Vasaras mēnešos kapsētas pārvēršas par ziedu dārziem. Kaut arī mainās paaudzes, saglabājas tradīcija pieminēt mūžībā aizgājušos tuvos cilvēkus.
Vasaras mēnešos kapsētas pārvēršas par ziedu dārziem. Kaut arī mainās paaudzes, saglabājas tradīcija pieminēt mūžībā aizgājušos tuvos cilvēkus. 4. jūnijā piemiņas brīdim gaiši saposta bija arī Brunavas pagasta Ķirķeļu kapsēta, kas atrodas nomaļā vietā meža malā. Šeit mūžīgā dusas vieta ir vairākām vietējo ļaužu dzimtām, tā zina sacīt budberģietis Jānis Druseiks. Viņš bija noraizējies, ka nav gādāts par teritorijas appļaušanu. Būdams gados jaunāks, pats centies šo darbu organizēt.
Mūžīgo mājvietu dzimtas kapu kalniņā tuvinieki izvēlas arī dažiem aizgājējiem, kurus dzīves un darba gaitas aizvedušas projām no Brunavas pagasta. Svētbrīdi, kurā kopā pabija neliela ļaužu grupiņa, noturēja katoļu prāvests Pēteris Skredeļs. Garīgās dziesmas līdzi dziedāja dažas brunavietes.
