Mani sajūsmināja 11. maijā «Bauskas Dzīvē» ievietotā intervija «Latvija – zeme, kur gribētu atgriezties».
Mani sajūsmināja 11. maijā “Bauskas Dzīvē” ievietotā intervija “Latvija – zeme, kur gribētu atgriezties” (5. lpp.). Manuprāt, saruna ar ārzemju jauniešiem, kas šogad dzīvojuši un mācījušies Skaistkalnē, bija ļoti pamācoša un izzinoša. Pamācoša, jo ļauj uz sevi paskatīties no malas ar svešinieka acīm. Uz saviem trūkumiem un priekšrocībām, kuras, iegrimuši ikdienas rutīnā, nenovērtējam. Izzinoša, jo atklāj daudz ko par cilvēkiem un dzīvi citās valstīs. Piedāvāju dažus secinājumus, kas radušies, izlasot interviju.
Skaidrs, ka, dzīvojot pilsētā, jauniešiem būtu izveidojušās pavisam citas asociācijas par mūsu valsti. Tik atklāti par savām izjūtām nerunātu neviens pieaugušais un vēl jo mazāk citvalstu politiķis. Tādēļ šīs atklāsmes ir vēl vērtīgākas. Tās ir patiesas, nevis politkorekti piepucētas.
Neviens pieaugušais noteikti tik atklāti nepateiktu, ka bijis šokā par zemo dzīves līmeni pie mums. Ir, ko padomāt tiem, kas uztur ilūziju, ka pie mums ir Eiropas valstij pieņemama dzīve, un kuriem glaimo ārzemnieku sajūsma par dārgo automobiļu un labi ģērbto cilvēku skaitu Rīgas ielās. Kādi gan novērojumi ārzemniekiem būtu Latgales laukos, ja šoks bija jāpiedzīvo netālu no Rīgas? No otras puses, kāds romantiķis varētu pažēlot ārzemju jauniešus, kuriem nav ne jausmas, ka kartupeļus varētu rakt ar lāpstu, bet govi slaukt ar rokām.
Mums neglaimojošs ir arī ārzemju jauniešu vērojums par drausmīgo alkoholismu mūsu jauniešu vidū. Šķiet, visumā tik mērķtiecīgi un pašapzinīgi, no citu attīstīto valstu jauniešiem negriboši atpalikt mūsējie sevi pilnīgi diskreditē ar brīžiem neapvaldīto dzeršanu. Pat dažā studentu kompānijā tā tiek uzskatīta par goda lietu. Ievērības cienīgs šķiet arī atzinums, ka Vācijā jaunieši tik daudz neinteresējas par politiku kā Latvijā. Manuprāt, jauniešu pārmērīgā iesaistīšana politikā pie mums nāk no tik daudz peltajiem padomju laikiem un nav īpaši dabiska. Jaunatnei būtu jāpiemīt romantismam un ideālismam, bet politika ir pragmatiska un ciniska.
Zināmā mērā pārsteidz jauniešu sportiskās intereses. Ir dzirdēts, ka dažās valstīs ne tikai nav populāri, bet pat nav pazīstami tādi sporta veidi, kuros šai valstij ir pat pasaules čempioni. Tomēr tāda Amerikas jaunieša neinformētība par hokeju bija pārsteigums. Tā ir viena no jomām, kurā mēs visspilgtāk varam vērot atšķirības starp mūsu valstīm. Sportisko interešu ziņā mēs esam pilnīgi dažādas pasaules. Savukārt Vācijas futbola mīlestību var zināmā mērā pieskaitīt pie tām eiropeiskajām vērtībām, kas mūsu zemēm varētu būt kopīgas.
Vispatīkamākā publikācijā bija atziņa, ka ir dažas mūžīgas vērtības, ar kurām mēs varam pamatoti lepoties, taču savās mājās bieži nenovērtējam. Tā ir ziedu mīlestība, skaistais dzintars, garšīgā šokolāde, kefīrs, neatkārtojamā daba. Būtu jauki, ja šādi vērojumi no malas mācītu mūs izdarīt pareizos secinājumus.
MARINA Saulainē
