Latvijas pašvaldību vadītāji ikgadējā kongresā pulcēsies nākamnedēļ, 27. maijā.
Latvijas pašvaldību vadītāji ikgadējā kongresā pulcēsies nākamnedēļ, 27. maijā. Jau 15. reizi visas valsts vietvaru vadītāji tiksies, lai pārrunātu aktualitātes un izteiktu viedokli, pieņemot rezolūcijas. Šogad iecerēts kongresā apstiprināt septiņas rezolūcijas.
Latvijas pašvaldību pašreizējā ietekmīgākā interešu aizstāve un darba koordinētāja ir Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), tāpēc parasti kongresā pieņemtām rezolūcijām ir arī svars un ietekme.
Nesamazināt budžetu
“Visi rezolūciju projekti izstrādāti, lai aizstāvētu to cilvēku intereses, kas dzīvo pašvaldībās, lai uzlabotu ļaužu dzīves līmeni. Neviens cits mūsu vietā to nedarīs, un uzskatu, ka LPS ir ietekmīgs spēks, ar kuru rēķinās,” sacīja Gailīšu pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Veips.
Viņaprāt, svarīgākās no izstrādātajām rezolūcijām ir par vietvaru finansēm, autoceļiem un reģionālo reformu. “Risinot finanšu jautājumu, jāpievērš uzmanība tam, ka pašvaldībām kā valsts institūcijai ļoti nepieciešami reāli apgrozāmie līdzekļi ES projektu īstenošanas laikā. Svarīgi, lai vietvaras budžets vajadzīgo funkciju veikšanai nebūtu mazāks par iepriekšē jā gada finansējumu,” savu viedokli pauda V. Veips. Viņš atzina, ka nepārdomāta ir arī pašreizējā finansējuma programma valsts investīciju projektiem.
Teritoriālā reforma buksē
Vecumnieku pagasta padomes priekšsēdētājs Rihards Melgailis uzskata, ka joprojām ļoti aktuāls jautājums ir administratīvi teritoriālā reforma. “Kā mainās valdība, tā šajā jautājumā ir cita koncepcija. Vietvaras ir neziņā arī pašlaik. Domāju, ka reformas pabeigšanai nepieciešams atkal uzklausīt katras pašvaldības viedokli, jo ir notikušas vietvaru vēlēšanas,” sacīja R. Melgailis.
Viņaprāt, ļoti aktuāls jautājums lielākajai daļai pašvaldību ir ierobežotās kredītiespējas, jo jau tagad vietvaru kredītlimits ir izsmelts. “Jādod iespēja pašvaldībām strādāt. Varētu būt stingrākas kreditēšanas prasības. Vietvarās lielāku darbu veikšana saistīta ar dažādām likumā noteiktām procedūrām, kas jāievēro, un tas prasa laiku. Kad esam gatavi veikt darbus, izrādās, nevaram saņemt kredītu. Arī ar ES fondu līdzekļiem veidojas interesanta situācija. Vairākās programmās nauda tiek solīta, bet netiek dota. Vecumniekos ir izstrādāts projekts siltumtīklu rekonstrukcijai, gaidām, kad un kur to varēsim iesniegt,” tā R. Melgailis.
Viņš uzskata, ka svarīga ir kongresam izvirzītā rezolūcija par veselību, kuras projekta apspriešanā pats piedalījies. “Kopš 1. aprīļa veselības aprūpē notikušas lielas pārmaiņas. Pašvaldībām jānodrošina veselības pakalpojumu pieejamība. Bet, ja cilvēkiem nav naudas, ko par tiem maksāt?” vaicā vietvaras vadītājs.
Maz naudas autoceļiem
Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis uzskata, ka rezolūciju projektu, kas jāapspriež kongresā, ir par daudz. Iespējams, ka plūdu sakarā (Latgalē) tiks iesniegta vēl kāda. Viņaprāt, nozīmīgākie jautājumi pašvaldībās, kas prasa steidzīgu risinājumu, ir autoceļu jautājums, administratīvi teritoriālā reforma un veselības aprūpe.
“Autoceļu jomā visbūtiskākā problēma ir tā, ka tika likvidēts Valsts autoceļu fonds un tā piesaiste akcīzes nodoklim. Pašreizējās dotācijas apjoms ir 18 miljonu latu. Ja šī nauda būtu piesaistīta akcīzes nodoklim, tā būtu divreiz lielāka. No pašvaldību līdzekļiem veikt nopietnus ieguldījumus infrastruktūrai ir nereāli, un arī kredītlīdzekļus grūti piesaistīt,” secināja A. Okmanis.
***
Uzziņai
Latvijas Pašvaldību savienības valdē izskatīti un kongresam pieteikti šādi rezolūciju projekti:
– par pašvaldību finansēm,
– par valsts un pašvaldību autoceļiem,
– par mājokļiem,
– par reģionu reformu,
– par grozījumiem Administratīvi teritoriālās reformas likumā,
– par izglītību,
– par veselības aprūpi.
