Jūsu bērni studē? Manējie arī, taču šai labajai ziņai līdzi nāk šaubas.
Jūsu bērni studē? Manējie arī, taču šai labajai ziņai līdzi nāk šaubas. Par to, kas manējiem un jūsējiem pēc dažiem gadiem labos slēdzenes, kurpes, asinās šķēres, remontēs dzīvokli, cels māju un prasmīgi darīs tos darbus, kuri katram pašam nemaz nav jāprot.
Tas, ka Latvijā studējošo skaits ir liels pat Eiropas mērogā, protams, priecē. Populārākās jomas, kurās vēlas studēt vidusskolu absolventi, ir informāciju tehnoloģijas (9,2%), militārie un kārtību sargājošie dienesti (9,2%), arhitektūra un celtniecība (8,2%). Jautājot par faktoriem, kas ietekmējuši profesijas izvēli, visvairāk jauniešu min ģimenes tradīcijas (17%) un iespēju strādāt vadošu darbu (16%). Tātad grib būt priekšnieki.
Provizoriskie rezultāti par uzņemšanu Latvijas augstskolās savukārt liecina, ka šogad studentiem palielinājusies interese par arhitektūras, vides zinātņu, medicīnas un tūrisma augstākās izglītības programmām, secinājusi profesore Baiba Rivža, Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja.
Arī tas nav slikti, līdz brīdim, kad saprotam, ka pakalpojumu jomā praktisko darbu veic nevis jaunieši, bet cilvēki pusmūžā un viņiem līdzās gaužām reti ir mācekļi jeb kā agrāk teica – zeļļi. Šo kategoriju min tikai Latvijas Amatniecības kamera, kura amatu pratējus atbilstoši mākai iedala meistaros un zeļļos. Diemžēl jauniešus praktiskā darba jomas neinteresē, bet tiešām labu meistaru ir pavisam maz. Kaut kā neesam mācējuši bērnus ieinteresēt par šīm lietām. Gluži pretēji, esam biedējuši: “Ja skolā labi nemācīsies, strādāsi par kurpnieku!” Meistaru, kuram uzticu savus apavus, ļoti cienu, bet arī viņam neaug jaunā maiņa.
Tāpat ir, piemēram, ar santehniķiem. Ar vienu jau pērnajā decembrī vienojos par ūdensskaitītāju uzstādīšanu dzīvoklī, bet neesmu viņu vēl sagaidījusi. Puisis gluži vienkārši nevar paspēt izdarīt tik daudz, cik no viņa gaida, plēsiet kaut vai uz pusēm!
Esmu pārliecinājusies, ka ne katrs, kurš valkā bikses, spēj saprast, kas noticis elektrības slēdzim, un to salabot. Nebaidos lidot uz zemeslodes otru malu, bet pilošs krāns, sabojāta durvju slēdzene vai neapturams ūdenskritums tualetes podā manī rada paniku, jo saprotu, ka nebūs viegli atrast kādu, kurš to salabos. Turklāt gribas, lai pēc meistara aiziešanas zem caurules pievienojuma vietas nav jāliek bļodiņa.
Joprojām domāju, kurš no simtiem un tūkstošiem augsti skolotu politologu, juristu, sociologu, sabiedrisko attiecību speciālistu, padomnieku un konsultantu pēc gadiem apmainīs podu, pievienos veļas mašīnu vai ieliks grīdu. Un runa nav tikai par to, cik būs jāmaksā.
