Avīzi abonēju ilgi, no 1956. gada. «Bauskas Dzīve» (nu jau trešais nosaukums) ir kā maza daļiņa no pašas dzīves.
Avīzi abonēju ilgi, no 1956. gada. “Bauskas Dzīve” (nu jau trešais nosaukums) ir kā maza daļiņa no pašas dzīves. Divas reizes mana mūža notikumi ir saistīti ar šo laikrakstu. Vienu reizi uzzināju, ka fotografējoties nav svarīgi, kāds apģērbs mugurā. To man pateica “Bauskas Darba” fotokorespondents Borherta kungs, kad bildēja mani. Tas bija 1957. gada februārī. Un tiešām tā arī bija. Otrā reize bija gluži citāda. Kad daktere Priščepova mani izārstēja (es uz ilgu laiku zaudēju redzi), pirmais, ko es ieraudzīju, bija avīze. To man iedeva ārste, teikdama, ka arī par mani ir rakstīts.
Šķiet, šie divi notikumi man lika iemīlēt avīzi uz visiem laikiem. Laikraksts palīdz uzzināt ko jaunu par mūsu pilsētu. Ar avīzes starpniecību var apsveikt draugus un radus jubilejās.
Avīze ir kļuvusi biezāka, mainījušās iznākšanas dienas (bija otrdiena, ceturtdiena, sestdiena). Vienmēr to gaidu un saņemu pārsteigumus. Arī Bauska ir mainījusies, nu jau trīskāršojusies. Taču redakcijas ēka kā bija, tā ir tajā pašā vietā.
Novēlu avīzei un darbiniekiem (kaut daudzi ir mainījušies) labus panākumus turpmāk, būt godīgiem un atsaucīgiem uz lasītāju vēstulēm!
Ar cieņu – baušķeniece
