Līduma kultūras namā vakar, 14. jūnijā, latviešu tautas sēru dienā, sastapās Sibīrijas moku ceļu izturējušie Īslīces pagasta iedzīvotāji.
Līduma kultūras namā vakar, 14. jūnijā, latviešu tautas sēru dienā, sastapās Sibīrijas moku ceļu izturējušie Īslīces pagasta iedzīvotāji.
Skatoties dokumentālo filmu “Sibīrijas bērni”, atceres sarīkojuma dalībnieki nejutās pārsteigti. Vēstījumā bija arī daļa no tā, ko pārdzīvojuši viņi. Edītes Nottes ģimene 1941. gadā tika izsūtīta no Limbažu rajona. Sirmā sieviete atcerējās: “Mēs bijām četri bērni, vecākajai māsai deviņi gadi, jaunākajai divi gadiņi. Tas bija brīnums, ka mēs visi palikām dzīvi. 1946. gadā bērniem ļāva braukt atpakaļ uz Latviju. Mēs nokļuvām katrs savā ģimenē, pie krustvecākiem un vecmāmiņas. Mamma atgriezās mājās pēc 15 gadiem. Mums visiem dzīve bija izpostīta.” E. Notte ilgus gadus dzīvoja un strādāja Rīgā, 80. gadu otrajā pusē pārcēlās uz Īslīces pagastu un mīt Bērzu ciematā.
Divi vīri – Ilmārs Āriņš un Edgars Paltiņš – pārrunāja, kā viņi, zēni būdami, kopā ar ģimenēm izvesti uz tālajiem Krievijas apgabaliem. Edgars stāstīja: “Mums radi ļoti palīdzēja, nebaidījās sūtīt vēstules un produktus. Iztikšana bija vieglāka.”
Īslīces pašvaldība jau vairākus gadus Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā organizē deportēto iedzīvotāju tikšanos. Sveic tos īslīciešus, kuriem jūnija dienās ir jubilejas. Ziedu pušķus šoreiz saņēma Zinaida Javorivska, Vilma Čerņauska un Andris Jansons.
Pagasta kultūras nodaļas vadītājs Juris Brinķis, novēlot visiem veselību, aicināja uz nākamo atceres sarīkojumu ņemt līdzi mazbērnus. “Viņiem ir jāzina, ko pārdzīvojuši vectēvi un vecmāmiņas,” tā J. Brinķis.
