Pavasaris zemes kopējiem ir atnācis ar pārbaudījumu – nemitīgās lietavas applūdinājušas prāvas platības Latgalē.
Pavasaris zemes kopējiem ir atnācis ar pārbaudījumu – nemitīgās lietavas applūdinājušas prāvas platības Latgalē. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas sniegto informāciju Daugavpils un Preiļu rajonā katrā ūdens posts konstatēts 13 tūkstošos hektāru sējumu, Krāslavas rajonā – deviņos tūkstošos.
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze šīs nedēļas sākumā ir uzklausījis Lauku atbalsta dienesta speciālistu ziņojumu par situāciju Latgalē. Pagastu lauku konsultantiem uzdots detalizēti apzināt šī reģiona lauksaimniekiem nodarīto postījumu apjomu un zaudējumus. M. Roze norāda, ka Zemkopības ministrija izvērtēs iespējas, kā palīdzēt lietavās cietušajiem lauksaimniekiem. Mūsu rajonu tāda nelaime nav skārusi, taču darbu ritms tāpat ir traucēts, un intensīvas saimniekošanas rezultātus tas var ietekmēt.
Domājot par mūsu zemkopības īpatnībām, atceros arī citas nelaimes, kaut vai vienu pārlieku sausu vasaru, kad neizauga zāle un nevarēja savākt lopbarību. Pērn šo darbu traucēja lietavas. Šajā pavasarī, pa lidmašīnas logiem skatot Beļģijas ainavu, arī iedomājos par Latvijas zemnieku apstākļiem un labvēlīgajiem nosacījumiem Eiropas tradicionālās lauksaimniecības valstīs.
Iepriekš minētais brauciens tikai papildināja pārdomu virkni, jo, pirms pāris gadiem agrā pavasarī braucot cauri vecā kontinenta vairākām zemēm, bija tāds pats secinājums – nevar likt vienos svaru kausos Latvijas apstākļus, kur pavasaris ir vēlāks, vasara īsāka un rudens iestājas agrāk. Ir tā, ka pie mums veģetācija tikko sākusies, kamēr Eiropas Savienības (ES) veco dalībvalstu zemnieki jau priecājas par sakuplojušiem ziemas rapšiem un graudaugiem. Pirms divām nedēļām Beļģijas galvaspilsētas netālā apkaimē jau varēja pamanīt raisāmies ziemas rapšu pumpurus.
Atbalsta papildu maksājumus ES piešķir arī mazāk labvēlīgiem apvidiem. Proti, Latvijā par tiem noteiktas teritorijas, kas lauksaimnieciskajai ražošanai ir mazāk labvēlīgas, kur augsni sarežģīti apstrādāt un tai ir zema auglība. Vēl mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu lauksaimniecisko da1rbību un nodrošināt ienākumu paaugstināšanos šo apvidu saimniecībām. Bauskas rajonā šādā statusā ir trīs pagasti – Bārbele, Skaistkalne un Vecumnieki. Jau izskanējuši apsvērumi, ka gan mūspusē, gan valsts citos rajonos šī veida atbalsta maksājumus vajadzētu piešķirt plašāk. Ir pat teikts, ka visas Latvijas lauksaimniekiem būtu jāsaņem mazāk labvēlīga apvidus atbalsts.
Manuprāt, tā ir objektīva prasība, jo mēs tiešām neatrodamies zemkopībai labvēlīgākajā zonā. Taču strādāt un pastāvēt gribam, lai cik tas ir sarežģīti un smagi.
