Skaistkalnes vidusskolā sestdien, 21. maijā, mācību iestādes 145 gadu jubilejā sastapās vairāk par diviem simtiem bijušo audzēkņu un pedagogu.
Skaistkalnes vidusskolā sestdien, 21. maijā, mācību iestādes 145 gadu jubilejā sastapās vairāk par diviem simtiem bijušo audzēkņu un pedagogu.
Bija reģistrējušies 236 absolventi, saka svētku koordinatore direktora vietniece mācību un audzināšanas darbā Lolita Grīnberga. Tautas nama zāle šoreiz bija par šauru, lai tajā ērti savietotos visi svinību dalībnieki. Atceres stundās atkāpās laiks un vidusskolas absolventi varēja atskatīties, kādi viņi bija izlaiduma dienā. 1954. gadā bija vidusskolas pirmais izlaidums.
Skaistkalne daudzus ir saukusi atpakaļ – pašlaik skolā strādā 27 pedagogi, no viņiem 11 ir bijušie audzēkņi, atklāj ilggadējais direktors Mārtiņš Osis. Viņam šis ir zīmīgs pavasaris – skolas vadītāja darbā aprit trīs gadu desmiti. M. Osis bilst: “Jā, skolotāja darbs vienmēr ir grūts, bet tam ir skaists atalgojums. Arī tādi brīži kā jubilejas svinības, bijušo audzēkņu tikšanās dod spēku strādāt.” Šajā mācību gadā direktors paziņojis, ka beigs darba gaitas skolā.
Sarīkojuma vēsturiskajos akcentējumos jauki ievijās šodienas skolēnu dejas, pūtēju orķestra muzicēšana un visām paaudzēm tuvas dziesmas. Tostarp skanēja “Dziesma skolai”, kuras vārdu autore ir 2000. gada absolvente Ieva Bane. Mūziku komponējis Ingmārs Zemzaris, kurš vairākkārt apmeklējis skolu un guvis šeit draugus. Šo skaņdarbu parasti izpilda izlaidumos un citās svinīgās reizēs.
Mācību iestādes saimi svētkos sveica Bauskas rajona Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Aija Spriņķe, veltīdama izteiksmīgus vārdus: “Skolas cilvēki ir vienas no skaistākajām puķēm Skaistkalnes ļaužu dārzā.” Uz šādu salīdzinājumu droši vien rosināja brīnišķā diena, kas bija saules, ievu ziedu smaržas, lakstīgalu dziesmu piepildīta.
“Bauskas Dzīve” daudzo viesu vidū sastapa arī 1943. gada, tolaik tikai Skaistkalnes sešklasīgās skolas absolventus. Viņu omulīgais noskaņojums un humora dzirksts bija pārsteidzoši. Eleonora Ķērpe sacīja: “Tagad jūtos jaunāka nekā skolas gados, tolaik ar puišiem nebučojāmies, šodien to darām droši.” Kopīgi fotografējoties, tagadējais ogrēnietis pedagogs Bruno Auziņš komentēja: “Te nu mēs esam – koris, ko varētu saukt nevis “Ave Sol”, bet “Ave Minors”.” Klases biedram Jāzepam Erdmanim, kurš visu mūžu pavadījis Skaistkalnē, sirmais B. Auziņš vaicāja: “Ar kādu krāsu tu matus krāso?” Jā, Jāzepa tumšpelēkais ezītis paslēpj viņa cienījamos gadus. Kupls bija arī 1942. gada absolventu pulciņš.
Daudzos aizkustinošos satikšanās mirkļos uzvirmoja pozitīva aura. Vidusskolas kādreizējā angļu valodas pedagoģe Rita Kramiņa emocijas izteica šādos vārdos: “Ja kādam būtu iespējams Skaistkalnē fiksēt šīs dienas enerģētiku, to droši vien varētu salīdzināt ar Pokaiņiem.”
Katram bijušajam absolventam ir savs stāsts, kāpēc skola un Skaistkalne sauc atpakaļ. 1966. gadā mācību iestādi pabeidza Ilona Purmale. Viņa ir kalnos kāpēja, bijusi Nepālā, skatījusi pasaules augstāko virsotni Everestu un izgājusi apkārt Anapurnai. Ilonai līdzi bija kāda klases biedra rakstīta kartīte, uz kuras lasāms: “Draugi, mēs visu mūžu vēl kopā iesim uz skolu…” Tik vienkāršs un ar domām ietilpīgs teikums. Bijušo audzēkņu pulciņi, kas sestdienas vakarā un naktī kavējās klašu telpās, bez vārdiem izsacīja – vēl kopā iesim uz skolu katrs sev ko īpašu pasmelt no bērnības un jaunības dienām.
***
Fakti
– 1922. gadā skolas rīcībā nodod 1900. gadā celto barona Korfa medību pili, kurā mācību iestāde atrodas arī pašlaik;
– ar 1950. gadu sākas mācības vidusskolas klasēs;
– 2004./2005. mācību gadā Skaistkalnes vidusskolā izglītojas 302 audzēkņi;
– padziļināti iespējams apgūt informātiku, matemātiku un angļu valodu;
– visi pagājušā mācību gada pamatskolas beidzēji turpina apgūt zinības vidējās izglītības programmās, 52 procenti vidusskolas absolventu turpina studijas augstskolās.
