Šajā mācību gadā Sarkanā skola Vecumniekos atzīmē 115 gadu jubileju. Par godu šim notikumam pagasta muzejs bijušos audzēkņus, skolotājus un viesus uz tikšanos aicina rīt, 21. maijā.
Šajā mācību gadā Sarkanā skola Vecumniekos atzīmē 115 gadu jubileju. Par godu šim notikumam pagasta muzejs bijušos audzēkņus, skolotājus un viesus uz tikšanos aicina rīt, 21. maijā.
Muzeja vadītāja Aloida Baķe uzsver, ka skolā mācības nenotiek jau vairāk nekā desmit gadu, taču no 1889. līdz 1993. gadam sarkanajā ķieģeļu ēkā dažādos apstākļos un politiskos režīmos skolojās pagasta bērni.
“Atmiņu brīži” stāsta par notikumiem Vecmuižā
Pirmā izglītības iestāde Vecumniekos – Vecmuižas pagastskola – celta 1842. un 1843. gadā. Mācību iestādē ilgus gadus par skolas pārzini strādājis Andrejs Spekke. Viņa vadībā 1887. gadā tika sākta jaunās Sarkanās skolas jeb Vecmuižas pamatskolas celtniecība. Pirmajā mācību gadā četrās klasēs zinības apguva 110 skolēnu, bet vēlāk, kad mācību iestāde kļuva par Vecmuižas sešu klašu pamatskolu, audzēkņu skaits ievērojami palielinājās.
Andreja un Dārtas Spekku jaunākais dēls Arnolds Spekke, pedagogs, diplomāts, zinātnieks un profesors, kurš bijis Latvijas Republikas sūtnis Itālijā, Albānijā, Bulgārijā un Grieķijā, savā grāmatā “Atmiņu brīži” daudz lappušu veltījis 19. gadsimta beigu notikumiem Vecmuižā, arī Sarkanajai skolai. Laikmetu grieži, vēsturiskie notikumi un varas maiņas skāra arī izglītības iestādes darbu pagastā, taču šīs puses ļaudis visos laikos spītīgi tiekušies pēc zināšanām.
Pirmā vidējās izglītības iestāde laukos
Skolai zīmīgs bija 1921. gads, kad šeit par pedagogu sāka strādāt Heinrihs Siliņš. Šajā laikā stabils kļuva skolotāju kolektīvs, rosīga Vecmuižas sabiedriskā dzīve. H. Siliņš vadīja pagasta dramatisko kolektīvu, bet viņa kundze Vera – kori. 1933. gadā skolu valde H. Siliņu apstiprināja par mācību iestādes pārzini.
Otrā pasaules kara gados skolas ēka bija izpostīta, tomēr mācības tika atsāktas. 1945. gada rudenī H. Siliņš ar divriteni apbraukāja Vecumnieku un kaimiņu pagastus, meklēdams gan skolēnus, gan skolotājus. Viņš panāca, ka 1945./1946. mācību gadā Vecumniekos tika atvērta pirmā vidusskola laukos Bauskas apkaimē. Toruden mācības sāka 334 skolēni (vidusskolas klasē – 78).
1945. gadā pēc Stelpes septiņgadīgās skolas beigšanas uz Vecumniekiem pārnāca Lidija Drevinska. Viņa ir Vecumnieku vidusskolas pirmā izlaiduma absolvente. Uzreiz pēc mācību iestādes beigšanas, 1950. gadā, Lidija sāka strādāt par skolotāju. “Ļoti baidījos iet uz pirmo pedagoģiskās padomes sēdi. Kā būs sēdēt ar saviem skolotājiem pie viena galda? Audzinātājs Alfrēds Kiršfelds gandrīz aiz rokas mūs, divas jaunās skolotājas, paša audzēknes, ieveda telpā un nosēdināja sev līdzās, solīdams, ka mums neviens pāri nedarīs,” atceras L. Drevinska.
Šis ir pirmais mācību gads, kad pedagoģe Drevinska vairs nemāca pagasta bērnus. Taču to, cik daudz sākumklašu skolēnu viņu saukuši par savu skolotāju un cik daudz bērnu pie viņas apguvuši retoriku, grūti saskaitīt.
Zēni samīlas jaunajā pedagoģē
Helēna Vāvere skolā sāka strādāt 1947. gadā pēc Daugavpils pedagoģiskā institūta beigšanas. Viņa bija matemātiķe, bet bērniem mācīja arī ķīmiju, vadīja fizkultūras stundas. “Brīvstundās skolotāja Vāvere mūs dzina ārā spēlēt bumbu. Viņa bija ļoti sportiska un skaista. Visi klases puiši jaunajā skolotājā bija samīlējušies,” atklāj L. Drevinska.
Pedagoģe Vāvere aktīvās darba gaitas beigusi pirms pieciem gadiem, taču vēl joprojām bērni pie viņas nāk mācīties gan algebru, gan ģeometriju. “Ar kājām man švaki, bet ar galvu gan vēl ne,” viņa smejas. Pedagoģe glabā daudz atmiņu par Sarkano un Balto skolu, par neskaitāmajām ekskursijām, kurās kopā ar saviem audzināmajiem apceļojusi visu bijušo Padomju Savienību.
Lidijas Drevinskas klases biedre skolotāja Zaiga Siliņa (Veras un Heinriha Siliņu meita) savas un vecākā brāļa Imanta bērnu dienas atminas, allaž ar skolas dzīvi saistītas, jo Siliņu ģimenei Sarkanajā skolā bija dzīvoklis.
Pedagoģe atceras jaukos sarīkojumus, izlaiduma svinības uzpostajā skolas zālē. Svētkos mācību iestādē bieži viesojās populāri mākslinieki, uzstājās arī skolēni. Vecmuižas skolas apkārtne vienmēr bija saposta, par to gādāja dārznieks. “Bet tur, pāri ceļam, pie priedēm, bija skolēnu randiņu vieta,” Zaigas stāstīto smejoties papildina skolotāja Drevinska.
Tuvi bērni un kora dziesma
No 1952. līdz 1998. gadam Z. Siliņa izskolojusi 14 audzināmās klases. Mīlestība pret bērniem un kora dziesma – šīs vērtības skolotājas dzīvei devušas piepildījumu. 15 gadu viņa dziedājusi tautas korī “Daina”. Bērnu čalas viņu vēl aizvien priecīgi satrauc Mazajā skolā, kur Zaiga aprūpē puķes mācību iestādes gaiteņos. “Vecumniekos ir brīnišķīgs skolotāju kolektīvs. Tam piederīgi jūtas arī tie, kuriem aktīvās darba gaitas aiz muguras,” uzsver Z. Siliņa.
***
Divu gadsimtu miju pieredzējusī Sarkanās skolas ēka juridiski ir Vecumnieku evaņģēliski luteriskās draudzes īpašums. Vairākas telpas draudze izmanto savām vajadzībām, dažas – izīrē. Vēsturiskajā namā iekārtots arī Vecumnieku pagasta muzejs.
