Baušķeniecei IRMAI BĒRZIŅAI šī nedēļa ir piepildīta ar ciemiņiem, ziediem un dāvanām. Trešdien, 15. jūnijā, viņai bija skaista jubileja.
Baušķeniecei IRMAI BĒRZIŅAI šī nedēļa ir piepildīta ar ciemiņiem, ziediem un dāvanām. Trešdien, 15. jūnijā, viņai bija skaista jubileja.
Gaidot žurnālistus, Irma par sevi bija sagatavojusi īsu aprakstu. To veidojot, jubilāre bija ielūkojusies horoskopu grāmatā. “Dvīņu raksturojums ar manu būtību saskan. Dzīvoju divas dzīves vienlaikus – personisko un sabiedrisko,” uzsver gaviļniece.
Tas izpaudies jau Neretas vidusskolā, kur viņa ieguvusi izglītību. “Biju liela sportiste, visu spēlēju, tikai futbolu ne. Toreiz par skolu bija jāmaksā, naudu pati pelnīju. Strādāju ar kolhoza zirgiem, man visi darbi bija pa spēkam. Vakaros, kad mājas solis pierima, šuvu sev kleitas, uz katru balli bija pa jaunai. Par maksu skolotājām adīju un tamborēju džemperus un jakas, dažreiz pat liku viņām lokas matos,” stāsta Irma.
Rosīgumu viņa nav zaudējusi arī pensijas gados, darbojas Bauskas pilsētas pensionāru padomē. Ar prieku piedalās laikrakstu rīkotās dažādās aptaujās un konkursos.
Uz galda Irmai bija nolikta pirts grāmata, tā ir īpaši aktuāla. Piektdienās viņa ievēro rituālu un dodas uz pirti pērties. Līdzi ņem pašas sietas slotiņas, kurās starp bērza vai liepu zariem salikti dažādi ziedi. “Jā, pēc kārtīgas sutas labu veselību un atpūtu esmu saņēmusi pietiekamā daudzumā,” piebilst karstuma cienītāja.
Noperoties ir gūts spars visai nedēļai, pat tamboradatas sāk ātrāk zibēt. Vasarā Irma darina platmales un meitenīgas cepurītes, vēsākos mēnešos ada cimdus un zeķes. To visu pārdod Bauskas vecajā tirgū. Pircēji ir iecienījuši Irmas rokdarbus, lūgumi izskan daudzveidīgi. “Parasti vienu modeli darinu ne vairāk kā divos eksemplāros, lai uz ielas pretimnācējai galvā nebūtu tāda pati cepure,” tā rokdarbniece.
Vasara Irmu vedina uz atmiņām par ceļojumiem: “Savulaik, kad strādāju veterināraptiekā, ar vīru nopirkām žiguli. Tas bija vienreizēji jauki – sēsties pie stūres un kopā ar meitām – Diānu, Sarmu – un vīru aizlaist, kur vien sirds kāro. Pusi Krievijas izbraukājām. Žēl, ka žigulīša vairs nav, varētu pavizināt mazbērnus – Aigaru, Katrīnu, Alīnu un Ēriku.”
