Baleta «Pelnrušķīte» jaunā iestudējuma koncepciju līdz pirmizrādei Latvijas Nacionālajā operā moldāvu režisors Radu Poklitaru turēja pilnīgā slepenībā.
Baleta “Pelnrušķīte” jaunā iestudējuma koncepciju līdz pirmizrādei Latvijas Nacionālajā operā moldāvu režisors Radu Poklitaru turēja pilnīgā slepenībā. Tas iedarbojās, radot visdažādākos minējumus.
Ļauj vaļu fantāzijām
Zinot vien faktu, ka populārās pasakas darbība risināsies publiskā namā, daži vēlējās noskaidrot, vai izrādē būs iekļauti pornogrāfijas elementi. Uz tādām domām vedinot norāde “Bērniem līdz 16 gadiem skatīties nav ieteicams”.
Publika, kas 28. maija vakarā ieradusies uz izrādi, ir ieintriģēta. Lai gan arī mūsu skatītāji pakāpeniski tiek pieradināti pie klasisku operu un baletu mūsdienīgām interpretācijām, vēlme pēc iespējas ātrāk izzināt noslēpumu šoreiz ir ļoti jūtama. To veicina arī citi iemesli. Gandrīz katrs uzdod sev jautājumu, vai ir iespējams pārveidot bērnu baletu par aizraujošu stāstu pieaugušajiem? Citi mulst, iedomājoties, ka ieraudzīs varoņus bez pierastajiem vēsturiskajiem kostīmiem. Turklāt režisora vārds skatītājiem, izņemot teātra kritiķus, ir pilnīgi svešs. Tas arī vieš neuzticību.
Atbildes uz jautājumiem katrs meklē tādēļ, lai neskartas saglabātu bērnības atmiņas. It kā Pelnrušķīte, Sniegbaltīte vai Īkstīte nemaz nedrīkstētu mainīties līdz ar visu pārējo pasauli.
Bērniem paliek oriģināls
Ekspresīva, dzirkstoša mūsdienu horeogrāfija, apvienota ar lielisku stila un humora izjūtu – tāds ir jaunais iestudējums. Ļoti spilgta izrāde – varbūt pat šajā sezonā labākā. Uzreiz kļūst skaidrs, kādēļ “Pelnrušķītes” jauno versiju neiesaka skatīties bērniem. Vispirms viņiem ir jātiek skaidrībā par pasakas oriģinālu, kas ir nemainīga vērtība. Citādi mazajās galviņās pēc jaunās interpretācijas noskatīšanās rastos haoss un katrā apkopējā ar slotu bērnelis mēģinātu atpazīt Pelnrušķīti.
Radu Poklitaru versijā galvenā varone ir necila apkopēja prieka mājā, kur rosās elegantā pamāte ar meitām. Izrādē Pelnrušķītei ir vesels māsu pulks, nevis tikai divas kā Šarla Pero pasakā. No vairākiem personāžiem režisors ir atteicies, bet citus izrādē ieviesis no jauna. Tas itin nemaz netraucē, bet gluži otrādi – paspilgtina stāstu. Veiksmīgs atradums ir prinča aizbildņa loma, ko dejo ārkārtīgi izteiksmīgais jaunais solists Raimonds Martinovs.
Izvēlas atšķirīgus tipāžus
Galveno – Pelnrušķītes – lomu ir iestudējušas balerīnas Viktorija Jansone, Anna Novikova un Agnese Andersone. Režisors izvēlējies krasi atšķirīgus tipāžus, lai katra soliste savā izrādē ieviestu jaunas krāsas. Uz Nacionālās operas skatuves 28. maijā Pelnrušķīti atveidoja Agnese Andersone, kura līdz šim dejojusi kordebaletā. Radu Poklitaru izvēle ir iezīmējusi lūzumu viņas līdzšinējā karjerā.
Kādā intervijā balerīna atzīst, ka miniatūrā auguma dēļ viņai neviens nepiedāvātu solopartijas klasiskajos baletos, bet moldāvu viesrežisors “Pelnrušķītē” ir akcentējis modernā kustību teātra neierobežotās iespējas. Līdz ar to atbilstība noteiktiem auguma standartiem zaudē nozīmi, jo galvenā ir izpildītājas profesionalitāte. Agnese Andersone ir ļoti pārliecinoša Pelnrušķīte. Izdejot tik sarežģītu horeogrāfiju, kurā ir daudz akrobātikas elementu, jebkurai iesācējai nebūtu pa spēkam.
Rodas patīkams vieglums
Tā kā izrādes darbība risinās mūsdienās, laika zīmes parādās arī scenogrāfijā. Tā, piemēram, uz skatuves atrodas īsts auto, ko princis ar aizbildni vispirms izmanto, lai dotos piedzīvojumu, bet vēlāk Pelnrušķītes meklējumos. Fonā ik pa laikam iezaigojas ekrāns ar pārgalvīgos braucienus imitējošiem kadriem.
Pats dīvainākais, ka postmodernisma tradīcijās veidotā horeogrāfija, kostīmi un scenogrāfija nerada disonansi ar romantisko, plūstošo Sergeja Prokofjeva mūziku. Lielajam meistaram Radu Poklitaru ir izdevies sintezēt šķietami nesavienojamus mākslas virzienus un elementus. Gan uz skatuves, gan zālē izrādes laikā valda viegla un gaisīga noskaņa. Zinot, cik trausla ir robeža starp lētu šovu un augstvērtīgu izklaidi, rodas neviltots prieks, ka ir atrasts īsts zelta vidusceļš par prieku skatītājiem un izpildītājiem.
***
Interesanti
– S. Prokofjeva balets “Pelnrušķīte” pirmo reizi tika iestudēts 1946. gadā Ļeņingradas Kirova teātrī.
– Ir zināms ap desmit šī baletaa interpretāciju.
– Režisora F. Eštona versijā Konventgārdenā visas lomas “Pelnrušķītē” izpilda vīrieši.
– Sanktpēterburgas Marijas teātrī 2002. gada iestudējumā tiek izspēlēts stāsts par totalitāru pilsētu, kas iznīcina individualitāti.
– R. Nurejeva veidotajā versijā Parīzes Operā Pelnrušķīte ir kinematogrāfā iemīlējusies meitene, kura kļūst par Holivudas zvaigzni.
– Moldāvu režisors R. Poklitaru un D. Donelans (Anglija) Maskavas Lielajā teātrī nesen ir iestudējuši S. Prokofjeva baleta “Romeo un Džuljeta” mūsdienu versiju.
