SIA «Bauskas klēts» Latvijas Maiznieku biedrības 5. konferencē, kas pagājušās nedēļas nogalē bija sarīkota Rīgā, kolēģiem piedāvāja degustēt jaunu izstrādājumu – Zemnieku svētku rupjmaizi.
SIA “Bauskas klēts” Latvijas Maiznieku biedrības 5. konferencē, kas pagājušās nedēļas nogalē bija sarīkota Rīgā, kolēģiem piedāvāja degustēt jaunu izstrādājumu – Zemnieku svētku rupjmaizi.
Pēc klasiskām metodēm
Tāpat kā citi mūsu valsts maizes cepēji, arī baušķenieki cenšas piedāvāt jaunu produkciju, kas ir veselīga un garšīga. “Bauskas klēts” maizes ceptuves vadītāja Antra Kleinovska atgādina: “Savulaik cepām rupjmaizi ar rozīnēm. Gribējās izmēģināt kaut ko citu, un tā pēc eksperimentiem tradicionālo Zemnieku klona maizes mīklu papildina vēl trīs sastāvdaļas. Šo produkciju fasējam pa 250 gramiem, jo tirgū tas ir jaunums, kura iepazīšanai vajadzīgs laiks.”
Ceptuves tehnoloģe Ināra Labecka precizē, ka pagaidām jauno maizi var nopirkt Bauskā un Gailīšu pagasta centra veikalā. “Šķiet, pircēji pamazām ievēro piedāvājumu. Sākumā šos kukulīšus cepām vienu vai divas reizes nedēļā, tagad gandrīz katru dienu. Tāpat kā visai mūsu produkcijai, neizmantojam pārtikas uzlabotājus. Klona maizes mīklas sagatavošanai nepieciešamas 24 stundas. Tādēļ tā ilgāk uzglabājas un vēl pēc trim četrām dienām nav sacietējusi,” stāsta I. Labecka.
Rudzu miltus uzņēmums ved no akciju sabiedrības “Rīgas dzirnavnieks”, ar kuru ir noslēgts līgums. Šī izejviela nerada bažas par kvalitāti, un arī “Bauskas klēts” pašnodrošinājums ar kviešu miltiem ir uzņēmuma priekšrocība.
Cer uz likumdošanu
Saietā piedalījās arī maizes cepšanas speciāliste baušķeniece Katrīna Jasēviča. Viņa secina: “Kolēģiem visā Latvijā tiešām ir daudzveidīga produkcija. Man garšo salda rupjmaize, un tādu arī atradu degustācijā. Mūsu ceptuvē ražojam formas rupjmaizi, ko veikalos labprāt izpērk. Manuprāt, mazās ceptuves vairāk apčubina savu produkciju, nav tādas izteiktas konveijera metodes kā lielajos uzņēmumos”.
SIA “Ega” ceptuves vadītāja Inita Kugrēna sacīja: “Mani interesē, kā par labu mazajiem ražotājiem mainīsies likumdošana. Konferencē dzirdēju, ka tas varētu notikt nākamā gada janvārī. Mēs turpināsim strādāt. Nupat sākām ražot rudzu rupjmaizi ar žāvēta speķa piedevu.”
Mainās produkta cena
Nozares 5. konferencē šis gads tika pasludināts par rudzu maizes gadu un šī maize par gada produktu. Maiznieku biedrības mērķis ir stabilizēt dienišķā uzturlīdzekļa pieprasījumu un akcentēt arī rudzu maizes vērtību. Par tās patēriņu Latvijā patlaban nav precīzas uzskaites. Maiznieku saietā piedalījās arī diētas ārste Lolita Neimane un akcentēja rudzu maizes pozitīvās īpašības, proti, tajā ir daudz organismam vajadzīgu šķiedrvielu, arī kaloriju mazāk nekā kviešu miltu izstrādājumos.
Latvijas maiznieki pamazām produkciju piedāvā arī Eiropas valstīs, konferences dienās tā tika prezentēta izstādē Parīzē. Mūspuses ceptuves pagaidām par to nedomā, jo tas prasītu pārkārtojumus ražošanā, kas ir gana sarežģīts un laikietilpīgs process.
“Bauskas klēts” ceptuves vadītāja A. Kleinovska sacīja, ka uzņēmums, sākot ar 10. maiju, ir paaugstinājis rupjmaizes cenu, kas bijusi nemainīga vairākus gadus. Sadarbības partneri iepriekš par to ir informēti un šo faktu pieņēmuši ar sapratni. Neviens tādēļ nav atteicies no “Bauskas klēts” piegādēm.
***
Fakti
– Rudzu kopraža Latvijā gadā vidēji ir 100 tūkstoš tonnu, 30 tūkstošus izmanto pārtikai, atlikušo daļu – spirta ražošanai.
– Rudzu kopieguve valstī: Vidzemē – 32%, Kurzemē – 24%, Zemgalē – 20%, Latgalē – 10%, Rīgas apkārtnē – 10%.
– Rudzu iepirkuma cena varētu būt 65 – 70 latu par tonnu.
