Sabiedriskās ēdināšanas jomā Bauskas rajonā pašlaik līdere ir zemnieku saimniecība «Strīķeri».
Sabiedriskās ēdināšanas jomā Bauskas rajonā pašlaik līdere ir zemnieku saimniecība “Strīķeri”. Tas ir ģimenes uzņēmums ar diezgan lielu algotu darbinieku skaitu. Vairākums strādā sabiedriskajā ēdināšanā, bet pārējie iesaistīti lauksaimniecības produkcijas ražošanā.
Lai gan mūsu rajonā sekmīgi darbojas vairāki ēdināšanas uzņēmumi, kā, piemēram, zemnieku saimniecība “Aveņi”, akciju sabiedrība “Bauskas tirgotājs”, SIA “Taures” un citi, “Strīķeriem” ir plašāks vēriens, jo peļņa tiek ieguldīta attīstībā.
Apnīk sēdēt mājās
Uzņēmuma vadītājas – ekonomistes Modras Tarvānes – motivācija zemnieku saimniecībā attīstīt gluži jaunu nozari izklausās vienkārša: “Man apnika uzturēties mājās un nemitīgi gatavot pusdienas ģimenei un strādniekiem. Laikrakstā izlasīju, ka SIA “Bauskas alus” izsludina konkursu ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, un uzrakstīju pieteikumu. Konkurence bija ļoti liela. Komisija pret mani izturējās piesardzīgi, jo šajā nozarē nebiju strādājusi un pārtikas tehnoloģes diplomu arī nevarēju uzrādīt. Tomēr konkursā uzvarēja z/s “Strīķeri”.”
Modra atzīst, ka viņai vienmēr paticis gatavot garšīgus ēdienus. Situācija uzņēmējdarbības sākšanai 90. gadu sākumā bijusi labvēlīga, jo daudzi sākuši “halturēt”, izmantojot lētus produktus. Enerģiskajai sievietei šķitis, ka viņa var piedāvāt daudz kvalitatīvāku produkciju. Pats galvenais, Modrasprāt, ir ēdiena garša, turklāt tam noteikti jābūt gatavotam no svaigām, pašu audzētām izejvielām. Biznesa plāns izrādījās veiksmīgs, un tagad ģimenes uzņēmumā strādā arī Modras vīrs Leonīds un dēls Raivo ar ģimeni.
Latviešus nevilina eksotika
Jeļena Šteinarte, uzņēmuma vadītājas vietniece, “Strīķeros” strādā trīs gadus. Viņa un Modra veido saskanīgu tandēmu, jo abas ir stratēģes un jaunu ideju īstenotājas. Jeļena atceras, ka pavāri sākumā mēģinājuši klientus piesaistīt ar neparastām, eksotiskām maltītēm, bet drīz vien sapratuši, ka cilvēki dod priekšroku klasiskiem ēdieniem ar izteiktu garšu un aromātu. Klasificēt “Strīķeru” virtuvi pēc noteiktām pazīmēm nebūtu viegli, jo sortiments ir ļoti daudzveidīgs, bet pamatā gan ir latviešu ēdieni. Tomēr katrā zemnieku saimniecības kafejnīcā ēdienkartes atšķiras.
Biroja grāmatplauktā atrodas plaša pavārgrāmatu kolekcija dažādās valodās. Pēc katra jauna izdevuma saņemšanas Modrai zvanot grāmatnīcu vadītājas un aicinot papildināt nozares bibliotēku. Idejas var atrast arī žurnālos, bet, ja viss jau šķiet pierasts, Modra un Jeļena pašas gudro receptes. “Garšvielas nedrīkst nomākt pamatproduktu, tādēļ mēdzam tās miksēt, lai atsevišķi komponenti nebūtu tik uzbāzīgi. Mūsu klienti nav pieraduši pie eksotikas, tādēļ cenšamies pielāgoties vispārējai gaumei,” teic Jeļena.
Pašiem nekas nav jādara
Klientu necerētu piekrišanu ir guvusi gatavu ēdienu piegāde svinību norises vietās. Saskaņot ēdienkarti, vienoties par cenām, piegādes vietu un laiku var, izmantojot tālruni, faksu vai elektronisko pastu. Uzņēmumam pieder trīs kravas mikroautobusi ar refrižeratoriem, kas pasūtījumus izvadā uz norādītajām vietām.
Skaidrīte Balode, Uzvaras vidusskolas sekretāre, atzīst: “Ļoti labs pakalpojums. Ēdienu kvalitāte un apkalpošanas kultūra ir nevainojama. Arī cenas, manuprāt, ir demokrātiskas. Zemnieku saimniecības “Strīķeri” darbinieces servēja mielasta galdu skolas 15 gadu jubilejas svinībās. Pakalpojumu izmanto arī skolotāji, kuri svin zīmīgas jubilejas. Nav nekādu rūpju, jo viss tiek atvests – pat galda piederumi. Jau iepriekš pa faksu tiek atsūtīta ēdienkarte un cenrādis. Arī pati esmu izmantojusi šo pakalpojumu. Pārlūkojot vairākus piedāvājumus, tomēr izvēlējos “Strīķerus”.”
Pastāvīgo klientu vidū ir gandrīz visas rajona pašvaldī bas, daudzi pilsētas uzņēmumi un iestādes. Nekādās mārketinga teorijās Modra Tarvāne neesot iedziļinājusies: “Man pašai patiktu, ja kāds ēdienu pievestu klāt un veikli uzklātu galdu. Izrādās, ka daudzi domā tāpat. Protams, klienti novērtē arī mūsu pielaidīgās cenas. Tās va ram atļauties, jo ir liels apgrozījums.”
Vispirms tīrība, tad – garša
Jebkuram ēdināšanas uzņēmumam divus gadus intensīvi jāstrādā, lai atpelnītu ieguldīto. šī atziņa Modrai radusies pēc piecu gadu saimniekošanas. Tikpat svarīgs ir vēl kāds secinājums: “Mēs darba augļus nebaudām, bet visus līdzekļus atkal ieguldām attīstībā. Ja sāktu ņemt no bankas naudu un tērēt, viss apstātos. Plīst trauki, “pazūd” naži, dakšiņas, sālstrauciņi, lūst iekārtas, tāpēc krietnas summas tiek tērētas arī ikdienā.”
Kvalificētu pavāru trūkums ir nopietna ēdināšanas nozares problēma, tomēr z/s “Strīķeri” ir izdevies atrast 20 šī amata meistarus. Kas pavāra profesijā ir noteicošais? “Lai pats ir tīrs, lai katls un galds tīrs. Tikai tad seko garšas īpašā izjūta,” spriež uzņēmuma vadītāja. Viņa iesaka sarunu turpināt ar kafejnīcas “Vērmelīte” pavāri Antoniju Nistori – izcilu meistari. Viņa ir ukrainiete, Ļvovā ieguvusi pārtikas tehnoloģes kvalifikāciju, Latvijā strādā 21 gadu.
Brīvdienās plūc nātres
Vispirms Antonija Nistore bijusi pavāre Ziedoņu tuberkulozes slimnīcā, tad – Bauskas slimnīcā. Kopš kafejnīcas “Vērmelīte” atvēršanas viņas ikdiena ir pozitīvu emociju pārpilna: “Būtu grēks nestrādāt radoši, jo tagad mums ir viss, ko vien var vēlēties, – jaunas plītis un iekārtas virtuvē, labas kvalitātes svaigi produkti, uzņēmuma saimnieku un klientu cieņa un pateicība.” Pirms saullēkta pavāre ierodas darbā, lai mīļajiem pacientiem un dakteriem pati ceptu smalkmaizītes, bet pagājušo svētdienu viņa pavadījusi, pļavā plūcot nātres.
Pirmdienas īpašais notikums slimnīcā bija Antonijas nātru zupa. Diētas māsa Ināra Sujeta pat lūdza īpaši uzsvērt: “Šorīt veicām pacientu aptauju, un visi bez mitas slavēja nātru zupu. Mums ar Antoniju jau ir padomā jaunas maltītes, kuru sastāvā būs pieneņu lapas. Kafejnīcas pavāre spēj īstenot jebkuru vēlmi, tāpēc kolēģi viņai bieži pasūta un iegādājas īpašus konditorejas un kulinārijas izstrādājumus.”
Zemnieku saimniecības ēdināšanas uzņēmumos nav vērojama kadru mainība. Pavāre Santa Krilova to skaidro ar jauku mikroklimatu, interesantu darba procesu un īpašnieku labvēlīgu attieksmi. Pamazām veidojas jaunas tradīcijas, kas veicina darbinieku kopības izjūtu. Santa min ikgadējās balles un ekskursijas. Savukārt Jeļena Šteinarte apgalvo: “Mūsu 80 darbinieki padara vairāk nekā divtik liels strādājošo skaits kādā lielā firmā.”
***
Receptes
– Ukraiņu baraviciņas
Kartupelim nogriež “cepurīti” un izdobj vidu. Pilda ar garšvielām un apceptu maltu gaļu. Uzliek “cepurīti” un pārklāj ar siera šķēli. Liek cepeškrāsnī. Ceļot galdā, “cepurīti” rotā ar tomātu mērces pilienu.
(No A. Nistores recepšu krājuma)
– Laša salāti
Avokado, vārītas olas, zaļie salāti, marinēts gurķis, sarkanais sīpols, kūpināts lasis, majonēze. Proporcijas katrs var izvēlēties pēc saviem ieskatiem.
(M. Tarvānes un J. Šteinartes receptūra)
***
Fakti
– Zemnieku saimniecība “Strīķeri” Viesturu pagastā dibināta 1992. gadā.
– Platība – 600 hektāru.
– Sākotnējā specializācija – lauksaimniecība.
– Kopš 2000. gada z/s “Strīķeri” sniedz ēdināšanas pakalpojumus Bauskas rajonā un citviet.
– Strādājošo skaits – 80.
– Bāzes uzņēmums atrodas SIA “Bauskas alus”.
– Z/s “Strīķeri” sniedz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus Bauskas kafejnīcās “Vērdiņš”, “Krodziņš”, “Vērmelīte”, vairākās izglītības iestādēs. Drīzumā tiks atvērta vasaras terase Rātslaukumā un kafejnīca Bauskas autoostā.
– Pēc klientu pieprasījuma firma nodrošina ēdināšanu banketos, viesībās, kā arī piegādā produkciju pasūtītāju darba vai dzīvesvietās.
***
Interesanti
– Katru dienu z/s “Strīķeri” paēdina ap 2000 klientu.
– Dienā ir nepieciešams ap 300 kilogramu kartupeļu, gadā – vidēji 80 tonnu.
– Nedēļā tiek patērēti 500 kilogrami gaļas, bet gadā – 44 tūkstoši kilogramu.
– Gaļu, dārzeņus un garšaugus piegādā z/s “Strīķeri”.
– Ar piena produktiem nodrošina akciju sabiedrība “Tukuma piens”.
– Vistas gaļa tiek saņemta no SIA “Lielzeltiņi”.
