Līdz nākamā gada vasarai visiem pagastiem jābūt labprātīgai skaidrībai, kā vienoties novados.
Līdz nākamā gada vasarai visiem pagastiem jābūt labprātīgai skaidrībai, kā vienoties novados.
Pēc tam jau notikšot sakārtošana bez prasīšanas, ko un kā cilvēki gribētu (arī rietumu demokrātijas valstīs tā noticis, kā piemērs minēta Dānija). Administratīvi teritoriālajai reformai jābūt pabeigtai līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, tas izskanējis nepārprotami.
Bauskas rajons vēl noteikti būs
Mazāka saprašana ir par reģionālo reformu – reģionu (vienubrīd vīdēja vārds – apriņķu) izveidi un funkcionēšanu. Pagājušajā nedēļā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis rajonu laikrakstu žurnālistiem prezentēja koncepciju par reģionu pārvaldes izveidi. Skaidrība būtu, ja tiešām paliktu pieci reģioni, kā līdz šim ir pieci plānošanas reģioni – Kurzeme, Zemgale, Latgale, Vidzeme un Rīga. Reģiona pārvaldei savas funkcijas (vismaz daļēji) nodotu plānošanas reģions un rajona pašvaldība. Tātad bez lieka sajukuma Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Aizkraukles un Jēkabpils rajons turpinātu būt Zemgales reģions. Krietnāks sajukums varētu iestāties Kurzemē un Latgalē, kur lielās pilsētas, cik saprotams, negrib un nevar vienoties par reģiona centru (piemēram, Liepāja un Ventspils). Jau tagad izskatās, ka varētu tomēr tapt astoņi, nevis pieci reģioni.
Katrā reģionā saglabāsies un strādās, un par cilvēkiem gādās attīstības centri (vienkāršāk izsakoties, Zemgalē tās joprojām būs Bauska, Dobele utt., kas nodrošinās daudzveidīgus valsts, reģiona pašvaldības un vietējās pašvaldības pakalpojumus saviem iedzīvotājiem). Koncepcijā trekniem burtiem ierakstīts, ka pārejas posmā rajoni tiek saglabāti kā teritoriālas vienības. Tā kā īsti tomēr neizdevās no ministra dabūt konkrētu atbildi, cik ilgs būs pārejas posms, mēs visi no pieredzes skaidri zinām – nekas nav tik mūžīgs kā termini “pagaidu” un “pārejas periods”. Tādēļ būsim droši par nākotni – Bauskas rajonā dzīvosim un strādāsim. Un būs arī rajona administrācija, kas vismaz kādu laiku “saglabās rajona padomes kapacitāti” (citāts no M. Kučinska).
Kāpēc vispār reforma vajadzīga?
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pamatojums nepieciešamībai skan: “Lai stimulētu ekonomisko attīstību un lai sakoordinētu valsts pārvaldes darbību.” Un tomēr… skaidrojumā nepārtraukti bija dzirdams – šādi bez reģioniem ar juridisku statusu nevaram veiksmīgi sadarboties ar frančiem, izjūk sadarbība ar zviedriem, vāciešiem un tā tālāk. Pat uz jautājumu, kāpēc tomēr izvēlējās vārdu reģioni, nevis apriņķi, M. Kučinskis minēja – angliski tulkojot apriņķi, tāpat lietosim vārdu “region”. Esmu samērā kosmopolītiska un eiropeiski tendēta, tomēr pat man šīs mūsu ministra centrēšanās uz ārvalstu partneriem bija par daudz… Palika iespaids, ka reforma visvairāk vajadzīga ārzemnieku dēļ, vēl nedaudz to vajag valsts pārvaldes koordinācijai, bet… tik maz tas viss tika pamatots ar mūsu pašu ļaužu vajadzību pēc labākas dzīves.
