Codiete Vizma Volkova pirms 25 gadiem ar izcilību beidza toreizējo Lauksaimniecības akadēmiju.
Codiete Vizma Volkova pirms 25 gadiem ar izcilību beidza toreizējo Lauksaimniecības akadēmiju. Kursa biedru salidojums bija pagājušajā sestdienā, 30. aprīlī. Vizma atzinusies, ka viņas “sarkanais” diploms jau pirms daudziem gadiem nolikts malā.
Galvenā loma – mamma
Toties viņai ar Andreju šogad decembrī būs sudrabkāzas. Ir divas lielas meitas, trīs dēli un galvenā loma dzīvē – mamma.
Tā nu Codes pagasta Apiņu pamatskola var izcelties ar to, ka viņiem pat tehniskā darbiniece ir ar augstāko izglītību. Vizmai tas ir ļoti ērti – darbs otrpus ielai. Rītos viņa ceļas sešos, lai pagūtu apiet mājas soli, padarīt darbus kūtī.
Dobes skolas priekšā jau aprīļa vidū uzčubinātas. Tās gaidīja siltāku laiku, lai uzziedētu. Puķes – tās Vizmai vismīļākās, īpaši neļķes – baltās un smaržīgās. Vārdā “Neļķes” nosauktas arī Volkovu ģimenes mājas, un to izvēlējies Andrejs, zinot, kas sievai patīk. Viņš strādā zemnieku saimniecībā, un no agra pavasara līdz vēlam rudenim mehanizatoru mājās var sastapt tikai vēlos vakaros un naktīs.
Pašlaik vīra aizņemtību var izteikt divos vārdos “sējas laiks”, pēc tam būs tīrumu kopšana, siens, pļauja, viss, kas ir zemkopja gada ritumā, stāsta Vizma. “Esmu pie mājas, lai pavadītu un sagaidītu bērnus. Savējie nekad nav par apgrūtinājumu. Pat pagastā mani reģistrēja kā ģimenes galvu,” smejas Vizma un piebilst, ka vīrs neapvainosies.
Codē viņa savulaik strādāja par galveno dārznieci, pārzināja dārzkopību un augļkopību. Tagad pašu iztikai ir trīs hektāri zemes. “Nevaru vien sagaidīt, kad sniegs nokūst, man vajag tikt pie zemes, agronomes gars manī ir dziļi iekšā,” atklāj Vizma. Savulaik viņu interesējusi grāmatvedība, tomēr gribējies kustīgāku darbu. Vispirms Vizma pabeigusi dārzkopjus Bulduru tehnikumā, pēc tam izstudējusi par agronomi.
Tikt pie zemes
Sēžam piesaulītē, un Vizma stāsta, ka nezina un nevar iedomāties, kā jūtas viens bērns ģimenē. “Manai mammai mēs bijām pieci, vīrs nāk no četru bērnu ģimenes. Tāpēc mūsu ģimenes modelis ir izveidojies likumsakarīgi,” tā codiete.
Kad pirmās divas piedzimušas meitas, abi ar Andreju tik stipri gribējuši vēl dēlu, ka dabūjuši veselus trīs. Jaunākie – Imants un Mārtiņš – mācās Codes pamatskolā. Jānis ir Bauskas 1. vidusskolas audzēknis. Vecākā meita Inese jau strādā, beigusi ekonomistus un studē Lauksaimniecības universitātes maģistrantūrā. Iveta Rīgā pabeidza Rīgas pārtikas ražotāju vidusskolu, tagad studē pārtikas tehnologos. Kad vien ir brīva diena, meitas brauc uz mājām Codē, jo kur citur vēl ir tik labi un ierasti.
Spēj tik priecāties
Katrs gads ir skaists, bērniem, pašiem vai radiem ir apaļas jubilejas. Pērn Imants beidza Apiņu sākumskolu, Jānis – pamatskolu, Inese – augstskolu. Nākamgad būs divi izlaidumi. “Spēj tik priecāties, cik ātri iet laiks un kā bērni izaug nemanot,” saka Vizma.
Imantam šonedēļ palika 12 gadu. Viņš dzimis 4. maijā, tāpēc valsts karogs pie mājas bija ģimenes un valsts svētkiem par godu.
“No meitām un dēliem nekad neesmu gaidījusi pateicību. Tā bija mana izvēle – dzīvot viņiem. Toties sirsnības man ir ticis ļoti daudz, bērni lutina mūs, kā nu katrs var,” priecājas codiete. Jaukākā dāvana no Ineses, Ivetas, Jāņa, Mārtiņa un Imanta mammai tikusi pērn vārdadienā. “Bērni bija ierāmējuši un pasniedza man savu kopīgo fotogrāfiju. Paskatos tajā, un gribas smaidīt,” tā Vizma.
