Laiks skrien, un mēs cenšamies tam turēties līdzi, padarot vai nepaspējot veikt plānotos ikdienas darbus, cerot, ka piepildīsies mūsu nākotnes sapņi. Par to domāju mūzikas pedagoģes Benitas Hermanes jubilejā.
Laiks skrien, un mēs cenšamies tam turēties līdzi, padarot vai nepaspējot veikt plānotos ikdienas darbus, cerot, ka piepildīsies mūsu nākotnes sapņi. Par to domāju mūzikas pedagoģes Benitas Hermanes jubilejā.
Kā vienota ģimene
Bet ir brīži, kas nepazīst laika robežu, tie nesākas un nebeidzas noteiktā dienā, tie vai nu ir, vai nav. To izjutām mēs visi, sanākuši kopā 22. janvāra pēcpusdienā Iecavas mūzikas skolā, lai būtu kopā ar mūsu skolotāju Benitu Hermani viņas apaļajā dzīves jubilejā.
Lai gan Benita teic, ka bērnībā gribējusi kļūt par balerīnu, vēlāk par ārsti, mums viņa ir skolotāja, māksliniece, kura patiesi un īsti – ar savu darbu – mīl savus audzēkņus, kolēģus, ģimeni, mīl dzīvi. Šajā pēcpusdienā izzuda laika robeža starp dažādu paaudžu audzēkņiem un kolēģiem, vienoti un mājīgi Benitas “darba ģimenē”, kā skolotāja pati to sauc, jutās gan viena no pirmajām kolēģēm Bauskas mūzikas skolā 1962. gadā Janīna Vāciete, gan bijušās audzēknes Silvija Audre, Inta Gutāne, Mārīte Jonkus – Jelgavas mūzikas vidusskolas skolotājas, Ligita Kārkliņa un Ineta Pilverte no Bauskas mūzikas skolas, bijušie un pašreizējie kolēģi Iecavas mūzikas skolā un arī Benitas “pedagoģiskie mazbērni” no Iecavas un Jelgavas mūzikas skolas.
Vairākas paaudzes
Skolotāju Hermani par savu sauc vairāk nekā 70 audzēkņu, liela daļa no viņiem izvēlējušies profesionālu mūziķu ceļu. Ikviens mūsu Mūzikas akadēmijas students ir skolojies pie Benitas bijušajiem audzēkņiem profesora Jāņa Torgāna un Ilgas Hammeres. Mīlestību uz kora mūziku Jelgavas mūzikas vidusskolā un arī Bauskā saviem audzēkņiem un koristiem nesavtīgi veido Valsts prezidenta balvas laureāte kordiriģente Mārīte Jonkus. Panākumus ar saviem klavierspēles audzēkņiem Latvijā un ārzemēs gūst skolotājas Silvija Audre, Inta Gutāne, Ligita Kārkliņa un Ineta Rozentāle. Benitas Hermanes audzēkņi strādā daudzās Latvijas mūzikas un vispārizglītojošās skolās, kopā ar saviem bērniem ejot ceļu mūzikā.
Izcilu personību tuvumā
Benitas, tāpat kā visu mākslinieku, darba mūžs šajā pēcpusdienā puspajokam, bet arī nopietni tika klasificēts daiļrades periodos. Jaunības fotogrāfijās no Rīgas perioda iepazinām Benitu Sv. Jāņa draudzē, kad ērģeļspēles prasmi viņa papildināja privātstundās pie leģendārā profesora Nikolaja Vanadziņa. Skolotāja atceras uzstāšanos kopā ar izciliem Latvijas mūziķiem mežradzniekiem Kārli Zariņu un Arvīdu Klišānu, vienmēr prasīgo un izsmalcināto dziedātāju Mildu Brehmani-Štengeli.
Smaidošu un cēlu Benitu redzam Latvijas Dailes teātra izrādēs, spēlējot masu skatos J. Raiņa lugā “Pūt, vējiņi!” ar Mudīti Šneideri un Imantu Adermani galvenajās lomās. Atmiņas glabā arī studiju laiku J. Mediņa mūzikas vidusskolā, dziedāšanu Teodora Kalniņa jaunatnes korī. Vēlāk Benita sāk strādāt par ērģelnieci savā pirmajā darbavietā Dailes teātrī. “Ērģeles ir mana mūža mīlestība, bez tām dzīve nebūtu pilnskanīga,” ar skolotājai raksturīgo pārliecību un arī sentimentu nosaka Benita.
Baznīcās spēlē ērģeles
Ceļojot pa Latviju, Benita spēlējusi gandrīz visus instrumentus Latvijas baznīcās. Skolotājai sāp sirds par Bauskas ērģeļu likteni. “Var sākt atjaunošanu kaut vai ar mazumiņu, lai instrumentu neaizlaistu postā, ir tikai jāsaprot un jāgrib,” saka Benita. Šodien savu ērģelnieci dievkalpojumos gaida Vecsaules un Mežotnes luterāņu draudzes.
Bauskas perioda notikumi atausa atmiņā, skolotājai sarunājoties ar savām bijušajām audzēknēm. Viņas atzina, ka nav iespējams pārvērtēt skolotājas ieguldījumu Bauskas mūzikas skolas tapšanā, klavieru nodaļas atvēršanā, mūzikas dzīves veidošanā visā rajonā. Skolotāja ne tikai radoši un ar milzu atdevi strādāja ar audzēkņiem, bet arī bija neaizvietojama koncertmeistare visos pilsētas un rajona pasākumos, ērģelniece Dzimtsarakstu nodaļā.
Benitu pazīst daudzi
Bauskas rajonā nav pagasta, kur nepazītu Benitu – sākot ar 1959. gadu tikuši vadīti vokālie ansambļi Bauskā, Codē, Ozolainē, Grenctālē, strādāts ar koriem Bārbelē, Ceraukstē, Grenctālē, Uzvarā un Bauskas luterāņu draudzē, ilgus gadus dziedāts rajona skolotāju korī “Daina”. Pašlaik Benitas radošā darbība saistās ar pašas izveidoto kori “Laudate Dominum”. Bauska ir un paliek skolotājas mīlestība. Šeit veidojusies Benitas ģimene, dzimusi meita Simona, uzmanība un rūpes veltītas krustdēlam, Benita kļuvusi par vecmāmiņu. Mājā, kurā Benita sāka savu dzīvi Bauskā, viņa mīt joprojām. Tādēļ prieks, ka arī Bauskas rajona Padome ir novērtējusi skolotājas darbu un jubilejā apbalvoja viņu ar Padomes Goda rakstu par mūža ieguldījumu Bauskas rajona kultūrvides veidošanā.
Par strādāšanu ar “otro elpu” skolotāja dēvē savu darbības laiku Iecavā. Arī mums skolotāja ir īpaša. Ikviens Iecavas kolēģis atzīst, ka, strādājot kopā ar Benitu, neeksistē paaudžu robežas. Benita ir ne tikai prasīga, pret sevi un citiem atklāta skolotāja, bet arī, stāvot pāri ikdienas grūtībām, pārejošām sadzīves problēmām, vienmēr spēj ieklausīties un saprast.
Neiztrūkstoša viešņa jubilejā bija mūzika – gan kolēģu, gan audzēkņu no sirds atskaņota. Tā vēlreiz apliecināja, ka mīlestība ir mūžīga, tā paceļ spārnos, palīdz grūtībās, dod cerību un apskaidro mūsu ceļu.
A. ŠTEINA, Iecavas mūzikas skolas direktore, bijusī B. Hermanes audzēkne
