Kāds varbūt teiks, ka brāļu pilsētas ir padomju laika paliekas, ko mākslīgi radījuši komunistiskie ideologi.
Kāds varbūt teiks, ka brāļu pilsētas ir padomju laika paliekas, ko mākslīgi radījuši komunistiskie ideologi. Droši vien tā ir taisnība. Taču dažādu bijušās PSRS pilsētu sadarbība ļāva apmeklēt neiepazītus reģionus un par tiem uzzināt kaut ko vairāk. Tā bija noticis ar manu dzimto pilsētu Kolomnu.
Kolomna ir divreiz vecāka par Bausku un tikai 30 gadu jaunāka par Maskavu. Sena hronika vēstī, ka pilsēta dibināta 1177. gadā 115 kilometru no Maskavas kņazistes galvaspilsētas, lai to aizstāvētu no mongoļutatāru uzbrukumiem. Kņazs Dmitrijs Donskojs ar savu karaspēku 1380. gadā Kuļikovas laukā cīnījās ar hanu Mamaju, bet 1552. gadā cars Ivans Bargais šeit uzturējās pirms karagājiena uz Kazaņu. 1525. – 1531. gadā Maskavas upes krastā tika uzcelts cietoksnis – Kolomnas Kremlis ar 17 torņiem. Līdz mūsdienām saglabājušies septiņi, arī pats skaistākais Kolomnas jeb, kā to tagad sauc, Marinkinas tornis. Kremļa centrā 1672. – 1682. gadā uzbūvēta majestātiskā Uspeņijas katedrāle, vēlāk – Kolomnas garīdznieku rezidence.
18. – 19. gadsimtā Kolomna izveidojas par ievērojamu tirdzniecības un rūpniecības pilsētu. Tad likti pamati lokomotīvju rūpnīcai. Tas arī tagad ir lielākais uzņēmums Kolomnā.
19. gadsimtā rūpniecības attīstība turpinās. par laimi, tā nav iespaidojusi pilsētas veidolu atšķirībā no citiem rūpniecības gigantiem Krievijā. Rūpnīcu dūmeņu vietā pilsētas ainavā pārsvarā ir Kremļa torņi un baznīcu kupoli.
Mainās laiki, mainās tikumi. Mūsdienīgi nami, skaistas degvielas uzpildes stacijas un “McDonald’s” kafejnīcas – parasta parādība pilsētā, kas agrāk bija dziļa Krievijas province, tagad viena no Maskavas apgabala lielākajām pilsētām ar 153 tūkstošiem iedzīvotāju.
Diezin vai kāds atceras bijušos brāļu pilsētu sakarus. Tikai vecais pārtikas veikals ar krievu ausij dīvainu nosaukumu “Bauska” pilsētas centrā un Kolomnas rūpnīcā ražotās spēcīgās lokomotīves, kas sastopamas uz Latvijas dzelzceļiem, atgādina par bijušo.
Šo rindu autors pirms gadiem savu mūžu saistījis ar latviešu meiteni. Būdams Latvijā, ar vieglu smeldzi atceros dzimto Kolomnu un vienu reizi redzēto Bausku.
Tulkojusi D. ZIEMELE
