Starptautiskā konference «Lauku sieviešu ieguldījums Baltijas valstu identitātes saglabāšanā globalizācijas laikmetā» bija organizēta Lietuvas pilsētā Birštonā 15. un 16. oktobrī.
Starptautiskā konference “Lauku sieviešu ieguldījums Baltijas valstu identitātes saglabāšanā globalizācijas laikmetā” bija organizēta Lietuvas pilsētā Birštonā 15. un 16. oktobrī.
Tajā piedalījās Latvijas Lauku sieviešu apvienības (LLSA) delegācija, aktīvās pārstāves no rajoniem, tostarp baušķenieces.
Pieņem rezolūciju un rekomendācijas
Katra Baltijas valsts bija sagatavojusi mājas darbu par tēmu, kas ir svarīga sievietēm sabiedrībā. Latvijas delegācijas uzdevums bija atklāt ģimenes un tradīciju lomu, Igaunijas – izglītošanās, savukārt lietuviešu – kultūras un tautas amatu nozīmi. To “Bauskas Dzīve” uzzināja konferencē.
Pēc referātiem pirmās dienas noslēgumā darbs turpinājās piecās interešu grupās: lauku sievietes pieredze aktivitātes palielināšanā; sievietes darbība un rūpes paplašinātā Eiropā; mūžizglītība; kultūra un tautas amati; ģimene – sabiedrības pamatšūniņa. Nākamajā dienā tika demonstrēti interešu grupu rezultāti. Konferences noslēgumā izstrādāja un pieņēma visu trīs Baltijas valstu lauku sieviešu organizāciju kopīgu rezolūciju, kā arī rekomendācijas Baltijas sieviešu organizācijām par turpmāko darbību, dalību lauku attīstības procesos.
Lūdz padomus, uzticas
LLSA valdes priekšsēdētājas vietniece baušķeniece Eleonora Maisaka uzsvēra, ka konferenci var vērtēt dažādi, tomēr kaimiņienes prasījušas padomus, uzticējušās. Tas ir pats svarīgākais. LLSA valdes priekšsēdētāja valmieriete Rasma Freimane atzina, ka konference parādījusi, cik bagāta ir Latvijas apvienība, ar to domājot iespējas, nevis finanses.
“LLSA pieredzi, padomus, līdzdalību nekad nav atteikuši Latvijas sabiedrībā cienījami cilvēki, piemēram, profesore Baiba Rivža, docente Maiga Krūzmētra. Mums ir lieliska sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, jūtam Zemkopības ministrijas atbalstu. Par savējo kļuvusi Aina Poiša, ģimenes psihoterapeite. To izdzirdot, kaimiņienes bija ļoti pārsteigtas,” tā R. Freimane.
Arī Regīna Meškotiene, Lietuvas lauku sieviešu organizācijas pārstāve, uzsvēra, ka sievietēm jānovērtē tas, kas viņām ir. Visu pasauli nevar mainīt, jāsāk ar mazumiņu, piemēram, kūtro vīriešu iesaistīšanu vietējās sabiedrības dzīvē. Kāda kultūras nama vadītāja Lietuvā vīriešus pašdarbībā aicinājusi tieši no kroga. Aizgājusi uz bāru un uzrunājusi stipro dzimumu, lai līdzdarbojas. To, ka konferencē jārunā konkrēti, nevis vispārīgi, minēja arī Anita Mellupe, Siguldas novada informācijas, izglītības un garīgās veselības centra “Ideja” vadītāja.
Problēmas Baltijā ir līdzīgas
Apmainoties ar pieredzi, jau var uzzināt ko jaunu, kā uzlabot, atvieglot dzīvi, padarīt to interesantu. Problēmas visās Baltijas valstīs ir vienādas, piemēram, ģimenes nestabilitāte, akcentēja Elle Ote no Igaunijas. Atklātība, draudzīgums, lielāka laika veltīšana savai saimei var palīdzēt stiprināt to.
Baltijas lauku sieviešu trešā konference paredzēta Igaunijā. Latvijas darbīgās un optimistiskās sievietes to gaida ar nepacietību, jo no katras tikšanās var daudz mācīties, iegūt iespaidus, domubiedrus. To uzsvēra arī Maruta Paidere, Balvu rajona sieviešu biedrības “Rudzupuķe” valdes priekšsēdētāja, koordinatore.
Jāatgādina, ka pirmā konference bija sarīkota Latvijā, Jelgavā. LLSA dalībnieces Lietuvā saņēma uzslavas par teicami organizēto pirmo konferenci.
