Laimoņa Šulca personālizstādes atklāšana pirms pusotras nedēļas Bauskas tautas namā pulcināja tik daudz viņa fotomākslas cienītāju, draugu un paziņu kā reti kādas jaunas ekspozīcijas atvēršana.
Laimoņa Šulca personālizstādes atklāšana pirms pusotras nedēļas Bauskas tautas namā pulcināja tik daudz viņa fotomākslas cienītāju, draugu un paziņu kā reti kādas jaunas ekspozīcijas atvēršana.
Klusiņām jāpateic, ka autors šo svētku brīdi bija pasteidzinājis, nevēlēdamies akcentēt dienu, kad viņam aprit cienījama dzīves jubileja. Šonedēļ Laimoni droši vien sveiks vistuvākie cilvēki, vēlot turēties možam.
Pievelk pozitīvais
Man prātā palikusi maija diena, kurā L. Šulcs aicināja kopā pabūt viņa apaļajos septiņdesmit. Tas pavasaris bija apbrīnojami agrs, un es jubilāram pasniedzu Rundāles pils muzeja pļavās salasītu baltu margrietiņu pušķi. Viņš jutās pārsteigts, ka jau maija otrā dekādē saplaukuši gaišie ziedi. Bet šis pavasaris – gluži pretēji – ir neparasti vēls, un Rundālē vēl var lasīt gaiļpiešus. Šķiet, radošu cilvēku tādas neparastības rosina, un Laimonis izsakās nepārprotami: “Ja radoši strādāju, tātad dzīvoju.”
Nereti esmu apbrīnojusi, kā viņš tik daudz pamana un fiksē. Tie ir notikumi gan pašu mājās, gan citur. Fotogrāfs lieliski iejūtas dažādās, pat diametrāli atšķirīgās norisēs, piemēram, mākslā un sportā. Rundāles pagasta teātra studijas vadītāja Lilita Lauskiniece, sadarbojoties ar L. Šulcu, ievērojusi: “Laimonis neapstājas, raugās nākotnē, nevis pagātnē un plāno jaunus darbus. Viņa prasme saskatīt būtiskas stīdziņas teātra mākslā mani ir pārsteigusi. Fotogrāfijās skaistais nereti atklājas negaidīti ekspresīvi. Divas reizes Laimoņa fotokolekcijas ir eksponētas Rundāles pagastmājas izstāžu zālē. Manuprāt, gan viņā pašā, gan fotogrāfijās vienmēr jaušams pozitīvais.” Varbūt arī tādēļ L. Šulca fotodarbus izvēlas sabiedrisko interjeru un privātu telpu noskaņas spilgtināšanai.
Jau ilgu laiku fotogrāfs sadarbojas ar “Bauskas Dzīves” redakciju un bieži vien iemūžina sporta sacensības. Esmu pamanījusi, kā Laimonis apsver situācijas, paredz tās uz priekšu, lai atklātu cīņas dinamiku. Jaunajā ekspozīcijā ir ekspresīva bilde, kas tapusi Eiropas junioru volejbola čempionātā Rīgā. Zinu, cik daudz kadru bija safotografēts, kamēr no visiem izsijāts vienīgais. Laimonis savulaik ir sportojis, un seno dienu azarts tagad izpaužas līdzjutēja lomā. Nereti esam secinājuši, ka sporta sniegtās emocijas ļauj pacelties kādā citā netveramā dimensijā. Manuprāt, autora jaunākajā fotokolekcijā ir veiksmīgi reportāžas elementi, kas dažādo ekspozīciju.
Arī vide spēlē
Tautas fotostudijas “Bauska” vadītājs Ivars Kalniņš novērtē kolēģa prasmi portretēt: “Laimonis izdomā un izvēlas interesantus fonus. Modeļiem viņš atrod vietu muzejos, pie mākslas darbiem. Neparasta vide palīdz atklāt raksturus. Meistars izmanto iespēju sastapties ar interesantiem cilvēkiem.”
Fotostudijas dalībnieks Guntis Šlosbergs par kolēģi spriež tieši: “Laimonis labi redz un jūt, skatījums ir interesants, bet man nepatīk, ka viņš cilvēkus fotografē ar zibspuldzi. Tā rodas plakanas bildes. Tehniskajā izpildījumā viņam vēl ir ko mācīties. Enerģijas kolēģim gan ir daudz, un to nevar atņemt.”
Bauskas tautas nama direktors Jānis Matisons, atklājot L. Šulca izstādi, akcentēja arī izstāžu prakses novitāti. Autors, aicinādams būt kopā ar viņu, pasniedza izteiksmīgu bukletu, kas atspoguļo viņa fotorokrakstu. Matisonaprāt, šāda prakse ir rosinoša arī citiem fotostudijas “Bauska” dalībniekiem.
Mirklis iedvesmo
Kā jau jubilejas reizēs, interesants varētu būt atskats uz fotogrāfa karjeras sākumu. Laimoņa klases biedre Marta Priede-Lešinska ir sagatavojusi izstādes anotāciju, kurā lasāmi šādi vārdi: “Dzīvesbiedres Veltas 1958. gadā dāvinātais fotoaparāts “Smena” gan vairākus gadus netiek īsti likts lietā. Bet tad, (..) 1968. gadā, tūrisma braucienā uz Bulgāriju pati dzīve īstajā laikā visu noliek savā vietā. Tas ir gluži kā Žanīnas Buasāras kāda kriminālromāna varones sacītais: “Mani aizrāva fotografēšana. Notvert dzīvi. Vai saprotat? Mazs gaismas mirklis, kas dod iedvesmu.””
***
Uzziņai
– Laimonis Šulcs kopš 1990. gada pievēršas mākslas foto, par skolotāju izvēlas Normundu Pūķi.
– Regulāri piedalās fotomākslas izstādēs Bauskā un Bauskas rajonā, citās Latvijas pilsētās.
– 1998. gadā Rīgas Domes Kultūras pārvaldes RVR Tautas fotostudijas konkursā “22. vispārējie latviešu dziesmu svētki un 12. deju svētki” iegūst diplomu par darbu “Vija Vētra”.
– 2002. gadā fotogrāfiju “Rundāles zaķi” iekļauj starptautiskā izstādē “Fotoklubam “Rīga” – 40″. Tā bija ceļojoša ekspozīcija, ko vērtēja fotomākslas cienītāji Lietuvā, Igaunijā un vairākās Latvijas pilsētās.
– 2003. gadā saņem Cēsu fotosalona medaļu par portretu “Lelde”.
