17. un 18. gadsimtā Bauskas apbūve un ielu tīkls veidojās ap tagadējo Rīgas un Plūdoņa ielu.
17. un 18. gadsimtā Bauskas apbūve un ielu tīkls veidojās ap tagadējo Rīgas un Plūdoņa ielu. Savukārt Rīgas iela, kurai agrāk doti dažādi nosaukumi, bija ceļš no Bauskas pils uz Mēmeles augšējo braslu.
Tur atradās pārceltuve (apmēram pie tagadējā trošu tilta). No tās ceļš veda uz Rīgu.
Sākam pastaigu
20. gadsimta 20. gados tagadējās Rīgas ielas nosaukums bija Sudmalu (Dzirnavu) iela. Tas bija tāpēc, ka tās abos galos atradās dzirnavas – Lejas un Augšas dzirnavas. Taču Sudmalu iela tikpat labi varēja tikt dēvēta arī par Skolu ielu, jo no piecām skolām, kas tolaik bija Bauskā, trīs atradās šajā ielā.
Sudmalu ielas 3. un 5. māja piederēja Elzai un Eduardam Ekkertiem. Tur atradās ādu ģērētava, apavu darbnīca un veikals. Piektā nama lielajā pagrabā bija noliktava. Nākamajā ēkā – 7. mājā – bija Šūmaņa atslēdznieka darbnīca, bet ielas pretējās puses ēkās, t. sk. vecajā baznīckrogā (6. ēka, kur pašlaik ir autostāvvieta pie veļas mazgātavas), bija dzīvokļi.
Tagadējās Kristīgās pamatskolas ēkā, kurai tolaik bija tikai divi stāvi, atradās Valsts Bauskas vidusskola, bet pāri ielai, 13. namā, – pilsētas Vācu pamatskola. Ēkās, kas atradās blakus šīm skolām, to īpašnieki piedāvāja izīrēt istabas skolēniem, nodrošinot tos ar pilnu pansiju – gultas vietu un ēdināšanu. Skolēni droši vien visai bieži apmeklēja netālo A. Lepšes konditoreju (15. ēka), kur varēja dabūt tēju, kafiju, kakao, karstu šokolādi, atspirdzinošus dzērienus, smalkmaizītes, kā arī pasūtīt tortes. Ja pārmērīgas saldumu lietošanas dēļ sāka sāpēt zobi, palīdzību varēja saņemt pie zobārstes Sāras Lipšicas, kura pieņēma Sudmalu ielā 10.
Tirgus laukuma (tag. Rātslaukuma) tuvumā (tag. nams nr. 21/2) atradās Jelgavas būvrūpnieka Teodora Ķigela mēbeļu veikals, kur varēja iegādāties jau gatavas mēbeles – dīvānus, kušetes, skapjus, spoguļus, kā arī pasūtīt dzīvokļu un veikalu iekārtas, logus un durvis jaunbūvēm. Veikalā varēja iegādāties arī čemodānus un portfeļtipa somas, kas bija izgatavotas no finiera.
Ar brilli neatradīsi
1926. gada 23. maijā Sudmalu ielā 23 (tagad ēkā nr. 21/1) ar ieeju no sētas puses fotodarbnīcu atvēra laikraksta “Jaunākās Ziņas” un žurnāla “Atpūta” fotogrāfs Kārlis Grīnbergs. Viņa piedāvājumu klāstā bija salonfoto un bildes pasēm. Taču fotogrāfs pieņēma arī pasūtījumus sarīkojumu fotografēšanai ar nosacījumu, ka jāpiedalās ne mazāk kā 50 personām. Šajā pašā namā bija Augusta Kūlaiņa apavu veikals, kurā varēja iegādāties vismodernākos glītus, vieglus un izturīgus kungu, dāmu un bērnu apavus.
Tajā Sudmalu ielas daļā, kas piekļaujas tagadējam Rātslaukumam, atradās tirgotavas, kas jau minētas iepriekšējā rakstā par Bauskas centru – Tirgus laukumu. Tur atradās Strelčuna maiznīca un konditoreja, I. Tučas manufaktūras un sīkpreču tirgotava, bet tālāk, 27. ēkas pirmajā stāvā, bija Vulfa Abramsona manufaktūras un galantērijas preču veikals. Blakus namā (nr. 29) iekārtotajā Dāvida Kristala tirgotavā varēja iegādāties lampas, fajansa un emaljas traukus, Mārtiņa Vāvera veikalā – pārtiku un tabaku, bet apavus varēja salabot Bēra darbnīcā.
Nākamā ēka (nr. 33) piederēja Bauskas ārstam Borisam Nisselovičam, tur slimniekus pieņēma zobārste Nisseloviča. Savukārt viss nama pirmais stāvs bija iznomāts tirgotājiem. 1927. gada 25. jūnijā agrākā Skaldera manufaktūras veikala telpās savu drogu, krāsu un parfimērijas tirgotavu iekārtoja J. Auziņš, kas līdzās parfimērijai un kosmētikai, krāsām, lakām un pernicai pārdeva arī dažādu lielumu stikla balonus vīna raudzēšanai un piena kāstuvju vati.
Ēkā Sudmalu ielā 33 atradās divas tirgotavas – Jāņa Krivuska maiznīca un tējnīca, kā arī bodnieka Kārļa Vīksnes grāmatu, rakstāmu lietu un sīku preču tirgotava. Sākoties skolai vai neilgi pirms tam veikalā varēja iegādāties mācību grāmatas un skolas somas. K. Vīksne piedāvāja arī mūzikas instrumentus, lietussargus, ceļotāju somas un karavīru “čumedānus”, fotogrāfu piederumus, patafonus un plates, galantērijas preces. Laikrakstā “Bauskas Vēstnesis” Vīksnes veikals reklamēts kā plašākais Bauskā, kur “var dabūt to, ko citur, meklēdams kaut ar brilli, neatradīsi”.
Gruntsgabals Sudmalu ielā 35 piederēja Bauskas ebreju draudzei. Šeit, ielas pusē, bija balta divstāvu mūra sinagoga, bet upes pusē – vienstāva koka lūgšanu nams. Ēkā nr. 37 atradās ebreju rituālā lopkautuve un rituālpārtikas košertirgotava. Gandrīz pretī tai, pašlaik tukšajā gruntsgabalā nr. 14, bija viena no vecākajām Bauskas aptiekām – Zeiberta aptieka.
V. Ķuža šokolāde
Patlaban pamestajā un par graustu kļuvušajā 16. ēkā kādreiz atradās Jučiņa frizētava, kas pastāvēja kopš 1892. gada un visu darbības laiku bija lētākā Bauskā. Pretī frizētavai atradās Bruno Lodinga alus brūzis, bet tam blakus pagalmā – Žaņa Kvēpa augļu un minerālūdens fabrika.
Sudmalu un Skursteņslaucītāju (tag. Saules) ielas krustojumā bija nams ar skaistu koka tornīti (nr. 18), kas piederēja Arvīdam un Līzei Žeberiem. Ēkas pirmajā stāvā ar ieeju no stūra atradās veikals, kur lielā izvēlē bija spoguļi un stikli, pulksteņi, zelta un sudraba lietas, iecienītu firmu patafoni. Šī nama 1. dzīvoklī dzīvoja I. Kļaviņas ģimnāzijas skolotāja O. Buševica, pie kuras privātstundās varēja apgūt klavierspēli un franču valodu. Vēlāk ēkas pagalmā tika ierīkota zārku darbnīca.
Nākamais – Beiera – nams (nr. 20) gaidīja saldummīļus, jo tur iekārtotajā tirgotavā tika piedāvāta pazīstamās V. Ķuža firmas šokolāde, konfektes un biskvīti. Sudmalu ielas otrā pusē ir vairākas mājas ar numerāci ju 39 (a, b, c). Tur atradās J. Gudžes šujmašīnu, adāmmašīnu un velosipēdu tirgotava, kā arī E. Ūdres adītava un dzīvokļi.
Krievijas cara Nikolaja II zelta un sudraba rubļus, sudraba vācu markas vai citas vērtslietas un juvelierizstrādājumus uzpirka pulksteņu, zelta un sudraba lietu tirgotājs Rūdolfs Petcholcs Sudmalu ielā nr. 41. Pie viņa varēja iegādāties arī brilles. Sudmalu ielas 43. namā atradās A. Ūdra mehāniskā darbnīca, kur labošanai pieņēma velosipēdus, šujmašīnas, adāmmašīnas, rakstāmmašīnas, piena separatorus u. c. mehānismus.
Foto un deju kursi
Sudmalu ielas 45. nama īpašnieks bija fotogrāfs Solomons Hiršovics, kurš tur bija ierīkojis fotodarbnīcu un galvenokārt piedāvāja salonportretu un pasu fotogrāfijas, kā arī pastkartes. Hiršovica namā bija atvērta arī M. Timpas ķīmiskā tīrītava un spodrgludinātava “Spodra”. Turpat atradās arī L. Kalning kundzes saldumu, rakstāmlietu un galantērijas tirgotava.
Pāri ielai, Sudmalu ielas 22. namā, atradās Bauskas Latviešu krājaizdevu kase, Bauskas apriņķa Valsts zemju inspekcija un R. Kokles manufaktūras un galantērijas preču veikals. Turpat tuvumā, ēkā nr. 24, savu notāra kantori bija atvēris notārs Georgs Brīviņš, bet ēkā nr. 26 atradās darba biržas kantoris “Darba apgāde”. Tajā darba piedāvājumus meklēja pilsētas un lauku strādnieki, bet uzņēmēji un lauksaimnieki tur varēja nodot pieprasījumus pēc strādniekiem.
Ielas pretējā pusē, 47. namā, atradās A. Dambes pusdiengalds (ēdnīca – A. U.), bet gruntsgabals nr. 51 piederēja Teodoram Mironam. Tur bija divas ēkas. Pirmajā no tām (blakus tag. laikraksta “Bauskas Dzīve” redakcijai) regulāri pāris reižu mēnesī notika “gaismas bilžu priekšnesumi” (kino – A. U.). Ieeja pasākumā bija noteikta pret labprātīgiem ziedojumiem. Savukārt otrajā Sudmalu ielas 51. namā atradās ambulance un divas drēbnieku darbnīcas – Dombrovska dā mu un kungu apģērbu darbnīca un drēbnieka Pūpola darbnīca, kas specializējās baltveļas izšūšanā.
Pāri ielai, 28. ēkā, kopš 1926. gada darbojās bijušā pilsētas galvas notāra Jura Varenā kantoris, bet tālāk, ēkā nr. 32, – Inas Kļaviņas privātģimnāzija, kuras agronomu pulciņš piedāvāja apkārtnes lauksaimniekiem veikt piena un kartupeļu analīzes, samaksājot tikai desmit santīmus. Blakus skolai, 34. ēkā, atradās Valsts monopola pārvaldes spirta un degvīna noliktava, bet citos skolai tuvumā esošajos dzīvojamos namos izīrēšanai skolniekiem bija pieejamas namīpašnieku piedāvātās istabas.
Gandrīz iepretim skolas ēkai, Sudmalu ielā 55, bija Rūdolfa Kvieša īres nams. Tā pirmajā stāvā atradās A. Navasa ķīmiskā tīrītava un gludinātava. Blakus, Sudmalu ielas 57. mājā, kuras šobrīd vairs nav, Viļa Dombrovska galdniecībā varēja pasūtīt un iegādāties jau gatavas mēbeles. Tur tās arī laboja, turpat spieķoja un izgatavoja jaunus ratu riteņus.
Sudmalu ielas 36. nams piederēja F. Kurmanim. Tur varēja pieteikties un apmeklēt S. Silbermaņa vadītos deju kursus vecu un modernu deju soļu iegaumēšanai.
“melnā bumba” un…
Pelēķa namā Sudmalu ielā 63 bija Berga mūzikas instrumentu un sīku galdniecības darbu darbnīca, bet Sudmalu un Salātu ielas krustojumā, ēkā nr. 42, kur 20. gs. sākumā bija komercskola, bet pašlaik šīs ēkas vairs nav, atradās V. Gruviņa austuve. Īpašnieks to reklamēja kā vienīgo Bauskā, kas nenodarbojās ar vecu lupatu pārstrādāšanu. Šajā pašā ēkā B. Kīnstlere (Künstler) bija atvērusi pusdiengaldu. Šī pati adrese bija arī A. Kušķes dārzniecībai, kas bija iekārtota tirgotāja Eduarda Dreņģera dārzā Salātu ielā. Katru gadu pirms Ziemassvētkiem dārzniecība piedāvāja pilsētniekiem iegādāties eglītes.
Ēkā Sudmalu ielā 73 atradās augsti kvalificētas dāmu apģērba šuvējas L. Kīnstleres darbnīca. Tā tika reklamēta kā šuvējas, kura beigusi Drēbnieku institūtu Rīgā, kā arī šūšanas un piegriešanas kursus Berlīnē, darbnīca. Blakus tai, Sudmalu ielā 75, atradās Hofšovica un Štēbena Savienoto dzirnavu kantoris, bet ielas pretējā pusē, ēkā nr. 46, – Freimaņa vīna tirgotava.
Aiz Savienoto dzirnavu Augšas dzirnavām Sudmalu ielas pretējā pusē, iepretim plosta tiltam, Abrama Hercikoviča ēkās (nr. 54 un 56) atradās gan kalēja smēde, gan tējnīca, gan Mēmeles plostnieku iecienīts krogs, kura izkārtni rotāja uz melnas metāla bumbas stāvošs melns gailis.
