«Negribas novecot, droši vien tāpēc aizvien klusāk un klusāk svinu savas dzimšanas dienas,» stāsta iecavniece BAIBA LEITLANTE.
“Negribas novecot, droši vien tāpēc aizvien klusāk un klusāk svinu savas dzimšanas dienas,” stāsta iecavniece BAIBA LEITLANTE. Rīt, 23. oktobrī, Baibai paliks 25 gadi.
Ar gaviļnieci tikāmies viņas darbavietā Iecavas novada zemes ierīcības dienestā, kur Baiba strādā par lietvedi. “Es gluži kā skolēns pirmajā septembrī atsāku strādāt,” tā Baiba. Līdz tam viņa mājās audzināja meitiņu Diānu. Teju, teju mazulei būs deviņi mēneši, viņu auklē Baibas māsa Līga.
“Man šāds dienas ritms labāk patīk. Pati meitiņu vēl baroju, tāpēc pusdienlaikā skrienu uz mājām. Neesmu mājās sēdētāja. Sākumā bija grūti aprast ar domu, ka vīrs var braukt strādāt, bet man ar zīdaini jāpaliek mājās,” tā Baiba.
“Ar vīru spriedām, ko vajadzētu pirmo – bērnu vai man iestāties augstskolā. Palikām pie pirmā varianta, citādi, kamēr beigtu mācīties, man jau būtu daudz gadu,” saka Diānas māmiņa. Lai papildinātu zināšanas, Baiba apmeklē dažādus seminārus.
“Pagājušā gada nogale mums bija bēdu un prieka pilna. Nomira mans tētis, ar viņu man bija īpaši siltas attiecības,” atzīst Baiba. Novembrī Baiba un Aivis svinēs gada kāzu jubileju. Līdz laulībām abi bija pazīstami septiņus gadus. “Kāzas svinējām pavisam klusi, pat kolēģi par to nezināja,” stāsta iecavniece.
Nav bijis viegli, kad no Raganas devusies uz Rīgu mācīties par sekretāri. Praksē Baiba nosūtīta uz Iecavu, pašai vajadzējis sagādāt dzīvokli.
“Man svarīgs ir mājas miers. Tuvinieki pieradināti – pirms braukšanas ciemos mūs jāpabrīdina. Nevēlos, lai mājas kļūtu par iebraucamo sētu,” uzsver Baiba.
Kolēģe Silvija Vīndedze: “Pirms sešiem gadiem, sākot šeit strādāt, Baiba prata iejusties kolektīvā. Ar darbu viņa ļoti labi tiek galā. Baiba piesaista ar laipnību un mieru.