Vallē notiks sabiedriskā apspriešana par vēja parka izveidi

Trešdien, 3. aprīlī, pulksten 18 Valles saieta namā norisināsies sākotnējā sabiedriskā apspriešana par vēja elektrostaciju parka (VES) “Ogre-Bauska-Aizkraukle” ietekmi uz vidi, portālu informēja Bauskas novada pašvaldībā.

Vides pārraudzības valsts birojs 2023.gada 16.augustā ir pieņēmis lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras (IVN) piemērošanu vēja elektrostaciju parka “Ogre-Bauska-Aizkraukle” un tā saistītās infrastruktūras projekta īstenošanu Ogres novada Birzgales pagastā, Bauskas novada Valles un Kurmenes pagastos un Aizkraukles novada Sērenes pagastā.

VES parkā “Ogre-Bauska-Aizkraukle” plānots uzstādīt līdz 60 VES, kur katras stacijas nominālā jauda varētu sasniegt 8 MW. Uzstādāmo VES modelis un tā tehniskie raksturlielumi pašlaik nav noteikti. VES novietojums un skaits, kā arī vēja parka infrastruktūras tehniskie risinājumi un saražotās elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmu tehnoloģijas tiks precizētas IVN procesa gaitā.

Ar sagatavotajiem materiāliem par paredzēto darbību var iepazīties Bauskas novada pašvaldības tīmekļa vietnē: www.bauskasnovads.lv, Bauskas novada pašvaldībā Uzvaras ielā 1, Bauskā, Bauskas novadā, darba laikā, Vecumnieku apvienības pārvaldē (Klientu apkalpošanas centrā, 1. stāvā) darba laikā, Rīgas ielā 29, Vecumniekos, Valles un Kurmenes pagasta nodaļā (darba laikā).

Rakstiskus priekšlikumus par paredzēto darbību var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā līdz 12.aprīlim.

Vēja elektrostacijas plānots izbūvēt pēc iespējas tālāk no apdzīvotām vietām un aizsargājamām dabas teritorijām, lai radītu minimālāku ietekmi uz vidi, ainavu un iedzīvotājiem, skaidro projekta attīstītāji. Tomēr ne visus iecerētais apmierina. To parādīja arī vēja parka “Bauska–Ķekava–Ogre” būvniecības sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sapulce Vecumnieku tautas namā ceturtdienas, 14. marta, vakarā. Tai bija reģistrējušies 86 dalībnieki, zāle bija cilvēku pilna.

Uz apspriedi bija ieradušies gan Vecumnieku, gan Valles un arī Baldones pagasta iedzīvotāji. Klātesošie aktīvi iesaistījās diskusijā, daudz jautāja. Pārsvarā saruna ritēja konstruktīvi; saprotamas emocijas, jo šis process ietekmēs ierasto dzīvi, uzplaiksnīja tik dažbrīd.

Kāpēc mežā būvēt vēja elektrostacijas, ja loģiskāk būtu tur, kur ir vējš, – jūras krastos vai pat jūrā? Vai ārzemēs arī kaut kur būvē mežos?

Skaidroja “Latvijas vēja parki” (LVP) pārstāvis: «Ja mēs uzliktu tādu vienlaidus karti uz visu Latvijas teritoriju, tad šādu platību, kur iespējama vēja parka būvniecība, būtu diezgan maz. Mežā ir pieejama pietiekami vienlaidus teritorija, lai vēja parkus izvietotu, lai varētu ievērot attālumu no ēkām, kas noteikts vismaz 800 metru. Kurzemes piekrastes loks jau apbūvēts, un vēl papildu pieprasījums liels. Bet arī te mežos paredzētajā torņu augstumā virs 200 metriem ir pietiekami liels un stabils vējš, lai turbīnas labi darbotos. Tornis būs krietni virs koku augstuma, jo koki ir ap 30 metriem. Mežos vēja elektrostacijas ceļ, piemēram, Somijā, Zviedrija. Kolēģi bija aizbraukuši arī pieredzes apmaiņā uz Somiju. Tātad – jā, būvniecība notiek arī mežos.

Pašā jūrā turbīnas aktīvi būvē un redzamas Ziemeļjūras valstīs. Bet tas ir aptuveni divas reizes dārgāk nekā būvēt sauszemē, līdz ar to tam nav ekonomiska racionāla pamatojuma pagaidām. Tā kā Latvijā nepastāv subsīdiju sistēma, tad pēc normālas tirgus ekonomikas principiem nav iespējams pašlaik uzbūvēt jūrā. Varbūt kādreiz tas arī notiks.»

Cik daudz mežu izcirtīs, kā izcirstos hektārus kompensēs? LVP pārstāvji skaidroja, ka primāri vēja turbīnas tiks izvietotas izcirtumos un jaunaudzēs, kas nav vecākas par 40 gadiem. «Neiesim mežā iekšā, kur tas ir monolīts, kur neviens nav bijis, bet pielāgosimies vietām, kur ceļi izbūvēti, saimnieciskā darbība jau veikta.» Pusotrs līdz divi hektāri uz katru turbīnu izciršanai rēķināts, ieskaitot arī ceļmalas, krustojumus, kur turbīnu vešanai pagriezienos varbūt nepieciešams kādus kokus izcirst. Tā turbīnas tiešā pēda nebūs divi hektāri.

Uzņēmuma «Latvijas Valsts meži» pārstāvis G. Pilickis bija zālē un apliecināja, ka likums paredz kompensēt izcirstās platības. Izcirstās platības nebūs lielas, ne vairāk kā līdz šim, braucot pa mežu, cilvēki redz izcirtumus. Kaut kur citā zemē tas mežs tiks vietā iestādīts noteikti.

Vai vēja enerģija novecojusi un nav zaļa?

Vecumnieku iedzīvotājs: «Mums nevajag ķēmoties līdzi šīm te Eiropas regulām, mēs esam viena no zaļākajām valstīm Eiropā. Mums nevajag piesārņot savus mežus, bendēt putnus un piesārņot vidi ar šīm novecojušajām tehnoloģijām, Eiropā no vēja parkiem jau atsakās. Jūsu piesauktajā Zviedrijā izmanto atomstacijas, ir mazas, modernas. Tas pats arī Francijā – plaši tiek izmantotas atomstacijas.»

LVP pārstāvis L. Baltiņš: «Pašlaik Zviedrijā nestrādā mazās atomstacijas, tur ir lieljaudas stacijas. Mēs zinām Somijas stāstu – atomstaciju būvēja 17 gadus, un tas ievilkās trīsreiz ilgāk, nekā sākotnēji plānots, un ar ārkārtīgi lielu izmaksu pārtēriņu. Mazās modulārās atomstacijas – jā, tiešām simpātiski. Mums arī kā koncernam nebūtu it nekādu problēmu, ja tādas būvē, bet tās pašlaik ir tikai prototipēšanas stadijā. Paredzams, ka «General Electric Hitachi» pirmais prototips varētu tikt palaists Kanādā uz 2029. gadu, Eiropā prognozes ap 2031. gadu, kamēr tas atnāks līdz Latvijai, grūti prognozēt. Līdz ar to pašlaik vējš ir dominējošā tehnoloģija, un es tomēr nevaru piekrist, ka visas valstis no tā atsakās. Ir diezgan aktīvi vēju jaudu pieaugumi, pēc atmiņas saucot, – pagājušajā gadā ir izbūvēti apmēram 4000 megavatu jūras vēju jaudas Eiropā un apmēram 20 000 megavatu sauszemes vēju jaudas.»

Vēl viena apspriedes dalībnieka replika: «Beigās no tās vēja parka būšanas nebūs nekāda labuma. Kāpēc neattīsta ūdeņraža enerģiju? Kur tā palikusi?»

LVP pārstāvis L. Baltiņš: «Pašlaik 96% no pasaules ūdeņraža iegūst no ogļūdeņražu (akmeņoglēm, naftas, dabasgāzes) savienojumiem. Es šaubos, ka jūs šo veidu domājat. Zaļais ūdeņradis rodas tikai tajā vietā, kur ir daudz lētas elektroenerģijas, līdz ar to tur ir tieša cēloņsakarība.»

J. Urtāns papildinot aicināja pievērst arī uzmanību tam, ka Skandināvijas valstīs šie enerģijas ražošanas veidi ir dažādoti. Tur ir gan hidroelektrostacijas, gan atomelektrostacijas, gan vēja elektrostacijas, un tas arī ļauj šīm valstīm būt fleksiblām un tātad spēlēt ar zemāko cenu.

Kā ar dabu, cilvēku veselību?

Ietekmes uz vidi novērtējumu šajā projektā, kā minēts, veic uzņēmums «Skepast&Puhkim». Sertificēti ornitologi, sikspārņu pētnieki, biotopu pētnieki soli pa solim izstaigā teritorijas, pēta un vērtē, vai iezīmētajās vietās vēja ģeneratori tiešām netraucēs dabas vērtībām.

Noteiks arī tūrisma un kulturoloģiskās vērtības. Strādās eksperti. Teritorijā ir tūrisma objekts Zvirgzdes kāpa, īpaši strādās, modelēs skatu, lai neietekmētu ainavu minētajā vidē.

Klātesošie eksperti skaidroja, ka vēja enerģiju ražojošās tehnoloģijas attīstās ļoti būtiski, pašlaik vienas no energoieguves «topa» tehnoloģijām. Turbīnu parametri tiek uzlaboti burtiski no gada uz gadu, pat pa mēnešiem. Skaņas ietekme būtiski samazināta, salīdzinot ar to, kas līdz šim un pašlaik darbojas Latvijā. Ražotāji strādā, lai uzlabotu tehnoloģiju, lai panāktu optimālu spārnu formu, lai tie radītu iespējami mazāk vibrāciju. Spārnu apledošana vairs nenotiek, jo tie apsildāmi. Strauji tiek strādāts, lai pašlaik vēl nepārstrādājamos nolietotos turbīnu spārnus arī varētu nodot pārstrādei. Uz 2028. gadu, kad varētu teritorijā slieties vēja turbīnas, viss jau varētu būt pārstrādājams, zinātne strauji attīstās.

«Tātad skaņa, vibrācija, mirgošanās – vairāk ietekmes no turbīnas nevar būt, nevajadzētu to mistificēt. Tur pēc savas būtības ir tas pats strāvas ģenerators, kas jums visiem ir automašīnās, tikai lielāks,» apliecināja eksperti.

Viens no iedzīvotājus interesējošiem tematiem, kas raisa bažas, – cik neatkarīgi strādās ietekmes uz vidi vērtētāji, vai neies LVP pavadā, vai vispār ir pieredze, ka noraida arī kādas vēja elektrostacijas būvniecību. Uz to SIA «Skepast&Puhkim» pārstāvis Raivo Damkevics, kas vadīja diskusiju, atbildēja, ka uzņēmums strādā profesionāli kopā ar sertificētiem ekspertiem, balstoties uz faktiem, un viņiem ir no būvniekiem neitrāla pozīcija. Var minēt vairākus piemērus, kad bioloģiskās daudzveidības sekmēšanai, piemēram, nosaka kādu turbīnu pārcelt no sākotnēji plānotās vietas vai arī vispār atteikties no kādas. Pilnīgi iespējams, ka pēc IVN pabeigšanas no sākotnēji plānoto staciju skaita no kādām būvniekam būs jāatsakās, esot tā, ka pat no 30% jāatsakās. Citreiz mēdzot būt tā, ka tiktāl jāsamazina turbīnu daudzums, ka uzņēmumam vairs nav ekonomiski izdevīgi parku celt.

Klātesošos neapmierināja skaidrojumi par ietekmes uz cilvēka veselību plānotajiem pētījumiem, kur vērtēs tikai trokšņu līmeni, vibrāciju, mirgošanu, kur nav atsauces uz ilgākas iedarbības pētījumiem, piemēram, pētot kaut piecu gadu laikā pie vēja parkiem dzīvojošu cilvēku veselību un labbūtību. Zālē izskanēja replikas, ka par sikspārņiem vairāk rūpējas nekā par cilvēkiem.

Kompensācijas par diskomfortu

Standarta prakse vairākās valstīs un viens no risinājumiem, kā mazināt pašvaldību vadītāju un vietējo iedzīvotāju negatīvo attieksmi pret vēja parku projektiem, ir kompensāciju izmaksas pašvaldībām un iedzīvotājiem. Tādas plānotas arī šī parka izbūves gadījumā. Cilvēki tās sākuši dēvēt par «diskomforta nodokli».

Diskutējot par efektīvu regulējuma ieviešanu, vairums vēja parku projektu attīstītāju pauduši atbalstu ikgadēja fiksēta maksājuma (par MW) ieviešanai. Tas ļauj ar konkrētiem ieņēmumiem rēķināties gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem, gan arī pašiem vēja parku attīstītājiem.

Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks skaidroja: «Regulējums par kompensācijām tiek izstrādāts Klimata un enerģētikas ministrijā. Es arī esmu piedalījies šajā ministrijā apspriedēs, kas vēl arī turpinās. Sākotnēji plānots, ka maksājums 50% apmērā būs pašvaldībai, kuras teritorijā VES būvē, un 50% iedzīvotājiem, kuri dzīvo divu kilometru rādiusā ap katru turbīnu. Minimālais maksājums – viena minimālā mēnešalga, un maksimālais ir trīs minimālās mēnešalgas par megavatu. Otri 50% apmērā pašvaldībai, kur noteikts bija izmantojums ļoti šauram mērķim, pret ko mēs protestējām. Tātad administrēšanai un klimata pārmaiņu projektu realizācijai; mēs uzstājām uz to, ka faktiski vajadzētu tomēr skaidri, gaiši ierakstīt, ka infrastruktūrai – ceļiem, skolām, jebkam, bet tieši tajās teritorijās, kur tie parki tiek būvēti.»

Daži iedzīvotāji, kuriem minētajā rādiusā ne tikai māja, bet arī bizness, piemēram, viesu nams, un kuru darbību un ainavu varētu ietekmēt VES, jau interesējās par kompensācijām, lai nenokavētu to saņemšanu. Citi, piemēram, Vecumnieku pagastā VES plānotajai teritorijai tuvumā dzīvojošais aktieris Juris Hiršs, pat jautāja – cik viņš varētu piemaksāt, lai viņa mājas tuvumā nebojātu ainavu un turbīnu neceltu.

Savukārt Bauskas novada domes deputāts Mārtiņš Mediņš vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka pirms daudziem gadiem, kad rīkoja cukurbiešu audzēšanas likvidācijas kampaņu, arī piedāvāja un izmaksāja dažādas kompensācijas. «Bet kur esam tagad? Cukurbiešu iznīdēšana izjauca augu seku Latvijā, un pašlaik ir problēmas zemniekiem ar zaļināšanu. Kad likvidēja cukurfabrikas, tad cukurs kļuva divreiz dārgāks, un šajā gadījumā arī liekas, ka kompensācijas tāds «burkāns» ir pašvaldībai un cilvēkiem,» viedokli pauda M. Mediņš.

Līdaka: nav Latvijas enerģētikas stratēģijas

Bija vēl daudz jautājumu un komentāru par dažādām tēmām, piemēram, par to, vai vēja parka infrastruktūra neietekmēs interneta sakarus, mobilo telefonu darbību, uz ko ir atbilde, ka ietekme uz ikdienas mobilo sakaru tīklu un interneta pārklājumu praktiski netiek novērota. Tāpat tika runāts par turbīnu aizdegšanās iespējām – ja degošas turbīnas nokritīs mežā un vasarā, kad 30 grādu karstums, kad visa zemsedze ir sausa, kas tad notiks? Eksperti atbildēja, ka riski ir iekļauti ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā, turklāt atbilstoši likumdošanai objektiem virs 100 megavatiem ir jāizstrādā civilās aizsardzības plāns, kurā tiks vērtēta ugunsgrēku iespējamība un kā tādus dzēst.

Bažas ir arī par ceļu stāvokli, kas vēl vairāk tiks sabendēts. Tiek solīts, ka ceļi pirms tam tiek izvērtēti, to stiprība un piemērotība izpētīta. Ja vajadzēs, tiks uzlaboti, remontēti. Neizpratni iedzīvotājos radīja tas, ka izpētes plānā nav ietverts ietekmes novērtējums uz meža zīdītājdzīvniekiem – ir putni un sikspārņi, bet ne zīdītāji.

Klātesošais Saeimas deputāts un vides eksperts Ingmārs Līdaka rezumēja: «Laikam jau nekur tādas apspriešanas nenotiek tādā pozitīvā gaisotnē, jo visiem no visa ir bail. Man tāda pārliecība, ka vēja enerģija arī nav absolūti zaļa, jo tādas zaļas enerģijas vispār nav. Hidroenerģija – mēs esam palikuši Daugavā bez lašiem, kur ir gāze, tur ir CO₂ un Krievija, arī saules paneļu pārstrāde ir galīgi apgrūtināta, skaties, kur gribi. Vēja ģeneratori arī nav zaļi, tie gan ir zaļāki par daudz ko citu, bet, lai to pilonu dabūtu augšā, cik daudz tonnu betona tur būs jāsaražo un jāizmanto. Nav nekā, kas būtu videi absolūti draudzīgi, tas tā vienkārši ir un jāpieņem. Bet ne tas mani visvairāk satrauc. Lielākā problēma, ka nav Latvijas enerģētikas stratēģijas. Mēs vispār nezinām, cik Latvijai vajag iegūt elektrību no vēja, cik no ūdens, cik no gāzes. Pieteikti būvēt daudzi desmiti vēja enerģijas parku, un neviens nevar atbildēt uz jautājumu, vai un cik megavatu mums Latvijā būs vajadzīgi vai nebūs.»