Rudens astronomiski sākas 22. septembrī, taču senlatvieši to sveikuši jau Māras dienā – 15. augustā.
Rudens astronomiski sākas 22. septembrī, taču senlatvieši to sveikuši jau Māras dienā – 15. augustā. Māra blakus Dievam, kas pārstāv garīgo pasauli, ir materiālās pasaules pārvaldītāja: Dievs pārvalda debesis, Māra – zemi.
Latviešu dainās Māru dēvē dažādi: Zemes māte, Uguns māte, Vēja māte un Ūdens māte. Bez šīm četrām galvenajām mātēm ir Meža māte, Veļu māte, Bišu māte u. c.
Māras aizbildniecībā un gādībā bija visa saimniecība un iedzīve. Viņa dod auglību, glabā dzīvības noslēpumus un briedina ražu.
Māras dienai raksturīgas četras galvenās iezīmes, kas aptver Māras darbību. Māras diena ir Maizes diena, Lopu diena, Precību diena, Lielās Māras (15. augustā) un Mazās Māras (8. septembrī) tirgus dienas.
Darbs palīdz izdzīvot
Zinaīda Ivanova jau 46 gadus strādā par skolotāju. Kopš 1982. gada viņas darbavieta ir Bauskas 2. vidusskola. Z. Ivanova dzimusi ziemā, Ūdensvīra zvaigznājā. Bauskā viņa dzīvo kopš 1945. gada, tāpēc to uzskata par dzimto pilsētu.
Skolotāja nevar nosaukt kādu gadalaiku par mīļāko, jo, viņasprāt, ikkatram ir savs skaistums, savi prieki. “Neatkarīgi no sezonas visvairāk man patīk saulainas dienas,” precizē pieredzes bagātā pedagoģe. Gada tumšākajā un nereti drūmākajā laikā acis un sirdi priecē katrs pumpurs un zieds.
Zinaīdai rudens sākas augustā, kad zied flokši, dālijas, kļūst vēsāks un dārzu apciemo salnas. Mēneša otrajā pusē pedagogi intensīvi sāk gatavoties 1. septembrim. “Man rudens vienmēr ir priecīgs, jo tas ir atkalsatikšanās laiks ar kolēģiem un bērniem. Ar audzēkņiem, kuri izstrādā arī daudz jautru un labestīgu ēverģēlību,” saka Zinaīda. Šajā gadalaikā, īpaši tad, kad sāk birt lapas, Zinaīdā mostas vēlme ceļot. “Varbūt tas tāpēc, ka lapas pamet savas vietas un gājputni dodas ceļā,” spriež sieviete. Tāpēc arī oktobris, viņasprāt, ir skaistākais rudens mēnesis, jo tad visvairāk greznojas koki. Z. Ivanova ir fotoamatiere. viņa fotogrāfijās iemūžinājusi pilsētas lielākos un neparastākos kokus, piemēram, lielu ozolu, lokā izliekušos egli pie poliklīnikas.
Rudenī Zinaīda beidz darbus dārzā: novāc ražu un apsedz puķes. Septembrī mājās jāgatavojas stundām, īpaši literatūrai. Pēc vasaras atpūtas tas rada spēku pieplūdumu. Kad aiz loga līst un ir stiprs vējš, esot mājās siltumā, skolotājai patīk omulīgās izjūtas. Veļu laikā daudz grāmatu izlasīts un tapuši dažādi rokdarbi. “Kad līst un nav saules, palīdz tikai darbs. Tas dziedē daudzas vainas. Man dzīve iet raibā plūsmā. No tās neko īpašu negaidu, vienkārši dzīvoju. Gribētos, lai veselība būtu stiprāka. Tad ir dzīvesprieks, ir tik daudz, par ko priecāties,” stāsta baušķeniece.
Par glābšanu un medībām
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Bauskas brigādes komandieris pulkvežleitnants Rišards Šakels Iekšlietu ministrijas dienestā nostrādājis 32 gadus.
Rišards dzimis vasarā, tāpēc vislabāk uguns pazinējam patīk saule un saulainas dienas. netīk, ka rudenī pulkstenis jāpagriež stundu atpakaļ, septembrī un oktobrī laiks kļūst ievērojami aukstāks un līst. Tad visi sēž mājās pie “kastes”, bet Rišardam tuvāks aktīvs dzīvesveids – darbs dārzā, sēņošana un medības. Īpaši interesantas esot lielo meža iemītnieku – aļņu, mežacūku un briežu – kolektīvās medības.
R. Šakela tēvs agri nomiris. tādēļ no bērnības atmiņā visvairāk palikuši ražas novākšanas darbi Latgales laukos, kartupeļu, burkānu un citu dārzeņu sagatavošana ziemai. “Man rudens sākas jau ap piecpadsmito, divdesmito augustu, nevis septembrī. Tad dārzā aizvien mazāk gurķu, tomātu un citu dārzeņu. Kļūst vēsāks. Pēdējie rudens darbi mūsu dārzā ir puķu apsegšana ziemai un zemes apstrāde. Sastādām ķiplokus,” stāsta tagadējais zemgalietis. Lapu krišanas laikā tiek domāts par gadā paveikto un turpmākiem plāniem. Septembra vidū Rišards rūpīgi gatavo dzīvokli ziemai: līmē logus, pārbauda durvis.
Ar rudeni ugunsdzēsējam saistās vairāki svarīgi dzīves notikumi: kāzas un dēla piedzimšana. Savukārt 1972. gada 1. septembrī R. Šakels sāka mācības Ļeņingradas Karavīru ugunsdzēsēju skolā. Patlaban Latvijā esot četri šīs skolas absolventi, kuri, tāpat kā Bauskas brigādes komandieris, Latvijas Iekšlietu ministrijā nostrādājuši 32 gadus. Katru gadu mācību biedri satiekas 1. oktobrī, kavējas atmiņās un dalās pieredzē.
Ugunsdzēsības darbā, salīdzinot ar apmēram 10 līdz 15 gadus senu pagātni, kļuvis vieglāk strādāt ar salmu dedzinātājiem, atzīst profesionālis. Iespēja, ka var nepiešķirt dotācijas, attur ļaunprātīgos saimniekus. Šogad pagaidām bijis tikai viens šāds notikums. Savukārt Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekus un vadību satrauc ugunsgrēkos bojā gājušo skaita palielināšanās. Tāpēc ikkatrs rudens VUGD Bauskas brigādei un tās komandierim Rišardam Šakelam ir saspringts darba laiks līdz pat decembrim.
