Medus liekams to produktu sarakstā, par kuriem nebeidz runāt un kuriem salīdzinājumus katrs atrod savā pieredzē.
Medus liekams to produktu sarakstā, par kuriem nebeidz runāt un kuriem salīdzinājumus katrs atrod savā pieredzē. Arī šīs vasaras bitenieku guvums ir īpatnējs.
Vāc rapšu nektāru
Ilggadēja biškope iecavniece Māra Lasmane apstiprina kolēģu secinājumus, proti, palielinoties rapšu sējumiem, pārsvarā stropos krājies no šiem augiem vāktais nektārs. Māra novērojusi, ka vasaras sākuma ienesums atšķiras no šīs sezonas otrajā pusē vāktā salduma. Teritorijās, kur iesēts mazāk ziemas rapšu, šīs kultūras medus nav sanests. Kā zināms, rapšu sējplatības šajā gadā ievērojami paplašinātas arī mūsu rajonā, un paredzams, ka tos sēs vēl vairāk. Tātad – aizvien lielāks īpatsvars medus krājumos būs rapšu nektāram.
Baušķenieks jaunais dravnieks Egils Komkovs pamanījis, ka no mežā novietotiem stropiem bites tomēr aizlidojušas līdz rapšu laukam. Šie augi bagātīgi medo, lai kādi būtu laika apstākļi. Turpretī to nevar sacīt par griķiem, ko arī izmanto kā medus augu.
Strauji kristalizējas
Biškopji rapšu medus mīklām pamazām rod atminējumu. Galvenais, kas jāievēro,– to nedrīkst ilgstoši turēt šūnās. Tad gaidāms nepatīkams pārsteigums – ienesums sacukurojies jau kārē, un tā vairs nav liekama medus sviedē. Loģiski, ka arī izsviestais rapšu medus ātri kristalizējas.
Patērētājus saldā produkta cukurošanās parasti mulsina visvairāk. Lai cik daudz skaidrotu, ka tā ir laba, medum raksturīga īpašība, tomēr daudzi to uztver aizdomīgi. Dažādos izdevumos ir uzsvērts – tas nenozīmē, ka medus pārvērstos cukurā. Glikozes kristāli nogulsnējas, bet fruktoze joprojām paliek šķidra un medus – lipīgs. Dabiskais medus kristalizējas nenoslāņojoties. jo vairāk tajā ir glikozes, jo drīzāk tas sacukurojas.
E. Komkovs uzskata: “Manuprāt, rapši šajā mainīgajā un neparastajā vasarā paglāba biteniekus. Jā, nav viegli pircējus pārliecināt par šī medus vērtīgajām īpašībām.” Ar rapšu medu vēl ir tā – kamēr tas svaigs, garša asāka. Sabiezējot saldais gardums kļūst gaišāks, nav tik smaržīgs kā no citiem ziediem vāktais.
Pieprasa šķidru produktu
Egils brauc uz tirgu Rīgā, reizēm arī piedāvā paša vākto ienesumu Iecavā. Lielākais pieprasījums ir augustā un septembrī, kad daudzi grib sagādāt krājumus ziemai. Izvēlas šķidru produktu, visbiežāk trīs litru burkās.
Sarunās ar pircējiem jaunais dravnieks uzzinājis, ka bieži medu izmanto dažādu maisījumu pagatavošanai. Nopērkot šķidru produktu, to lej uz vīģēm, datelēm, persikiem un riekstiem. Esot daudz jārunā par medus sacukurošanos. Tad Egils ieteic pirkumu turēt siltākā vietā, piemēram, tuvāk radiatoriem. Medus nebūs tik ciets, ka vai karote jānolauž, lai saldumu dabūtu uz mēles.
piecus kilogramus GADĀ
Jau kristalizējušos produktu katrs pats gluži labi var atkausēt mājās. Medus burku ievieto vanniņā vai katlā ar ūdeni, kura temperatūra ir 40 – 42 grādi, un ik pa laikam apmaisa, līdz tas kļūst šķidrs. Daudzi rīkojas nepareizi, pie verdošas tējas vai kafijas liekot medu. Augstā temperatūrā zūd tā vērtīgās īpašības. Labāk karotīti salduma lēnām izgaršot un tad iedzert šķidrumu.
Atzīts, ka cilvēki medu salīdzinājumā ar cukuru ēd pārāk maz. Tau ta kļūtu veselāka, ja medus patēriņš gadā palielinātos līdz pieciem kilogramiem vidēji vienam iedzīvotājam. Veselības uzlabošanai būtu vēlams lietot divas trīs ēdamkarotes medus dienā.
Grāmatu apgāds “Nordik” tikko laidis klajā interesantu krājumu – “Medus un citi biškopības produkti”. Izdevuma autors Ziedonis Ritmanis apkopojis daudz vērtīgas informācijas un sniedz ieteikumus veselīgā salduma izmantošanai.
***
Publikācijas sagatavošanā izmantoti fakti no “Neatkarīgās Rīta Avīzes”.
