V.Vīķes-Freibergas valsts vizītes laikā Turcijā no 18. līdz 21. aprīlim tika atklāta Latvijas vēstniecība Ankarā, organizēts biznesa forums Stambulā un parakstīts divpusējs līguma projekts par sadarbību izglītībā, zinātnē, kultūrā un sportā.
Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizītes laikā Turcijā no 18. līdz 21. aprīlim tika atklāta Latvijas vēstniecība Ankarā, organizēts biznesa forums Stambulā un parakstīts divpusējs līguma projekts par sadarbību izglītībā, zinātnē, kultūrā un sportā.
Stabilitātes balsts
Lai gan Latvijas un Turcijas attiecības vērtējamas kā draudzīgas, to potenciāls vēl nav pilnībā izmantots. Nozīmīgākie ārpolitisko interešu saskarsmes punkti ir Eiropas drošības un stabilitātes veicināšana. Turcija ir nozīmīga NATO dalībvalsts, kam pieder otri lielākie pēc ASV sauszemes bruņotie spēki. Latvijai 2004. gadā, kļūstot par NATO locekli, bija ļoti svarīgs Turcijas atbalsts. Savukārt Turcijai tikpat nozīmīga ir Eiropas Savienības (ES) jaunās dalībvalsts – Latvijas – nostāja ceļā uz ES. Ārpolitikas speciālisti prognozē, ka Turcijas iestāšanās process ES varētu būt ilgstošs.
Turcija ir moderna, eiropeiski orientēta valsts, kas respektē musulmaņu, kristiešu un citu reliģisku konfesiju intereses. Teritoriju galvenokārt apdzīvo musulmaņi, taču pēc parlamentārās republikas nodibināšanas 1923. gadā valsts un baznīca ir šķirtas. Eiropeiskā orientācija ir vēsturiski pamatota, jo savulaik Mazāzijas pussala ietilpa Austrumromas impērijas sastāvā, bet Konstantinopole – pašreizējā Stambula – bija šīs valsts galvaspilsēta.
Dzird latviešu valodu
Priekšstats par Turciju kā multikulturālu valsti ar senu, bagātīgu kultūru Latvijā ir ļoti aptuvens un galvenokārt veidojies no to atpūtnieku stāstiem, kuri vasarā dodas uz Vidusjūras pludmalēm Turcijas dienvidos. Arī kultūras ministre Helēna Demakova, kas parakstīja sadarbības līguma projektu, atzina, ka kultūras sakari līdz šim bijuši epizodiski.
Šo zemi galvenokārt ir apmeklējušas tautas tradicionālās mākslas dažādas kopas, jo ik gadu no Turcijas tiek saņemti ielūgumi piedalīties starptautiskos bērnu folkloras un citos festivālos. Arī Bauskas 1. vidusskolas kādreizējā deju kopa “Pērkonītis” un daži mūsu rajona folkloras ansambļi 90. gadu otrajā pusē bijuši vairāku festivālu dalībnieki. Latvijas skolēnu grupa vēl pavisam nesen (no 18. līdz 25. aprīlim) piedalījās kārtējā starptautiskā festivālā Turcijā. Šī informācija ir atrodama internetā.
Neparastu notikumu mūsu Valsts prezidentes vizītes laikā nācās piedzīvot Svētās Sofijas katedrālē Stambulā. Kad Vaira Vīķe-Freiberga un valdības delegācija pēc objekta apskates devās uz izeju, pēkšņi atskanēja priecīgi saucieni “Labdien!” un prezidenti ielenca bērnu bariņš. Klātesošo pārsteigums bija milzīgs, jo izrādījās, ka tie bija ansambļa “Dzeguzīte” dziedātāji un vadītāja Daila Martinsone. Bērni pie katedrāles fotografējās kopā ar Valsts prezidenti un jutās bezgala priecīgi.
Zināšanu vēl trūkst
Kultūras apmaiņas braucienos parasti veidojas sakari starp mākslinieciskās jaunrades atsevišķām grupām, un turpmākās attiecības ir atkarīgas tikai no vadītāju ieinteresētības. Tāpēc nesen parakstītam sadarbības līguma projektam izglītībā, zinātnē, kultūrā un sportā būs milzīga nozīme, jo abas valstis izstrādās vienotu stratēģiju. Tā varētu mainīt arī situāciju turku valodas apguvē. Latvijas Universitātē šīs valodas mācīšana tika sākta 2001./2002. gadā, bet 2003. gadā process bija jāpārtrauc pasniedzēju trūkuma dēļ.
Viens no turku valodas atzītākajiem speciālistiem Latvijā ir dzejnieks Uldis Bērziņš. No vecoguzu (viena no turku ciltīm) valodas jau 1993. gadā viņš ir iztulkojis turku eposu “Mana vectēva Korkuda grāmata”. Turcijas daiļliteratūra pagaidām ir pārstāvēta tikai ar piecām citu tulkotāju latviskotām grāmatām. Kultūras sakaru aktivizēšanā ir ieinteresēta arī Turcija. Pēc tās iniciatīvas 2004. gada nogalē Rīgā tika atvērts Turcijas Kultūras centrs. Latvijā ir vairāki lieliski piemēri, kad ārvalstu kultūras centru rosīgā darbība sabiedrībā ir radījusi milzīgu interesi par citzemju valodām un kultūras tradīcijām.
***
Fakti
– 1998. gadā Turciju apmeklēja 1391 tūrists no Latvijas.
– 2003. gadā ceļotāju skaits palielinājās līdz 25904.
– 2003. gadā salīdzinājumā ar 2002. gadu tūristu skaits palielinājies par 96,5%.
– 2004. gadā Turcija bija Latvijas ceļotāju populārākais galamērķis.
– 2005. gada 3. martā kompānija “Air Baltic” atklāja tiešo avioreisu Rīga–Stambula.
