Dzejas dienu vilnis pamazām noplok. Ļoti pieprasīti bija vietējie dzejnieki.
Dzejas dienu vilnis pamazām noplok. Ļoti pieprasīti bija vietējie dzejnieki. Viņiem daudzos gadījumos ir ne vien tīrāka valoda, bet arī skaidrāka doma nekā lielajiem meistariem, kuru galvenais mērķis ir pārsteigt vai pat šokēt lasītāju.
Kamēr politiskie satricinājumi (Emša valdības paklupināšana) gāja secen, par citiem parūpējusies daba. Esmu kļuvusi māņticīga. Naktī pirms Latvijā, arī Bauskā, notikušajiem pazemes grūdieniem sapnī redzēju dārzā dziļu piltuves veida bedri, kurai apkārt zeme bija saplaisājusi un draudēja iebrukt. Tas bija tik reāli, ka pat pamodusies nespēju atgūties no pārdzīvojuma. Tomēr dienas drebuļi mūsu māju neskāra.
Mazu zemestrīci piedzīvoja Amerikas Savienotās Valstis, to prezidents un sabiedrotie, kad ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans uzbrukumu Irākai nosauca par nelikumīgu. Zinot, cik garš un asiņains izvērties zibenskarš, laikam gan jāatzīst, ka K. Annanam ir taisnība.
Pārsteidza eksministra A. Kalvīša atzīšanās, no Saeimas tribīnes paziņojot, ka mēs (tas ir, gudrie politiķi) zinājām – pēc iestāšanās Eiropas Savienībā cenas celsies. Bet mēs to neteicām, baidīdamies par balsojumu. “Svēti” vārdi pēc gada, kopš tauta pateikusi savu izvēli.
A. Kalvītis neslēpj nodomu “atprečot” sertifikātus, ko par smiekla naudu sapirkusi saujiņa bagāto ļaužu. Viņu varā bija sertifikātu derīguma termiņu pagarināt no gada uz gadu. Parastie cilvēki, ticot valdības pieņemtajiem likumiem un bailēs zaudēt pēdējo, savējos steigā pārdeva par santīmiem. Augstākajās aprindās jau virmo ideja šo maksājuma līdzekli mainīt pret valsts obligācijām par tā nominālvērtību – 28 latiem, bet labākā gadījumā pat par tirgus cenu. “Dienas” komentētājs P. Strautiņš šo plānu nosaucis par “valsts izzagšanas kulmināciju”, brīdinot sabiedrību par naudasmaisu cinisko ideju.
Cits “Dienas” apskatnieks A. Ozoliņš kārtējo reizi uzbruka apvienības “TB”/LNNK (nevis Tautas partijas) deputātiem, ka nav atbalstījuši jurkāniešus balsojumā par Emša valdības demisiju. It kā nebūtu zinājis, ka septiņiem deputātiem ir tikai septiņas balsis. Var gan iedomāties, kāds būtu komentārs, ja “tēvzemieši” ietu Jurkāna pavadā.
Rīgas mēra vietnieks S. Dolgopolovs 18. septembrī nodibināja partiju, kurai esot 800 atbalstītāju, turklāt puse – latviešu. No iecerētās “Citas partijas” tā pārtapa par “Jauno politiku” tālejošā vēlmē jaukt galvu vismaz gados vecākiem vēlētājiem. Ar partiju nosaukumiem jābūt uzmanīgiem!
No krieviski rakstošās preses uzzināts, ka braucienam uz Rīgu atkal pošas EDSO komisārs Ekiuss, pirms šo ziņu bija apstiprinājusi mūsu Ārlietu ministrija. Komisāra vizītes jau kļūst komiskas. Viesa nolūks, protams, nav jāmin – tie ir “štābistu” nemieri, kuros ievilktas krievu skolas.
Aizvakar, 22. septembrī, sākās rudens – ar lietu, vējiem, atvasaru, lapu krāsainajiem puteņiem. Par šo gadalaiku domājot, prātā paturēsim arī zemestrīces – tiešā un pārnestā nozīmē.
