Par Bauskas dabas parka turpmāko attīstību tika spriests kārtējā darba grupas sanāksmē. Tikās Rundāles, Codes, Mežotnes, Bauskas, Brunavas u. c. pašvaldību attīstības un plānošanas, kā arī rajona dabas un pieminekļu aizsardzības jomas speciālisti.
Par Bauskas dabas parka turpmāko attīstību tika spriests kārtējā darba grupas sanāksmē. Tikās Rundāles, Codes, Mežotnes, Bauskas, Brunavas u. c. pašvaldību attīstības un plānošanas, kā arī rajona dabas un pieminekļu aizsardzības jomas speciālisti.
Saskaņā ar šī gada 8. aprīļa grozījumiem Ministru kabineta 267. noteikumos teritorija ap Mūsas un Mēmeles sateci un Lielupes pirmajiem kilometriem Bauskas, Rundāles, Codes, Mežotnes pašvaldībās tiek definēta kā Bauskas dabas parka teritorija. Tas nozīmē, ka šajā teritorijā darbojas īpaši aizsargājamām dabas zonām piemēroti noteikumi, kas jāievēro šīs zemes īpašniekiem, apsaimniekotājiem.
Izskaidrot iedzīvotājiem
“Domāju, ka būtu jāizstrādā mehānisms, kā informēt Bauskas dabas parkā dzīvojošos zemes īpašniekus un apsaimniekotājus par to, ka viņu īpašums atrodas šādā sevišķā teritorijā. Ir ļoti daudz dažādu nosacījumu, kas jāievēro. Piemēram, nedrīkst pļaut labības (un ne tikai) lauku no malām uz centru, jo tādējādi visa dzīvā radība no malām tiek sadzīta lauka vidū un sapļauta. Pieļauju, ka daudzās situācijās dabas aizsardzība noteikti būs pretrunā ar pieminekļu aizsardzību. Prioritātes jāizsver,” “Bauskas Dzīvei” sacīja Bauskas rajona galvenā valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Mārīte Putniņa.
Darba grupas vadītājs rajona Padomes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Mareks Šlihta sacīja, ka pašlaik daudzas ieceres kavē vēl neizveidotais teritorijas dabas aizsardzības plāns. Tas būtu galvenais dokuments. To ievērojot un nenodarot pāri videi, varētu plānot tās ilgtspējīgu attīstību.
Izstrādāt plānu
Dabas aizsardzības plāna izstrādei nepieciešami apmēram četri tūkstoši latu. Darba grupa vienojās, ka rajona Padome sagatavos motivētu vēstuli Jelgavas reģionālajai vides pārvaldei par dabas aizsardzības plāna aktualitāti šajā teritorijā. Šī pārvalde savukārt, izvērtējot nepieciešamību, sniegs rekomendāciju Vides ministrijai, tādējādi mēģinot piesaistīt valsts līdzekļus ieceres īstenošanai.
Kad būs sagatavoti visi nepieciešamie dokumenti, projekta pieteikumu par Bauskas dabas parka attīstības iespējām plānots iesniegt Eiropas Reģionālās attīstības fonda nacionālajā programmā.
Galvenā nozare – ekotūrisms
“Bauskas dabas parkā koncentrēts daudz dabas un kultūrvēsturisku pieminekļu. Šī vieta ir tuvu valsts galvaspilsētai. Lai teritorijas attīstība neievirzītos dabas vērtību pasliktinošā gultnē, nepieciešama teritorijas plānveida attīstība,” sacīja vides valsts vecākais inspektors Valērijs Gabrāns.
Par galveno attīstības nozari šajā teritorijā izvirzīts ekotūrisms, kas aptver gan tūrisma industrijas plānveida attīstību un vides izglītību, gan iedzīvotāju labklājības celšanu.
Lai uzzinātu, vai konkrēts zemes īpašums atrodas dabas parka teritorijā un kādi nosacījumi jāievēro šajā teritorijā, pašvaldību iedzīvotāji var vērsties savā vietvarā vai Vides pārvaldē Codes pagasta “Līčos”.
