Rundāles pils muzeja stikla restauratore Maija Baņķiere dzimšanas dienā – 11. maijā – no kolēģa Inta Lūša saņēma oriģinālu dāvanu – pašdarinātu «Venēcijas stikla» svečturi.
Rundāles pils muzeja stikla restauratore Maija Baņķiere dzimšanas dienā – 11. maijā – no kolēģa Inta Lūša saņēma oriģinālu dāvanu – pašdarinātu “Venēcijas stikla” svečturi. Ints to bija veidojis no neiedomājamiem materiāliem.
Slīpēto kristālu vietā karājās krāsainas ledenes, žuburos dega tējas svecītes, taču forma pilnīgi atbilda stila vēsturiskiem analogiem.
Palīdz Benjamiņu namam
Kolēģa izdomu Maija prot novērtēt. Viņas darbnīcā apbrīnot svečturi ik pa brīdim ienāk arī citi. Rundāles pils muzejā restauratore strādā kopš 1973. gada. Neparasto profesiju pēc Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas nodaļas beigšanas viņa ir apguvusi praktiskā darbā un ir nozares izcilākā speciāliste. Vienlaikus ar darbu muzejā Maija veic arī ekspertes un konsultantes pienākumus.
Pagājušā gada nogalē speciālisti uzaicināja Benjamiņu nama pašreizējie saimnieki, kuri nolēma atjaunot grezno griestu lustru. Viņa un kolēģis Ints Lūsis gaismekli demontēja, novērtēja situāciju un tagad garas stundas pavada, pārlūkojot internetu. Jau nosūtīts pieteikums stikla meistariem Itālijā, kuri piekrituši izgatavot nepieciešamās detaļas. “Ja ēkas īpašnieki būs ar mieru maksāt itāliešu pieprasīto summu, kas nebūt nav milzīga, lustru varēsim veiksmīgi atjaunot. Mums jāpārliecina saimnieki, ka citu variantu nav. Latvijā nedarbojas neviena stikla ražotne, kas varētu izpildīt pasūtījumu, bet braucieni uz Baltkrieviju pie kādreizējiem sadarbības partneriem kļuvuši neiespējami ārkārtīgi sarežģīto muitas un robežu šķērsošanas procedūru dēļ. Savulaik komandējumos rūpnīcā “Neman” esmu strādājusi kopā ar baltkrievu stikla meistariem, un mums joprojām ir ļoti labas attiecības,” skaidro restauratore.
Gruvešos atrod “pērles”
Maijas pirmais darbs Rundālē bija Spāres baznīcas lustras restaurācija. Pašlaik tā ir aplūkojama pils Marmora zālē. Padomju gados lielākā daļa Latvijas lauku baznīciņu bija izdemolētas, arī Spāres dievnams Kurzemē. Rundāles pils muzeja speciālisti tolaik rīkoja ekspedīcijas pa valsti, un viņiem izdevās izglābt no iznīcības daudzus unikālus mākslas priekšmetus.
Maija atceras šo periodu: “Spāres baznīcā bija sagrauts pilnīgi viss, bet pie griestiem gandrīz neskarta karājās lustra. Gaismas ķermeņi, protams, slikti saglabājušies, tika atrasti arī daudzās citās pamestās baznīcās. Visus priekšmetus pils muzejs savā īpašumā ieguva likumīgi ar vietējo pašvaldību piekrišanu. Mēs tos atjaunojām un eksponējām pilī. Tagad vairākas draudzes grib saņemt lustras atpakaļ. Tas ir ļoti sarežģīts jautājums, kas jākārto juristiem. Ikvienas lustras restaurācijā muzejs ir iztērējis vairākus tūkstošus latu. Stiklu, atšķirībā no citiem materiāliem, restaurēt nav pilnīgi nekādas jēgas, tādēļ zudušie fragmenti ir jāizgatavo no jauna.”
Jāprot labi zīmēt
No dažām lustrām, kas atrodas pils muzeja īpašumā, saglabājušās tikai detaļas. Tās rada aptuvenu priekšstatu par gaismekļa sākotnējo veidolu. Analogi tiek meklēti speciālajā literatūrā un attēlu arhīvā. Tad Maija veido rekonstrukcijas zīmējumu, kurā attēlots lustras kopapjoms un katra detaļa atbilstošā mērogā. “Bez izcilas zīmēšanas prasmes par stikla restauratoru nevar strādāt,” atzīst speciāliste. Tikai pēc tam stikla ražotnēs tiek meklēti pasūtījuma veicēji, bet, piemēram, ar stikla slīpēšanu uz speciālas virpas rundālieši labi tikuši galā paši. Maija, to izmēģinājusi, secina: “Vislabāk veicās muzeja šoferiem. Acīmredzot viņi ir pieraduši darboties ar sīkām detaļām un ieguvuši pirkstu veiklību. Process ir ļoti sarežģīts. Stikla restaurators nekad nav vienīgais izpildītājs, jo nepieciešams sadarboties ar augstas kvalifikācijas elektriķiem. Gaismas funkcijas nodrošināšana ir ārkārtīgi komplicēta.”
Hercogienes Benignas Gotlības buduārā un guļamistabā, ko pēc restaurācijas atklāja 2004. gadā, ir redzami Maijas Baņķieres jaunākie darbi – divas brīnišķīgas lustras. Pašlaik speciāliste pēc individuāla pasūtījuma atjauno 19. gadsimta gaismekli, kas darināts no bronzas un misiņa. Arī no citiem materiāliem veidotu lustru atjaunošanu amata meistare ir apguvusi pilnībā.
***
Fakti
– 18. – 19. gadsimtā lustras gatavoja no kristālstikla. To iegūst, stiklu īpaši slīpējot, lai rastos gaismu atstarojošas šķautnes.
– Ekskluzīvs materiāls ir kalnu kristāls. Krāsainu stiklu iegūst, masu tonējot ar oksīdiem.
– No 19. gadsimta sākuma lustru dizainā vairs neizmantoja stiklu, bet misiņu un bronzu. Sarežģītas formas pakāpeniski kļuva vienkāršākas.
– Rundāles pils interjeros var redzēt Līvbērzes, Spāres, Jamaiķu, Feimaņu, Liepupes un citu baznīcu rekonstruētās lustras, Ostankinas (Maskava) pils lustras kopiju, kā arī antikvariātos pirktas un restaurētas vēsturiskas lustras un laternas.
– Vairāk nekā 20 gadu Rundāles pils muzejs sadarbojās ar stikla rūpnīcu “Neman” Baltkrievijā, kur pēc muzeja pasūtījuma tika izgatavotas trūkstošās stikla detaļas lustrām.
