Labākais Latvijas skolu muzejs atrodas Iecavā. Tas nebūt nav Iecavas vidusskolas pārmērīgs pašvērtējums, bet to apliecina izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska 2003. gada rudenī izsniegtais goda raksts.
Labākais Latvijas skolu muzejs atrodas Iecavā. Tas nebūt nav Iecavas vidusskolas pārmērīgs pašvērtējums, bet to apliecina izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska 2003. gada rudenī izsniegtais goda raksts.
Siltums no malkas un atmiņām
Podiņu krāsnis, ko kurina ar malku, Sarkanās skolas (tā iecavnieki dēvē vidusskolas veco ēku) telpas piepilda ar dzīvās uguns radīta siltuma smaržu. Kabinetā, kur iekārtots skolas muzejs, dvesmo nedaudz no pagātnes un arī no mūsdienām, jo eksponāti stāsta par skolas dzīvi agrāk un tagad. Skolas vēstures materiālu vākšanu un apkopošanu savulaik sāka skolotājs Jānis Zīvārts. Novadpētniecības darba tradīcijas padomju gados Iecavā, tāpat kā citur Latvijā, tika koptas. Tā muzeja atvilktnēs un plauktos glabājas mapes, albumi, dažādi materiālu apkopojumi par skolas dzīvi, sākot no vidusskolas dibināšanas pagājušā gadsimta 50. gados. Pašlaik šo bagātību uzrauga skolotāja Mirdza Celmiņa.
Pagājušā gada vasarā kopā bija sanākuši vidusskolas pirmā izlaiduma – 1956. gada absolventi. Šoruden ieradās 1957. gada skolas beidzēji. Viņi muzejā vēlējās sameklēt tajos tālajos gados pašu sacerētu klases dziesmu. Kādā albumā tā arī tika atrasta – mīļš, nedaudz sentimentāls, taču nākotnes cerību caurstrāvots Haralda Lešus dzejolis, kuram mūziku bija komponējis Georgs Dovgjallo. Tādējādi, pateicoties muzeja veidotāju gādībai, nu jau sirmie absolventi varēja kā jaunībā izdziedāt savu “Izlaiduma valsi”.
Kā īpašu muzeja vērtību skolotāja Mirdza Celmiņa rāda savāktos teju visus vidusskolas žetonus. Pirmais Iecavas vidusskolu simbolizējošais rombiņš izgatavots 1957. gadā. Kopš 2000. gada skolēni izvēlējušies savu piederību Iecavas vidusskolai iekalt gredzenā.
Skolotāja M. Celmiņa šo izvēli vērtē divējādi. Šis skolas simbols ir ērtāk lietojams, jaunieši droši stiepj pretī roku, kur pirkstā skatāms īpašais gredzens. Taču skolotājai labāk patiktu, ja visi audzēkņi izvēlētos vienādus vai līdzīgus gredzenus. Tomēr tradīcija saglabājas, un jau tagad 12. klases skolēni domā, kādu skolas piemiņas zīmi viņi izvēlēsies.
Bagāta virtuālā enciklopēdija
1998. gadā Latvijā sākās kāds neparasts projekts, ko skolēni joprojām turpina. Tuvojoties gadu simtu un gadu tūkstošu mijai, valstī tieši skolas bērni izdomāja veidot virtuālo enciklopēdiju “Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšņa”. Iecavā skolēnus šim darbam uzrunāja skolotāja Dace Greiža. Jauniešiem iepatikās jaunais projekts, iespējams, viņus vilināja tā virtuālā izpausme – savāktie materiāli neguļ ielikti mapītē, bet tos var aplūkot jebkurš interesents jebkurā laikā. Pašlaik vairāk nekā 50 Iecavas novadnieku dzīvesstāstus var izlasīt ikviens, kurš internetā uzklikšķina adresi . Protams, visa audzēkņu apkopotā informācija izdrukātā veidā glabājas arī skolas muzejā.
Rod materiālus projektiem
Par novadnieku aprakstiem daudzās gūtās balvas – grāmatas, tehniskie mācību līdzekļi – tiek liktas lietā, pētot un apkopojot materiālus. Šajā mācību gadā skolēni strādā ar jaunu tēmu “Latvieši pasaulē”.
Skolotāja M. Celmiņa teic, ka muzejā labprāt uzturas skolēni, absolventi. Te viņi rod materiālus projektiem, kursa darbiem. Svarīgi arī, ka muzeja vadītājai ir vairākas ieceres ekspozīcijas papildināšanai. Jau tiek īstenots projekts “Savējie”. Tajā apkopo informāciju par visiem Iecavas vidusskolas absolventiem, kas atgriezušies strādāt savā mācību iestādē. Izrādās, tādu ir vairāk nekā 45. “Tas liecina, ka mums ir jauka skola, ja skolēni pēc mācībām vēlas nākt atpakaļ. Varbūt labo gaisotni kaut nedaudz palīdz radīt arī muzeja iedibinātās tradīcijas,” cerīgi secina skolotāja M. Celmiņa.
