lielais putenis. Rudenī bija augsts ūdens līmenis upēs, un zivis jau novembrī bija sanākušas uz augšu, kad Buļļupē rūpnieciski zvejas murdi vēl nebija ielikti, un ziemu te vimbas arī notusēja.  Kāpēc viņas tā dara, man grūti izskaidrot. Taču pērn zivju nebija, bet šogad ir atliektiem galiem. Ja jau Mēmelē ir vimba iekšā, kur tā parasti parādās visvēlāk, tas jau ir rādītājs. Līdz licencētās makšķerēšanas sākumam – 1. aprīlim – vīri jau bija kārtīgi izcopējušies,” teic M. Vaitekūns.

Viņš ievērojis, ka šogad uz mūspuses upēm pēc lomiem dodas vairāk kaimiņvalsts – Lietuvas makšķernieki. Jo īpaši viņi “okupējuši” iecienītu copes vietu pie Mežotnes pilskalna, kas saukta par “atvaru”. “Kaimiņi nez kāpēc ļoti kāri pēc vimbām palikuši. Pērn jau sāka parādīties, bet šogad jau lietuviešu ir krietni vairāk. Ja iegādājas licences, nekādu bēdu nav. Taču problēmas jau visiem ir ar zivju skaitīšanu, protams, ja tālu ceļu mērojis, vēlme jau ir vairāk zivis dabūt. Iespējams, noķer vairāk par normu, bet kurš tad var nostāvēt līdzās un nokontrolēt?!” norāda M. Vaitekūns un piebilst, ka Valsts vides dienesta inspektori no Jelgavas veic pārbaudes, saistošo noteikumu izpildi kontrolē arī Bauskas pašvaldības policija.

Vimbas var makšķerēt gan ar pludiņu, gan ar gruntsmakšķeri, bet interesantāks ir pirmais veids. M. Vaitekūns novērojis, ka mūspuses upēs ir ļoti daudz fīdermakšķerētāju. Fīdermakšerēšana pieder pie gruntsmakšķerēšanas veidiem, kas Latvijā parādījās pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem.  “Zināmā mērā viņi rada problēmas, jo, ja es atnāku ar pludiņmakšķeri, tad man nav kur palikt, jo fīdermakšķerētāji aizņēmuši lielu gabalu. Protams, kas pirmais brauc, tas pirmais maļ, taču man personīgi ar fīderi nepatīk ķert, es priekšroku dodu aktīvai copei nevis laiskai sēdēšanai atpūtas krēslā,” pārdomās dalās M. Vaitekūns.

Viņam nepieņemama ir arī zivju piebarošana. “Kāpēc zivis būtu jābaro? Nav teikts, ka tas ir nepareizi, bet, vai to patiešām vajag? Visu barību zivis jau nespēj apēst, tā kaut kur krājas un zināmā mērā tas ir piesārņojums,” norāda M. Vaitekūns.

Viņš atgādina, ka Bauskas novadā Lielupes, Mūsas un Mēmeles upes posmos tiek organizēta licencēta makšķerēšana laika posmā no 1. aprīļa līdz 15. maijam. Licencētā makšķerēšana tiek rīkota ar nolūku uzlabot zivju krājumu aizsardzību un racionālu izmantošanu, kā arī līdzekļu iegūšanai zivju krājumu papildināšanai un makšķerēšanas, kā aktīva un veselīga dzīvesveida, attīstībai.

Viena daļa izvēlas licences neiegādāties, tad jābrauc uz vietām, kur atļauju nevajag, bet tur savukārt grūti ar piekļūšanu pie upes. Visi jau grib pilsētas apkārtnē, kur ideāla piebraukšana, bet te jābūt licencei.

M. Vaitekūns atklāja, ka otro gadu licences nopērkamas arī internetā vietnē manacope.lv. “Svētdienas makšķerniekam pirkt sezonas licenci nav jēgas, tālab var iegādāties vienas dienas atļauju. Sezonas licence bez atlaides ir gana dārga, piemēram, A zonā jāšķiras no 80 eiro. Cilvēku viedokļi gan dalās, cits pārmet, kāpēc tik dārgas, cits savukārt, vaicā, kālab tik lētas licences. Patiesībā cena tām nav mainījusies vairāk kā desmit gadu. Ne inflācija, ne kādi citi ārēji satricinājumi to nav ietekmējuši arī šogad un nākamgad varu droši teikt – cenas būs līdzšinējās. Nav nekāda pamata licenču cenu paaugstināt. Visvairāk licences iegādājas pensionāri, jauno makšķernieku ir maz,” stāsta M. Vaitekūns un papildina, ka katru sezonu visas licences neizpērk, ap 70 ik reizi paliek pāri.

Par šī gada pirmajām vimbām prasīti divi eiro gabalā, bet tagad dzirdēts, ka tirgo pa 1,50 EUR vai eiro. Kūpinātām augstāka cena – trīs eiro gabalā. M. Vaitekūns norāda, ka šogad grūti apgādāt Bausku ar kūpinātām vimbām, jo divi galvenie kūpinātāji devušies viņsaulē, bet tie, kas ir palikuši tādos apjomos zivis nekad nav kūpinājuši. Bauskā esot liels pieprasījums, bet piedāvājums gana skops.

Trešdien, 19. aprīlī, “Bauskas Dzīve” lūkoja kā sokas ar vimbu lomiem Mūsā pie Bauskas pilsētas stadiona. Uzrunātie makšķernieki sūrojās par aso vēju, kas dzina pludiņu projām un apgrūtināja tikšanu pie zivīm. Labāka cope bijusi iepriekšējās brīvdienās, kad vimbām bijusi makten laba apetīte. Savukārt nedēļas vidū zivis cienātas gan ar motili – odu kāpuru, gan slieku, gan speciālo barību, taču grūti bijis ar kaut ko ieinteresēt.

“Es gadu no gada makšķerēju A zonā un citur nemaz nemēģinu. Zinu Mežotnē vīri cīnās par vietu, tepat aiz Mūsas tilta viens pie otra stāv, bet tur, kur ir pilns ar cilvēkiem, tas galīgi nav priekš manis. Ir dienas, kad rīta agrumā cope iet no rokas, bet citās dienās pirms saulrieta īsā laika posmā var atļauto normu – astoņas vimbas “sačokā” salikt.

Šodien sākumā uz āķa liku pliku balto tārpu, vēlāk klāt pieliku motili. Kaut ko jau noķert var, tukšā mājās nedodos. Te zinu vietu, kur grāvītis, tur tad vimbas pulcējas, bet zivju uzvedību saprast ir grūti. Vimbas jau varēja šeit noķert februārī,” paziņo pie Mūsas sastaptais baušķenieks Imants, kurš copē tikai ar pludiņmakšķeri. Viņš pastāsta, ka zivju inspektorus, pašvaldības policijas inspektorus šogad nav manījis ne reizi. Atļautajās copes dienās Imants vienmēr ir pie upes, pēdējo reizi kontrolēts viena pagājušajā gadā.

Viņš vimbas makšķerējis arī Ventā Kuldīgā un, viņaprāt, tur copēt ir daudz labāk un zivis izmērā esot krietni prāvākas, bet līdz Kuldīgai tomēr tāls ceļš mērojams, tālab tur vien retu reizi aizdodas.