Savs interesants stāsts ir vai katram Rīgas motormuzeja eksponātam.
Savs interesants stāsts ir vai katram Rīgas motormuzeja eksponātam. Sudrabainus spārnus te žilbina filmā “Agrā rūsa” skatāmais kabriolets. Ar pirmo Eiropas Savienības standarta numuru “LE-1” lepojas ugunsdzēsēju automobilis “Russo Balt”.
Fasāde kā radiators
Rīgas motormuzeja ēka nodota ekspluatācijā 1989. gadā kā tehnikas muzejs. 15 gados 2400 kvadrātmetru plašās telpas piepildītas ar vairāk nekā 200 automobiļiem, motocikliem un citiem tehnikas līdzekļiem. Ēka būvēta, ņemot vērā pasaules pieredzi, kad šādas ekspozīcijas izvietoja lielos angāros, arī pamestu rūpnīcu korpusos. Izmantotas tā laika modernās tehnoloģijas, daudzi par veiksmīgu arhitektonisko risinājumu atzina fasādi, kas ir automobiļa radiatora formā. Muze ja kolekcijas veidošana sākta jau pagājušā gadsimta 70. gados, kad Latvijā aktīvi darbojās Antīko automobiļu klubs.
Pašlaik Rīgas motormuzeja direktors ir bijušais baušķenieks ANDREJS BEĻINSKIS. Muzeja mērķauditorija ir skolēni. Bieži vien lauku bērni tehnikas apskati apvieno braucienā uz vakara teātra izrādi.
Vērtējot ekspozīciju, direktors stāsta, ka ne viss redzamais ir muzeja īpašums. Vairāki kolekcionāri savus braucamrīkus izīrē muzejam, glabā tos šeit.
Apmeklētāju īpašu interesi izraisa kādas privātpersonas motociklu “Zundapp” kolekcija. Skolēni noteikti piestāj pie bijušā Padomju savienības vadoņa Leonīda Brežņeva automobiļa. Muzejā apskatāmas vairākas vaska figūras – rakstnieks Maksims Gorkijs, diktators Josifs Staļins. Šīs personas daži arī neatpazīst, bet gandrīz visi skolēni zina, ka sasistajā automobilī sēd Brežņevs. Situācija ir tuva reālai, vadonim patiesi paticis ātri braukt, un viņš sabojājis ne vienu vien automobili. Muzejā redzamā mašīna pēc negadījuma nav remontēta. Tā atrasta kādā garāžā un tieši tādā stāvoklī atgādāta šurp.
Ulmaņa auto neieguva
Apmeklētāji parasti interesējas, vai nav skatāms kāds braucamais, ko savulaik izmantojuši Latvijas Republikas vadītāji. Diemžēl tādu nav. Muzejs centies iegūt atjaunotās Latvijas pirmā prezidenta Gunta Ulmaņa automobili “Mercedes Benz”. Savu mūžu mašīna it kā bija nokalpojusi, to varēja atdot muzejam, tomēr auto tika saremontēts un ripo atkal. Pasaulē slavenas personas savus nederīgos automobiļus atdod muzejiem publiskai apskatei, mūsu politiķi, biznesa cilvēki vēl šādi nerīkojas.
Interesanta vēsturiska liecība ir 1940. gadā pēdējā Francijas Republikas sūtniecības sekretāra automašīna “Renault”. To pēc padomju okupācijas sekretārs atdevis savam bijušajam šoferim, kas vēlāk mašīnu uzticējis muzejam.
Nevar samaksāt
Direktors apstiprina, ka 98 procenti muzeja eksponātu ir tādā tehniskā stāvoklī, ka ar tiem var pārvietoties. Protams, braukt pa Rīgas ielām vai lauku ceļiem ar vēsturisku vērtību būtu neprāts. Šopavasar, kad Latvijā automobiļiem sāka izsniegt jaunos ES numurus, pirmais pie tā tika motormuzeja kolekcijas ievērojamākais “pārstāvis” – 1912. gadā Rīgā Krievijas Baltijas vagonu rūpnīcā ražotais automobilis “Russo Balt”. No muzeja mājvietas Mežciemā līdz auto reģistrācijas vietai Bauskas ielā mašīna noteikti spētu aizripot pati, taču muzeja darbinieki baidījušies ar to iekļauties intensīvajā Rīgas satiksmes plūsmā.
Kāds cits braucamais, īpašs sacīkšu modelis, 1938. gadā ražotais “Auto Union V-16”, spēj attīstīt ātrumu līdz 250 kilometriem stundā. Tas konstruēts speciāli sacensībām, tā teikt, ar vienreizējas lietošanas motoru, kurš pēc četru stundu braukšanas pilnībā sabruktu. Rēķinot auto vērtību, degvie lu un citus izdevumus, šādas mašīnas ekspluatācijas minūte izmaksātu ap 6000 eiro.
Ir savas kinozvaigznes
Muzejā ir kāda mašīna, ko var izīrēt, tiesa gan, tad to stūrē šīs iestādes darbinieks. Tas ir zaļi pelēks 1934. gadā ASV ražots auto “Chevrolet Master”. Ar šo mašīnu daudzreiz vizināti jaunlaulātie, vērīgākie televīzijas skatītāji to varēja pamanīt 15. septembrī, kad aktrisi Viju Artmani atveda uz jubilejas svinībām Dailes teātrī.
Muzejā glabājas daudzi citi kino ekrānos skatīti automobiļi. Filmā “Agrā rūsa” Italo pa gleznainiem Latvijas lielceļiem ripināja ar sniegbaltu kabrioletu. Tagad tas pārkrāsots sudrabaini pelēks un apskatāms muzejā.
Tur redzams arī pirmā konveijerā ražotā automobiļa “Ford T” modelis. Tieši ar šo 1916. gadā ražoto automašīnu sākās amerikāņu auto magnāta Forda ienesīgais bizness. Ir arī kāds pavisam jauns, skolēnu iecienīts apskates objekts – 1991. gadā ražotā sporta auto “MCLaren AM” ielu variants. Sarkanā, stilīgā mašīnīte 100 kilometru ātrumu spēj sasniegt četrās sekundēs. Šāda braucamā praktiskais pielietojums ir jāapsver, taču muzejā tam apjūsmotāju netrūkst.
Interesanta vēsture ir 1929. gadā ražotam automobilim “De Soto”. Divi brāļi jau pirms Otrā pasaules kara no Amerikas to atveduši uz Rīgu un izmantojuši kā taksometru. Taču biznesa lietās abi nav spējuši vienoties, arī auto nav varējuši sadalīt un 1934. gadā mašīnu iemūrējuši kādas mājas vārtrūmē. Tikai 1967. gadā, veicot ēkas rekonstrukciju, celtnieki uzlauzuši ķieģeļu sienu un atraduši mašīnu gana labā tehniskā kārtībā.
