Eksplozija maģistrālajā gāzes vadā pie Valmieras aprīļa vidū rosināja mūs visus daudz nopietnāk izvērtēt situāciju, kāda varētu atgadīties vai jebkurā Latvijas vietā.
Eksplozija maģistrālajā gāzes vadā pie Valmieras aprīļa vidū rosināja mūs visus daudz nopietnāk izvērtēt situāciju, kāda varētu atgadīties vai jebkurā Latvijas vietā. Cik gatavi esam mēs, iedzīvotāji, ārkārtas situācijās reaģēt bez panikas, saskaņoti un droši? Vai atbildīgās personas strikti zina, kādai jābūt viņu rīcībai?
Valmieras negadījumā atklājās vairākas problēmas. Kā ir Bauskas rajonā, cik gatavi un zinoši esam mēs – par to šajā publikācijā.
Bīstams objekts Iecavā
Rajonā izveidota ārkārtas situāciju komisija, kuru vada Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Bauskas brigādes komandieris Rišards Šakels. Viņa vietnieks ir rajona Padomes priekšsēdētāja vietnieks Rihards Melgailis, sekretārs VUGD Bauskas brigādes komandiera vietnieks Aigars Sietiņš.
Uzskaitot bīstamos objektus, A. Sietiņš min amonjaka noliktavu Iecavā, dzelzceļu, maģistrāli A-7, kā arī maģistrālo gāzes vadu un naftas produktu cauruļvadu Polocka–Ventspils.
“Rajonā ir viens objekts, kurš iekļauts valsts bīstamo objektu sarakstā, – tā ir amonjaka noliktava Iecavā. Mucas, kas pildītas ar amonjaku, ir SIA “Agro Kamarde” īpašums,” stāsta A. Sietiņš. “Agro Kamarde” direktors Viktors Voiteks paskaidroja, ka tvertņu kopējais tilpums ir simt tonnu, taču tajās glabājas no 50 līdz 60 tonnām amonjaka. Atbilstoši noteikumiem objektā veiktas visas nepieciešamās drošības pārbaudes. Pēdējo reizi tas darīts apmēram pirms pusgada. Darbinieki ir informēti, kā rīkoties avārijas gadījumā. “Mēs tiekam stingri kontrolēti. Ja objekts neatbilstu drošības standartiem, to nemaz nevarētu ekspluatēt,” mierina V. Voiteks.
Arī A. Sietiņš apgalvo, ka Iecavas noliktavā regulāri notiek pārbaudes, taču negadījums arī te ir iespējams. Izplūdušais amonjaks ir bīstams cilvēka dzīvībai, Iecavas apdraudētība atkarīga no vēja, kurā virzienā tas bīstamo mākoni varētu aizpūst. A. Sietiņš gan atzīst, ka tehniskais nodrošinājums šādas nelaimes novēršanai diemžēl ir nepietiekams, bet ir iespēja pieprasīt papildspēkus no Rīgas.
Pārkāpēji uz pārbrauktuves
Vecumnieku pagastu, kā arī Iecavas novadu šķērso dzelzceļa maģistrāle Krustpils–Ventspils. Pa to regulāri tiek pārvadātas dažādas – tostarp paaugstinātas bīstamības – kravas. Iecavas stacijas priekšniece Roza Lupašku atzīst, ka lielāko bīstamību uz dzelzceļa rada neapzinīgie iedzīvotāji – autobraucēji. “Lai arī deg sarkanais brīdinājuma signāls un nolaista aizsargbarjera, netrūkst “trako”, kas steidz šķērsot sliedes. Par laimi, pēdējos gados neviena traģēdija nav notikusi,” stāsta R. Lupašku.
Savukārt par “Latvijas Dzelzceļa” pārziņā esošo infrastruktūru, tehnisko nodrošinājumu un speciālistu sagatavotību R. Lupašku izsakās ar stingru pārliecību, ka darīts viss iespējamais, lai nelaime nenotiktu. Ir plašs dokumentācijas klāsts, kur instrukcijās norādīts, kā rīkoties dažādās ārkārtas situācijās. Ja kādam no vagoniem gadījusies tehniska kļūme, to var novietot uz rezerves sliedēm. Ir nodrošināta iespēja sazināties ar vilciena mašīnistu, lai noskaidrotu, kāda bīstama krava ir vagonos. Tad ārkārtas situācijās dzelzceļa darbinieki rīkosies atbilstoši instrukcijām. Stacijā ir skaļruņi, lai varētu brīdināt tuvējo māju iedzīvotājus par iespējamo apdraudējumu.
Izstrādāti evakuācijas plāni
Klāstot par rajona iedzīvotāju drošības garantēšanu, A. Sietiņš atklāj, ka izstrādāti rīcības plāni dažādām ārkārtas situācijām. Noslēgti līgumi ar uzņēmumiem, kuri nepieciešamības gadījumā nodrošinās transportu iedzīvotāju evakuācijai. Savukārt uzņēmums “Latvijas valsts ceļi” gādās jaudīgu tehniku brauktuvju atbrīvošanai no avarējušiem transporta līdzekļiem. VUGD Bauskas brigādes rīcībā ir ģenerators, kurš kādu laiku var nodrošināt elektroenerģijas piegādi bez strāvas palikušos objektos.
Izvērtējot VUGD Bauskas brigādes tehnisko sagatavotību, A. Sietiņš atzīst, ka grūtāk būtu novērst kādu ķīmisku avāriju, vajadzētu aicināt papildspēkus no galvaspilsētas. Taču ugunsdzēsēji ir informēti, kā rīkoties, ja avarējusi automašīna, kurai ir zīme “bīstama krava”. Pa mūsu rajona ceļiem šādi transporta līdzekļi kursē diezgan daudz. Tomēr VUGD Bauskas brigādes darbinieki nesaņem informāciju no robežas Grenctālē, kādi un cik bīstamās kravas pārvadātāji iebrauc mūsu valstī.
Rajonā saglabājušās arī trīs patvertnes – viena Bauskā, divas Iecavas novadā. Tās gan pilnībā neatbilst mūsdienu drošības prasībām.
Valmieras rūgtā mācība
A. Sietiņš atzīst, ka nesenais negadījums Valmierā bija laba mācība gan iedzīvotājiem, gan atbildīgajiem dienestiem. Tiek domāts, kā briesmu gadījumā ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību operatīvāk informēt iedzīvotājus. Savukārt viņiem ir skaidri jāzina, kā rīkoties, izdzirdot trauksmes sirēnas signālu. Mūsu rajonā sirēna ir tikai Bauskā, turklāt pārbaudē konstatēts, ka tās dzirdamība visā pilsētā nav pilnībā apmierinoša. Lielākajās apdzīvotajās vietās par briesmām iedzīvotājus informēs arī policijas darbinieki, kuru automobiļi aprīkoti ar skaļruņiem.
Izdzirdot sirēnu, iedzīvotājiem jāieslēdz LTV 1. programma, radioaparātos jāsameklē LR-1 (90,7 FM diapazonā) vai “Radio Zemgalei” (106,6 FM diapazonā). Informāciju valsts radio un televīzijas stacijām sagatavos attiecīgie Rīgas glābšanas dienesti, savukārt VUGD Bauskas brigādei ir līgums ar “Radio Zemgalei”, kas raidīs speciāli sagatavotu vietējo informāciju. Turklāt rajonā “Radio Zemgalei” dažviet ir uztverams labāk nekā LR-1.
Izvērtējot drošības situāciju Bauskā, A. Sietiņš apgalvo, ka dienesti pratīs atbilstīgi rīkoties. Svarīgi, lai nerastos panika un lai iedzīvotāji rīkotos atbilstoši komandām. “Ārkārtas situācijā mēs esam gatavi darīt visu, lai glābtu cilvēkus,” ir pārliecināts A. Sietiņš.
***
Ielāgo!
– Rajona iedzīvotājiem briesmu gadījumā jāielāgo telefona numurs – 112. No visiem “Lattelekom” pastāvīgā pieslēguma tālruņiem, kā arī no LMT un “Tele 2” rajona bāzes stacijām signāls nonāks VUGD Bauskas brigādes dežūrdaļā. Ja līnija būs aizņemta, tad signāls nonāks pie dispečeriem Rīgā.
– Zvanīt drīkst arī pa tālruņiem: 01 – ugunsdzēsējiem, 02 – policijai, 03 – neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai vai 04 – gāzes avārijas dienestam. Taču, zvanot uz šiem numuriem no mobilā tālruņa, signāls nonāks Rīgā, bet no “Lattelekom” telefona – atbildēs attiecīgs dienests Bauskā.
***
Viedokļi
– Iecavniece Solvita Vinogradova:
“Visbīstamākā Iecavā noteikti ir maģistrāle A-7. Tur negadījumi notiek visbiežāk. Par amonjaka noliktavu pie Iecavas stacijas neesmu pat dzirdējusi. Ja gadītos kas ārkārtējs, noteikti zvanītu uz 01 vai 02, jā, arī uz 112.”
– Baušķenieks Dzintars Kļava:
“Zinu, ka, skanot sirēnai, jāieslēdz radio un jāklausās turpmākā informācija. Bausku uzskatu par diezgan drošu pilsētu. Vienīgi nepatīk gāzes balonu krātuve, kas ir Upmalas ielā, teju pašā pilsētas centrā”.
