Daži mūsu rajona lauksaimnieki, kas pārstāv atšķirīgas darbības jomas, «Bauskas Dzīves» redakcijā 28. janvārī iesaistījās diskusijā ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi.
Daži mūsu rajona lauksaimnieki, kas pārstāv atšķirīgas darbības jomas, “Bauskas Dzīves” redakcijā 28. janvārī iesaistījās diskusijā ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi.
Sniedzam ieskatu domu apmaiņā, tematiski grupējot vaicājumus, rosinājumus un atbildes.
Ir vai nav bezcerība
Stepans Drozdovs, Iecavas novada Domes lauksaimniecības speciālists, ar lielu satraukumu runāja par situāciju laukos. Viņaprāt, daudziem klājas ļoti grūti. Iecavnieks sacīja: – Ir mājas un zeme, bet, saražoto vedot uz tirgu, zemnieks paliek zaudētājs. Ko darīt, lai laukos varētu dzīvot? Es, tiekoties ar lauku ļaudīm, secinu, ka situācija ir katastrofāla. Vajadzētu domāt par infrastruktūru un lauku ceļiem, lai zemkopjiem būtu ērtāk pārvietoties.
M. Roze: – Negribētu piekrist, ka ir tik bezcerīgi. Noteikti jāizmanto atbalsts pusnaturālām saimniecībām, kas ir Lauku attīstības plāna pasākums. Nelielu finansējumu iespējams saņemt, ja uztur zemi kārtībā un paši sevi apgādā. Es ceru, ka vistuvākajā laikā tiks atvērta arī līderu programma. Tā ļaus iegūt līdzekļus vietējām aktivitātes grupām, cilvēkiem, kas paši sanākuši kopā un bez lieliem administratīviem nosacījumiem un ierobežojumiem var likt lietā savas idejas. Šī arī ir ES struktūrfondu nauda.
Jūs pareizi ievirzījāt jautājumu par infrastruktūru un lauku ceļiem. Mēs paņēmām šo atbildību SAPARD programmā, kur pašvaldības varēja izmantot naudu, īstenojot projektus. Pašlaik Zemkopības ministrijas (ZM) rīcībā nav tādas naudas. Es kā valdības loceklis centīšos sekot līdzi, lai arī mazo ceļu uzturēšanai pietiekami adekvāti tiktu virzīti līdzekļi, jo tie ir svarīgi daudziem cilvēkiem. Akcīzes nodokli var pārdalīt arī par labu lauku ceļiem.
Vajadzīga informācija
S. Drozdovs un Brunavas pagasta zemnieku saimniecības “Pavāri” pārstāve Daina Akmentiņa runāja par informācijas nodrošinājumu dažādos aspektos.
M. Roze skaidroja: – Ir atsevišķa subsīdiju sadaļa “Atbalsts izglītībai, zinātnei, informācijas izplatīšanai”. Plānots mazliet vairāk par miljonu latu lauku konsultatīvās informācijas apmaiņas sistēmas izveidei, kas sasaitē ietver konsultāciju dienestu ar pašvaldībām. Paredzēts atalgojums speciālistiem lauku attīstības veicināšanai. Šis maksājums nekādi nav saistīts ar kāda cita veida darbību. Tas ir tīri no valsts puses, un to saņems pilnīgi visas pašvaldības. Ja uzskatīs, ka viens speciālists var darboties vairākos pagastos, tas ir iespējams, jo maksājums summējas. Domāju, ka saglabāsies arī pašvaldību finansējums, kas daudzviet bija iedalīts arī līdz šim.
Otra spēlējošā persona šajā sistēmā ir konsultāciju dienests, kam būs divas funkcijas – viena uzraugošā, vērtējot, kā tika izmantota budžeta nauda. Konsultāciju dienests arī būs atbildīgs par to, lai šos speciālistus mācītu un sniegtu viņiem jau sagatavotu informāciju.
D. Akmentiņa: – Man tāds lūgums, lai Zemkopības ministrijas mājaslapā internetā būtu operatīva informācija arī par jauna veida projektu iesniegšanu.
M. Roze: – Mēs pašlaik gatavojam jaunu mājaslapu. Tajā visa informācija būs ļoti labi pieejama. Es arī neesmu apmierināts ar mūsu mājaslapu.
Pārspīlējumi nebeidzas
Igors Zāle, SIA “Uzvaralauks” iecirkņa vadītājs, runāja par visādām izziņām, kas zemniekiem jāmeklē atkārtoti. Vietējā pašvaldība taču iedod gada sākumā izziņu par īpašuma vai nomas zemi. Valsts ieņēmumu dienests un pārstrādes uzņēmumi atkal prasa tos pašus datus.
M. Roze apstiprināja: – Par papīriem es jums piekrītu, to tiešām ir par daudz, īpaši tagad, elektronikas laikmetā. Tam, kas attiecas uz valsts atbalstu, vajadzētu būt tā – pietiktu ar iesniegumu un tajā norādīto apjomu. Pārējās ziņas valsts dienestiem būtu jāsaņem nepastarpinātā veidā elektroniski. Tā tiktu novērstas arī dažas krāpniecības iespējas. Tas ir paradokss, ka izziņa no Uzņēmumu reģistra ir derīga ilgāku laiku, nekā iespējams izdarīt grozījumus steidzamības kārtā šajā reģistrā. Tādējādi šai izziņai nav nekādas jēgas.
Viesturs Reinfelds, Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs, izteica savus apsvērumus, kā samazināt birokrātiskos papīrus: – Valsts institūcijām vispirms būtu jāsakārto sava elektroniskās komunikācijas operativitāte. Varbūt ir vajadzīgi kādi regulējošie noteikumi, lai spētu visu informāciju sinhronizēt.
M. Roze: – Lauku atbalsta dienests ir izbaudījis jauno sistēmu. Tiešmaksājumi bez tās izmantošanas nebūtu iespējami tādā apmērā.
Andris Grantiņš, Codes pagasta zemnieku saimniecības “Eriņi” īpašnieks, konkretizēja izmaksu sadārdzinājumu: – Slāpeklis ir kļuvis dārgāks par 85 procentiem, NPK minerālmēsli – par 21, dīzeļdegviela – par 67 procentiem. Graudu ražošana var palikt nerentabla. Kāpēc netika Latvijai paredzēts vajadzīgajā daudzumā slāpeklis, jo visas firmas uz robežas maksā akcīzi? Zemkopības ministrijas sarēķinātais un ES iesniegtais neakcizētā slāpekļa daudzums pietiek tikai Latgalei.
M. Roze: – Šeit mazliet akmentiņš jāmet pašu lauksaimnieku dārziņā. Pa visādiem ceļiem skaitļi, kurus mēs devām ES, kas gāja caur statistiku, tika mākslīgi pašu samazināti. Ļoti sāpīgi tie tagad izpaužas labības apjomos. Kad audzētājiem vajadzēja iesniegt deklarācijas par graudu kopieguvi, ziņas deva ļoti kūtri, un references ražība ir tāda, kāda tā ir. Līdz ar to tiešie maksājumi ir stipri mazāki par reālo ražību Latvijā. Mums vēl izdevās sarunu gaitā mazlietiņ pamatot lielāku ciparu, nekā tas bija saskaņā ar statistiku. Līdzīgi tas ir ar datiem par minerālmēslu izmantošanu. Diemžēl, jo mēs nevarējām piemuldēt klāt vairāk, nekā mums ir oficiālajā statistikā.
A. Grantiņš: – Aprēķinos vajadzēja izmantot Latvijas aramzemes platību.
M. Roze: – Ar šo rādītāju vien ir par maz.
Kompensēt nevarēs
A. Grantiņš: – Pašreizējie aprēķini rāda, ka cietīsim zaudējumus. Ko lai es daru kā uzņēmējs? Papildus līdzšinējam atbalstam vajadzētu vismaz 30 latu, tad cenu pieaugums nebūtu tik jūtams. Kas notiks ar citiem, kam graudu ražas ir zemākas?
M. Roze: – Esmu runājis ar daudziem zemniekiem, taču nav dzirdēts, ka viņi grasītos izputēt uz līdzenas vietas. Varu pateikt, ka konkrētos sadārdzinājumus neviens nekompensēs, tas ir skaidrs. Ja mēs to darītu, vajadzētu maksāt dubultā – vienreiz kā kompensāciju un otrreiz kā sodu par konkurences izkropļojumiem. Laukaugu kultūrām ir tiešmaksājumu atbalsts no Eiropas naudas, šogad tas palielināsies par pieciem procentiem.
Par slāpekļa cenām. Domāju, par to varam runāt Briselē, novērtējot situāciju, kāda ir tagad, un mēģinot šīs lietas risināt saistībā ar nodokļiem.
Jā, sadārdzinājums tik tiešām ir, tas ir skāris visus. Tas pierāda, ka mūsu zemniekiem jāsaņem vienāds atbalsts ar ES veco dalībvalstu lauksaimniekiem, to es pilnībā aizstāvu. Ja šie maksājumi būtu simt procentu apmērā, jūsu rūpe lielā mērā būtu atrisināta.
P. S. Nākamajā lappusē “Lauku saimniekiem” stāstīsim par diskusijā aplūkotajām vēl citām nozarēm un tēmām.
