www.bauskasdzive.lv
Šonedēļ, 27. martā, sarīkota būvsapulce ar būvprojekta autores, būvnieka un citu speciālistu piedalīšanos, lai vienotos par darbiem Bauskā 18. gadsimtā celtās mājas Plūdoņa ielā 18 jumta restaurācijā.
Minētās ēkas īpašniekiem sadarbojoties ar biedrību “Bauskas vecpilsēta” un Bauskas novada pašvaldības kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisiju, kā arī piesaistot Valsts kultūrkapitāla fonda un Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu saglabāšanai, izstrādāts minētās ēkas jumta restaurācijas būvprojekts, informē Egija Stapkēviča, biedrības “Bauskas vecpilsēta” valdes priekšsēdētāja.
Šī māja ir viena no retajām ēkām Bauskas vecpilsētā, kuras veidols vēlāko pārbūvju, remontu laikā nav pilnībā izmainīts. Nu ir sākts pirmais posms ēkas reģenerācijā, lai nodrošinātu autentisko konstrukciju saglabāšanu, kvalitatīvu restaurācijas risinājumu realizāciju un ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanu kopumā, kā arī šis ir labs paraugs Bauskas un citu mazpilsētu vēsturiskās apbūves īpašniekiem.
E. Stapkēviča skaidro, ka priekšdarbi projekta realizācijai veikti 2022. un 2023. gadā – sagatavota arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija un izveidojusies sekmīga sadarbība ar pieredzējušiem restaurācijas speciālistiem – arhitekti Kristīni Veinbergu un restaurācijas speciālistu Juri Zviedrānu. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē uzsākts process ēkas iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Biedrība “Bauskas vecpilsēta” projekta “Vēsturiskās koka ēkas Bauskā, Plūdoņa ielā 18, jumta restaurācijas projekta sagatavošana” realizācijai saņēma atbalstu no Valsts kultūrkapitāla fonda 3300 eiro apjomā. Savukārt ēkas īpašnieki no Bauskas novada pašvaldības guvuši atbalstu 2000 eiro. Kopsummā tas bija pietiekoši, lai IK “Telses projekti” varētu izstrādāt kvalitatīvu jumta restaurācijas būvprojektu.
«Ēkas Plūdoņa ielā 18 īpašnieku pārstāve labprāt dalās pieredzē ar citiem vēsturisko ēku īpašniekiem par speciālistu un finansējuma piesaistes iespējām, par riskiem, uzsākot vēsturiskās ēkas jumta rekonstrukciju un iesaistās biedrības “Bauskas vecpilsēta” organizētajās apmācībās, lai izglītotu, mainītu attieksmi un aktivizētu Bauskas vecpilsētas ēku īpašniekus vēsturisko ēku kvalitatīvā restaurācijā un saglabāšanā,» atklāj E. Stapkēviča.
Viņa pastāsta: «Kopš 2023. gada biedrība “Bauskas vecpilsēta” organizē izglītojošus seminārus un praktiskas nodarbības vecpilsētas ēku īpašniekiem, piesaistot Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējumu no programmas sabiedrisko organizāciju atbalstam. Apmācību pieredze rāda, ka namīpašniekiem tās ir būtiskas gan informācijas un zināšanu iegūšanai, gan arī savstarpējai pieredzes apmaiņai, jo seno ēku saglābšana un rekonstrukcijas būvprojektu īstenošana ir liels izaicinājums, kas ar pašu spēkiem vien bieži nav paveicams.»
«Bauskas vecpilsētas» valdes priekšsēdētāja informē, ka šogad šādas mācības plānots uzsākt jau aprīlī. Pirmā nodarbība paredzēta sadarbībā ar ēkas Plūdoņa ielā 18 Bauskā jumta restaurācijas projekta autoriem Kristīni Veinbergu un Juri Zviedrānu, kuri baušķeniekiem jau zināmi no 2023. gada mācībām. Juris Zviedrāns Bauskas vēsturisko ēku īpašniekus pērn iepazīstināja ar vēsturiskajām koka konstrukcijām, to saglabāšanu un restaurāciju un vēsturiskajiem jumtu segumiem Bauskā un citās Kurzemes un Zemgales vecpilsētās.
Jāmin, ka J. Zviedrāns un K. Veinberga apsaimnieko Tāšu muižu Medzes pagastā, kas Dienvidkurzemes novadā. Pagājušajā gadā mācību nolūkā turp bija devušies arī biedrības «Bauskas vecpilsēta» dalībnieki un vecpilsētas māju īpašnieki.
E. Stapkēviča raksturo ēku Bauskā, Plūdoņa ielā 18: «Māja ir daļa no valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr.7425) vēsturiskās apbūves, 18. gadsimta otrās puses celtne, kuras apjoms un daļa konstrukciju saglabājušās to sākotnējā veidolā. Tā ir viena no retajām ēkām Bauskas vecpilsētā, kuras veidols vēlāko pārbūvju, remontu laikā nav pilnībā izmainīts. Tāpat te saglabājusies arī virkne autentisku fasādes apdares detaļu un interjera elementu. Māja ir ārkārtīgi būtiska celtne visas Bauskas vecpilsētas kopainā.»
Kā norāda restaurācijas eksperti, ēku ir iespējams kvalitatīvi atjaunot – ieklājot jumtu ar māla dakstiņiem, pilnībā atjaunot tās sākotnējo fasāžu apdari un krāsojumu, pēc vēsturiskiem paraugiem izgatavojot autentiskajiem identiskus logus, to slēģus un durvis, kā arī logu un durvju vēsturisko furnitūru. Ievērojot zināmus nosacījumus (precīzi atjaunojot vēsturisko fasāžu arhitektoniski dekoratīvo apdari un krāsojumu, rekonstruējot vēsturiskās durvis, logus un slēģus, restaurējot autentisko, Bauskā vienīgo 18. gadsimta ārdurvju portālu), māju iespējams atjaunot kā nozīmīgu 18. gadsimta celtni ne tikai Bauskas vecpilsētas tēlam, bet kopumā arī kā Kurzemes un Zemgales pilsētu senākas apbūves liecību. Tā kā celtne ir viena no vecākajām vecpilsētas dzīvojamām ēkām un ir ļoti būtiska Bauskas vēsturiskā centra sastāvdaļa (turklāt tā atrodas blakus svarīgam tūrisma objektam – Bauskas Sv. Gara baznīcai un pa ceļam no pilsētas centra uz Bauskas pili), mājas atjaunošana ir svarīga ne vien ēkas dzīvokļu īpašniekiem, bet visai Bauskas sabiedrībai.
Bauskas pilsētas vēsturiskās apbūves saglabāšana ilgstoši gan ekonomisku, gan sociālu iemeslu, gan nepietiekamas izpratnes dēļ ir atstāta novārtā. Tas radījis situāciju, ka Bauskas pilsētas vēsturiskās, īpaši koka ēkas, atrodas sliktā, pat katastrofālā stāvoklī. Tomēr E. Stapkēviča uzsver, ka pēdējo gadu laikā vērojama gan sabiedrības, gan speciālistu, gan pašvaldības interese par Bauskas vecpilsētas saglabāšanu un attīstību.
Bauska veca čuhņa.Labi ka videni un 2.vsk.sataisīja.
Kāda tā Kalna iela????čigān miests.
Svarīgāka Bauskā vairāk nekā nav!
Nu nodokļu maksātāji,saturieties.
10autentiskas pustrupējušas sijas un 20 laukakmeņi pamatos esot piemineklis , varbūt kāds dēļa gals no 19 gadsimta, kārtējā vismasz 1 000 000 “”apgūšana””
laiki, kad ēkas īpašnieks piesaistot amatniekus par savu naudu to, pēc šīsdienas skatījuma- baraku uzcēla. Iespējams, bija kāds projektiņš, pilsētas rātes atļauja un viss. Bet tagad, cik speciālistu jau darbojušies ap šo “pieminekli” un cik vēl darbosies, vien ar runām un papīru kalniem, nebūs jau vairākos desmitos skaitāmi? Ja jau tagadējais īpašnieks to ēku tik tālu nolaida, pēc fotogrāfijās redzamā, tad arī interese ir visiem kopīga, nauda un vēlreiz nauda.
Vecākā Bauskas koka ēka? To apliecināja visvecākais ķirmis?
Viss tik tālu nolaists,ka vairs nezin pie kā ķerties.Ēka uz krustojuma avārijas stāvoklī,arī viena no senākajām koka ēkām Bauskā.Pēc pāris gadiem sabruks.Atbildīgi par to esat visu laiku pie varas esošie patrioti.
Nespried par citiem pēc sevis. Nauda, nauda, nauda – vai kāds cits vārds tavā smadzeņu podā vispār ietilpst?
Ne, vecākajam ķirmim to esot pastāstījusi vecātēva mātes māsa
tik ilgi visu nomarinēja, tagad vares gāzt naudu iekšā (((
tam īpašniekam, kurš krādams “kapeiku pie kapeikas”” , bieži vien sev daudz ko no laicīgajām izpriecām sev liegdams, sev piederošo īpašumu, kurā ielikts arī viņa vecāku un vecvecāku mūža veikums, īpašumu ir sakārtojis līdz līmenim, ka prieks pašam un garāmgājējiem, vai tāds īpašnieks, kurš to nopircis vai privatizējis un nolaidis līdz kliņķim, bet tagad uzstāj- dodiet, tas taču piemineklis, un arī attiecīgas amatpersonas piebalso, jo tas taču ir arī viens no viņu “svarīgā” amata stūrakmeņiem? Tad kuram no pieminētajiem īpašniekiem būtu jāizrāda lielāka cieņa, tam, kurš jau visu dzīvi rūpējas par savu īpašumu, vai tiem, kam tas ir kārtējais naudas apgūšanas projekts sabiedrības labā, tik tā sabiedrība daudzu acīs tāda apšaubāma, acis metoša uz savu līdzcilvēku maciņiem.
Nu, neraudi tik dikti par to savu maciņu! Nu, nav taču viņā nekā, ja godīgi.
Ja uzliks smagos dakstiņus, tā būda vienkārši sabruks.
Mājas agrāk sāka būvēt no pamatiem!!! Vai mainīts kā saka pašos pamatos! Vispār jau visa vecpilsēta raud gaužas asaras glābiet dariet kaut ko! Rīgas iela Rūpniecības,Kalēju,mazās ßķersielas! Tas monstrs bijusī etiķete! Tās brūkošas ēkas abpus Pētera akmenim! Gads vai trīs liela daļa vienkārši sabruks bez cilvēku palīdzības!!!
Turbo petrioti ir noveduši valsti līdz tādam stāvoklim!😢
Visi kopā, mīļais! Visi kopā vedām…
Lielākā korupcija un kukuļņenšana būvniecībā,ceļu būvē,pašvaldībā pēc ekspertu secinājuma Latvijā.
tad kā tajā daudzu jo daudzu cilvēku maciņos vispār kas var būt, ja vairāk kā puse godīgā darbā strādājot no algas aiziet nodokļos, lai lielu daļu no tiem izlietotu nevis lietderīgi, bet tādu plānā galdiņa urbēju, ka tu uzturēšanai, piedevām ar tavu pēc likuma pienākošos konkurētspējīgo algu. Un cik jūs tādu uzturamo visā valstī nav kopumā, simtiem tūkstoši, kas tik vien zin, kā lūrēt cita maciņā, ko tur vēl varētu paņemt, lai kārtējo reizi skaitītu “gurķiem pumpas”
Ko tad Cāzers neuzmācas arī senajai Bauskas daļai ar savu spīdošo kredītu plānu? Ja kas, tad Cāzers pašlaik ir personīgi atbildīgs par bioloģiski neattīrītas kanalizācijas ievadīšanu upē no vecpilsētas teritorijas un citiem infrastruktūras trūkumiem. Tāpat tagad laikam Cāzers ir atbildīgs par Rīgas ielas projekta un būvniecības brāķi, kura rezultātā iet bojā Rīgas ielas mājas.
Mu smiekli nāk !kāda tā Kalna iela!Bauska čīču miests!
Latvija ir kļuvusi par lielgraudu krusas un stipru vētru zemi. Latvijā domājams 99 procenti ēku nav drošas pret vētrām un lielgraudu krusu. Klimata izmaiņas būtu jāņem vērā būvējot no jauna un remontējot. Milzu buras veida jumti kļūs bīstami.
Objekts privāts. Noprotams, ka piesaistīti divi reāli kvalificēti būvniecības un restaurācijas speciālisti. Tādi brīnumi līdz šim nav novēroti pašvaldības objektos, kas regulāri sadārdzinās rupju projektu kļūdu dēļ.
Ko Bauska!Ko darīt ar Uzvaras mauzeleju?Milzīga,nepabeigta skola.Kāds ir paskatījies,apkārt bīstama vide ar dziļām bedrēm un stieņiem iekšā.Bērni lien.Skraida.
Skolas vide.Vājprāts.Policija jāsauc.Es redzu no dzīvokļa.Ko darīsiet???
Uzvara palikusi kā Bauskas sūnu ciems.Kauns!
Un kāds tas pontontilts?
Kāpēc nav ietobežojuma zīmju?Bērni lien.Kurš atbildēs???Ko domājat domnieki??Vēlēšanas prātā?