Jūlijā apritēs gads, kopš veikti grozījumi likumdošanā, kas ļauj ceļu satiksmes negadījumā iesaistītām personām neizsaukt Ceļu policiju.
Jūlijā apritēs gads, kopš veikti grozījumi likumdošanā, kas ļauj ceļu satiksmes negadījumā iesaistītām personām neizsaukt Ceļu policiju.
Par notikušo jāvienojas
Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) 51. punkts paredz – ja negadījumā nav cietuši cilvēki, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, transporta līdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt, abu mašīnu vadītāji vienojas par visiem svarīgajiem negadījuma apstākļiem, aizpilda saskaņoto paziņojumu un, neinformējot policiju, var braukt prom. Pēc tam saskaņotais paziņojums jānogādā apdrošinātājam, kas izskata negadījumu, lemj par kompensācijas izmaksu. CSN 54. punkts paredz, ka līdzīgi drīkst rīkoties vadītājs satiksmes negadījumā, kurā bojāts tikai viņa paša auto, nav cietuši citi cilvēki vai nodarīti bojājumi svešai mantai.
Bauskas rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieks Aleksandrs Sidorčiks informē, ka ir apmēram 30 – 40 procentu gadījumu, kad avārijā iesaistītās personas varētu iztikt bez policistu izsaukšanas. Vienojoties par negadījumu un aizpildot saskaņoto paziņojumu, nav jātērē laiks, gaidot policiju. Vadītājs savā kontā “neiegūst” soda punktus par avārijas izraisīšanu. Vainīgajam nav jāmaksā arī administratīvais sods, no kā noteikti neizdotos izvairīties, ja uz notikuma vietu izsauktu Ceļu policiju. A. Sidorčiks gan uzsver, ka bez policijas klātbūtnes drīkst iztikt tikai tad, ja abas puses vienojas par notikušo un ja avārijā nav citu cietušo, nav bojāts svešs īpašums.
Jāpieprasa no apdrošinātājiem
“Bauskas Dzīve” gan pārliecinājās, ka apdrošināšanas firmu birojos veidlapas tiešām ir jāprasa. Apdrošinot mašīnu, tās nepiedāvā.
Apdrošināšanas kompānijas “BTA” Bauskas filiāles vadītāja Ludmila Metluško apstiprināja, ka saskaņotā paziņojuma veidlapas vadītājiem izsniedz, ja viņi tās pieprasa. “Mēs veidlapas dodam bez maksas, taču mums tās kaut ko maksā,” skaidro vadītāja. Tomēr viņa uzsver, ka klientam ir tiesības pieprasīt no sava apdrošinātāja šādu dokumentu. L. Metluško sacīja, ka šogad vairākas reizes personas nākušas kārtot lietu pēc avārijas, kad kopā bija aizpildījušas saskaņotā paziņojuma veidlapas.
Arī apdrošināšanas sabiedrības “Balta” Bauskas nodaļas speciāliste Laila Pluce paskaidroja, ka klienti arvien biežāk pieprasa paziņojuma veidlapas. Acīmredzot braucēji apjautuši, ka šādi nokārtot satiksmes negadījuma formalitātes ir ērtāk nekā uz avārijas vietu izsaukt policistus.
Ar jauninājumu apmierināts
Tieši to “Bauskas Dzīvei” apstiprināja arī baušķenieks Dainis Fikss. Viņam gadījās izraisīt negadījumu, veicot manevru mājas pagalmā. Ar otras mašīnas īpašnieku vienojušies, ka domstarpību par negadījumu nav. “Kad par notikušo informējām Ceļu policiju, mums piedāvāja aizpildīt saskaņotā paziņojuma veidlapu. Tās mums nebija, taču policijā dokumentu dabūjām. Aizpildīt nebija grūti, dažas neprecizitātes pēc tam novērst palīdzēja apdrošinātājs,” stāsta D. Fikss. Viņš atzīst, ka jauninājums ir ērts, tas palīdz ietaupīt laiku, arī līdzekļus. Par iespēju satiksmes negadījumā izmantot saskaņotā paziņojuma veidlapu D. Fikss uzzinājis no preses.
Izpētot veidlapu, “Bauskas Dzīve” konstatēja, ka tās aizpildīšana prasa laiku. Darbs jāveic rūpīgi, varbūt uztraukumā, kāds noteikti radīsies pēc avārijas, kaut kas šķitīs sarežģīti. Taču veidlapa izstrādāta pārdomāti, tai pievienoti paskaidrojumi. Turklāt šis ir vienots dokuments visai Eiropai. Ja ceļu satiksmes negadījumā iesaistīts ārzemju pilsonis, viņš vienu veidlapas daļu drīkst aizpildīt savā valodā. Svarīgi, lai katra negadījumā iesaistītā persona paņem savu veidlapas eksemplāru, ko pēcāk iesniegt apdrošinātājam. Veidlapas ir paškopējošas, tāpēc jāaizpilda tikai viens eksemplārs.
***
Uzziņai
– Transporta līdzekļu vadītāji saskaņoto paziņojumu var saņemt pie sava automobiļa apdrošinātāja.
– Veidlapas ir arī Ceļu policijā, par tām nav jāmaksā.
