Neviena lauksaimniecības kultūra nav izpelnījusies tādu uzmanību kā kaņepes.
Neviena lauksaimniecības kultūra nav izpelnījusies tādu uzmanību kā kaņepes. Par šo kultūraugu diskutē valstsvīri, mediķi, juristi, robežsargi un muitnieki. Kaņepēm ir plašs pielietojums, kas gluži nepelnīti ir aizmirsts, pievēršoties gandrīz vienīgi psihoaktivizējošam efektam.
Katram savs dopings
Kaņepju pārstrādes produkts, dēvēts par hempu, marihuānu, hašišu, zālīti, Meri Džeinu, ir iekļauts vieglo narkotiku grupā. Atbilstoši valstu likumdošanai šīs vielas izplatīšana, uzglabāšana, pārdošana un lietošana ir krimināli sodāma darbība. Tikai dažās zemēs, kā, piemēram, Nīderlandē, marihuāna ir legalizēta, lai pasargātu sabiedrību no spēcīgo narkotiku lietošanas. Vai tas ir izdevies, lai nīderlandieši vērtē paši.
Plašajā pasaulē jebkurā kultūrā ir pazīstami vietējie “dopingi” – tonizējoši augi. Austrumos izsenis izmanto žeņšeņu, Indijā košļā beteļkoka lapas, Dienvidamerikā dzer mate tēju, Meksikā mundrumu gūst no guaranas. Stimulatoriem varētu pievienot arī kafiju. Atšķirībā no kaņepēm minētie augi nekad nav uzskatīti par narkotiskas vielas saturošiem.
Kaņepju šķirnēm, kas aug mērenā klimata joslā, nepiemīt pat niecīga narkotiska iedarbība. Psihoaktīvo substanci – tetrahidrokanabinolu (THC) – satur tā dēvētā Indijas kaņepe, ko var izaudzēt reģionos ar daudz siltāku klimatu.
Vērtīgas sēkliņas
Pirms dažiem gadiem gandrīz par “modes lietu” Latvijā bija kļuvusi lauku večiņu baidīšana ar kriminālatbildību, kārtības sargātājiem mazdārziņā ieraugot dažus kaņepājus. Mūsu platuma grādos kultivētās šķirnes latīniskais nosaukums ir Cannabis sativa. Ar tās sēkliņām rudenī mielojas sīki putniņi un vistas. Delikatesi ar izcilām garšas īpašībām iegūst, sēklas apgrauzdējot, samaļot kafijas dzirnaviņās un pievienojot sviestam. Izžāvētus auga lakstus var turēt virtuvē vai drēbju skapī, jo kaņepes satur daudz ēterisko komponentu, kas atbaida kukaiņus.
Ir dzirdēts, ka piemājas dārziņos šad tad kaņepājus nogriež reibinošu vielu kārotāji. Viņi rūgti maldās, nezinādami, ka augs nesatur THC. “Tad jau labāk uzsmēķēt ķiršu lapas,” ironizē kāds lauksaimniecības speciālists.
Dieva Šivas nektārs
Kaņepes plaši izmanto tekstilrūpniecībā, farmakoloģijā, parfimērijā, kosmētikā, aromterapijā. Senatnē gluži neaizstājamas bija tauvas, virves un tīkli no kaņepāju šķiedrām. Vēl pirms mūsu ēras ķīnieši no tām iemācījās ražot papīru. Joprojām reliģiskās ceremonijās japāņi dekorē telpas ar kaņepju papīra un šķiedru pūķiem, lai atvairītu dēmonus.
Ziņas par auga pielietojumu pārtikas rūpniecībā ir ļoti skopas. Atsauces uz senām hronikām vēsta, ka kaņepju sēkliņas aminoskābju augstā satura dēļ savā ēdienkartē iekļāvuši persieši, jūdi un citas Dienvidāzijas tautas. No sēklām var iegūt kvalitatīvu eļļu, ko lieto uzturā un krāsu rūpniecībā.
Ap 3000. gadu pirms mūsu ēras Ķīnas imperators Šens Nungs Pens kaņepes nodēvēja par medicīnas un farmakoloģijas brīnumu. Savukārt Indijā kaņepes sauc par dievu dāvanu. To nektāru uzskatīja par dieva Šivas dzērienu, ko var baudīt tikai izredzētie. Hronikas vēsta, ka senajās Austrumu kultūrās valdnieki marihuānu izmantojuši gan dumpinieku savaldīšanai, gan nabagu uzmundrināšanai.
Nerons nekļūdījās
Romas imperators Nerons auga pārstrādes produktus atļāva lietot sirdsdarbības uzlabošanai. Vēlāk valstī tika kultivētas lielas plantācijas, jo kaņepju izmantošana medicīnā kļuva vēl populārāka. To savās piezīmēs ir fiksējis Romas vēsturnieks Plīnijs. Tomēr plaši pazīstams Eiropā augs kļuva 15. gadsimtā.
Kaņepju preparātiem piemīt bakterioloģiska, sāpes mazinoša, antidepresīva iedarbība. Labus rezultātus var gūt arī mazasinības ārstēšanā. To akceptē arī modernā medicīna.
Robeža, kas vērtīgu ārstniecības augu šķir no kriminālās pasaules interesēm, ir ļoti trausla. Tādēļ visās valstīs kaņepju izcelsmes medikamentu lietošana atsevišķu smagu slimību gadījumos tiek stingri reglamentēta un uzraudzīta.
Atkarība iestājas ātri
Kaņepes 40 hektāru platībā audzē SIA “Iecavnieks” – vienīgais uzņēmums Zemgalē, kas auga sēklas izmanto pārtikas rūpniecībā un ražo “Kaņepju grūdeni”. Nelielās kārbiņās iesaiņotais produkts sastāv no samaltu sēklu un augu tauku maisījuma. Receptūru ir izstrādājuši SIA tehnologi. Uzņēmuma direktors Dainis Lagzdiņš norāda, ka Latvijā “Kaņepju grūdenim” ir necerēti liels pieprasījums. Produkts tiek arī eksportēts uz vairākām valstīm. Izejvielas iecavnieki audzē paši. Lai sāktu jaunās produkcijas ražošanu, bija nepieciešami lieli ieguldījumi, iegādājoties iekārtas. Cikls nav vienkāršs, jo sēkliņa par delikatesi pārtop 18 pārstrādes procesos.
Narkotiku meklētāji Iecavas kaņepju laukus neapdraudot. Acīmredzot arī viņi kļuvuši izglītotāki un sapratuši, ka pārtikas kaņepes nekādu eiforiju nesola. Taču Dainis Lagzdiņš uzspēlēti nopietnā tonī brīdi na: “Pāris reižu pagaršojot “Kaņepju grūdeni”, iestājas atkarība, jo cilvēki skrien uz veikalu un pērk atkal.”
***
Interesanti
– Indijā kaņepju sinonīms ir san-skrita vārds “vijaya” (uzvara).
– Pirmo reizi termins “marihu-āna” fiksēts 1895. gadā Meksikā.
– Daži autori pieļauj, ka tas varētu būt savienojums no vārdiem Marija un Jānis (spāniski – Marie
