Airika Balode
Iecavas tā sauktajā Sarkanajā skolā norisinājās apjomīgi būvdarbi, lai ēkā attīstītu sociālo pakalpojumu centru. Sociālie darbinieki Iecavā no veselības centra telpām Dzirnavu ielā 1 ir pārcēlušies uz jaunajām telpām Baldones ielā 65, taču iekārtošanas darbi vēl turpinās.
«Bauskas Dzīve» devās uz jauno sociālo pakalpojumu centru Iecavā, lai apskatītu, kā mainījusies iepriekš tukšā ēka.
Centra saimnieks Guntars Pērkons rāda jaunās telpas, tās ir plašas, saulainas un modernas. Esot ēkas iekšpusē, rodas izjūta, ka atrodamies jaunceltā būvē, jo nekas neliecina par ēkas senatni, lai gan ir saglabāts arī vēsturiskais «pieskāriens».
Bauskas novada sociālā dienesta vadītāja Dina Romanovska stāsta, ka lielāko daļu telpu centra pirmajā stāvā un daļu otrajā apdzīvos biedrība «Cerību spārni», kas nodrošinās ārpakalpojumu un te īstenos dienas centra pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem. Telpās, kurās darbosies «Cerību spārni», jau ievests pirmais aprīkojums – masāžas galds, inventārs vingrošanai, mēbeles un cits nepieciešamais. Konkrētu datumu, kad dienas centrs varētu sākt darbību, D. Romanovska minēt vēl nevar, jo tas esot atkarīgs no dažādiem apstākļiem.
Iekļūšana ēkā un visas telpas pielāgotas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, un galvenās ieejas pusē pie trepēm atrodas moderns lifts, kas izgatavots atbilstoši kāpnēm, nodrošinot iespēju arī otrajā stāvā nokļūt ikvienam apmeklētājam. «Rezultāts ir labs – arī cilvēki izsaka atzinīgus vārdus,» teic G. Pērkons.
Attālāk no pilsētas centra
Agrāk sociālā dienesta darbinieki strādāja Iecavas veselības centra telpās, taču tur visiem bijis šauri. «Es pati nesaprotu, kā vēsturiski tā varēja sanākt, ka sociālajiem darbiniekiem jāstrādā poliklīnikas telpās, – grūti bija nodrošināt arī konfidencialitāti, kas sociālo pakalpojumu veikšanai ir svarīga,» bilst D. Romanovska, «sākumā mums šķita, ka telpu Baldones ielas mājā būs par daudz, taču tā nemaz nav, jo visi esam ievākušies, vienam darbiniekam pat trūkst sava kabineta.» Ikdienā ēkā darbojas 11 speciālisti.
Iecavas veselības centrs atrodas pilsētas centrā, taču jaunā ēka ir attālāk, tāpēc «Bauskas Dzīvi» interesē, vai nav dzirdēta nesapratne no klientu puses. «Bauskā sociālais centrs atrodas vecpilsētas lejasdaļā, tāpēc cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem no kalna ar ratiņkrēslu kaut kā ir iespējams tikt, taču atpakaļ kalnā – nekā,» salīdzina D. Romanovska, «ar novada domes priekšsēdētāju jau tika runāts par šo situāciju, tāpēc ceram, ka tā uzlabosies.» Runājot par Iecavas sociālo pakalpojumu centru, viņa uzskata, ka cilvēks, kurš apzināsies savas nepieciešamības, atradīs veidu, kā ierasties centrā.
Ēkas otrajā stāvā ir arī plaša zāle, kurā gan biedrībai, gan Iecavas sociālajiem darbiniekiem būs iespēja organizēt dažādus pasākumus un svētkus. Klientu uzgaidāmajā telpā ir pieejams publiskais internets, kā arī dators ar printeri, lai pēc nepieciešamības apmeklētāji varētu izdrukāt vajadzīgos dokumentus.
Atceras ēku no skolas laikiem
Iecavas sociālo pakalpojumu centra lietvede Vija Eiduka atzīst, ka jaunās telpas viņai patīk. «Arī iepriekšējās mani apmierināja, tomēr jauns ir jauns,» viņa vērtē. Vecākā sociālā darbiniece sociālo pakalpojumu nodaļā Dace Ludiņa un sociālā darbiniece darbam ar pilngadīgām personām un nepilngadīgām personām ar invaliditāti Baiba Irbinska strādā vienā kabinetā, kas ir gana plašs, tāpēc abām darbs vienuviet nekādas grūtības nesagādā. «Man patīk gan jauno telpu krāsojums, gan izvietojums, gan viss pārējais,» atzīst B. Irbinska.
«Vienīgā nepatīkamā situācija ir ar to, ka daudziem klientiem jāmēro diezgan tāls ceļš pie mums, jo vairs neatrodamies pilsētas centrā, par ko esam ievadījuši sarunas arī pārvaldē,» tā D. Ludiņa, «ir klienti, kuri izmanto taksometra pakalpojumu, taču tā ir diezgan liela summa pensionāriem un citiem cilvēkiem.» No apmeklētājiem esot dzirdētas gan labas atsauksmes, gan arī ne tik labas – tieši par minēto attālumu.
Daļa klientu priecājas, ka ēka ir izremontēta, jo atceras, kā tā izskatījusies vēl tad, kad tur darbojusies skola, tāpēc ierodas viesos kaut tikai tāpēc, lai apskatītu pārvērtības. «Sapnis par jaunām telpām bija jau sen, un beidzot tas ir piepildījies – esam ļoti apmierināti,» tā D. Ludiņa, «gaidām arī jaunos kaimiņus – biedrību «Cerību spārni», lai ēku apdzīvotu pilnībā.»
Apsveicam!
Vienas vienīgas neērtības gan darbiniekiem ,gan apmeklētājiem