Īpaši smagi, ja ilgstošas, nepārejošas slimības gadījumā cilvēks nespēj par sevi rūpēties pats, bet ģimenes locekļi aizņemti darbā.
Īpaši smagi, ja ilgstošas, nepārejošas slimības gadījumā cilvēks nespēj par sevi rūpēties pats, bet ģimenes locekļi aizņemti darbā. Mūsdienās retajam ir iespēja paņemt ilgāku, apmaksātu atvaļinājumu slima tuvinieka kopšanai. Šādā morāli sarežģītā situācijā slikti jūtas visi – sirdzējs, redzot savus maizes darbā un ikdienas pienākumos aizņemtos tuviniekus, jūtas vainīgs, ka kļuvis par nastu, sagādādams papildu rūpes saviem mājiniekiem. Tuviniekiem sāp sirds, ka nespēj pietiekami daudz laika un uzmanības veltīt sirdzējam. Ilgstošas slimības gadījumā nereti arī aprūpētājiem pašiem nepieciešama nopietna palīdzība.
Agrāk vai vēlāk seko izdegšana, kura liek sevi manīt gadiem ilgi. Tie nav tikai tukši vārdi. Man ir šī skumjā pieredze, ilgstoši kopjot savu slimo (nu jau nelaiķi) māti, laikā, kad nebija pieejama kvalificēta paliatīvā aprūpe. Tāda greznība kā piemēroti higiēnas līdzekļi, piemēram, pamperi, speciālās salvetes vai ilgās iedarbības pretsāpju plāksteri, nebija pat iedomājama.
Domāju, ka mani sapratīs tie, kuri ir pārdzīvojuši līdzīgu gadījumu. Šogad situācija atkārtojās. Manai vientuļajai tantei pēc onkoloģiskas operācijas bija nepieciešama profesionāla palīdzība. Nespējot to sniegt, sākumā biju neziņā, kur vērsties.
Esmu pateicīga savai ģimenes ārstei Ilzei Kukutei, kas informēja par Iecavas paliatīvās aprūpes nodaļu. Pašlaik tante jau saņem nepieciešamo aprūpi atbilstoši savam veselības stāvoklim.
Sūtu viskrāšņāko jāņuzāļu pušķi Iecavas paliatīvās aprūpes nodaļas personālam un ģimenes dakterei I. Kukutei pateicībā par atbalstu un iejūtību manas tantes ārstēšanā.
Ticu, ka maniem pateicības vārdiem domās pievienosies tie daudzie tuvinieki, kuru ģimenes locekļi saņēmuši palīdzību šajā nodaļā.
