Vasara mūs beidzot sākusi lutināt ar siltām, peldēm īpaši piemērotām dienām. Lai baudītu ūdens burvību, svarīgi ir ne tikai saules glāsti. Nozīmīgs ir arī tērps, kurā peldētāji dodas valgmes meklējumos.
Vasara mūs beidzot sākusi lutināt ar siltām, peldēm īpaši piemērotām dienām. Lai baudītu ūdens burvību, svarīgi ir ne tikai saules glāsti. Nozīmīgs ir arī tērps, kurā peldētāji dodas valgmes meklējumos.
Pirms neilga laika “Bauskas Dzīve” apmeklēja izstādi, kas iekārtota Rīgā, tirdzniecības parkā “Alfa”. Šeit ir iespēja ielūkoties peldkostīmu vēsturē.
Tērpu māksliniece Rūta Kuplā atklāj, ka skate sarīkota ar ieceri gūt iedvesmu šīs sezonas sauļošanās un peldēšanās tērpu idejām. Izstādē aplūkojami eksponāti no pagājušā gadsimta pirmās puses līdz pat mūsdienām. “Tā ir ne tikai apģērbu izstāde, bet arī stāstījums par auguma atkailināšanas vēsturi un sievietes pašapziņas evolūciju,” skaidro projekta direktore Ilona Zacmane. Viņa arī piedāvā ieskatu peldkostīmu vēstures lappusēs.
Iedegums nebija moderns
20. gadsimta sākumā iedegumu uzskatīja par nepiedienīgu, tādēļ, atpūšoties pludmalē, sievietes valkāja apjomīgus peldēšanās kostīmus – platas, kuplas bikses, blūzes, zeķes, kurpes un lielas platmales. Taču daļai sabiedrības arī šāds tērps šķita šokējošs.
Laikā pēc Pirmā pasaules kara, 20. gadsimta 20. gados, peldkostīms kļuva par modes preci. Populārākās sieviešu nodarbes pludmalē bija pastaigas un bradāšana pa ūdeni. Tērpi šajos gadījumos līdzinājās īsām, sarežģīti piegrieztām un greznām kleitām no apdrukāta kokvilnas, zīda vai vilnas auduma. Obligāts aksesuārs bija galvassegas – turbāni, beretes, nelielas platmales.
Kļūstot populārākam veselīgam dzīvesveidam, mainījās arī prasības pludmales apmeklētāju vizuālajam tēlam. Sieviešu peldkostīmi arvien vairāk līdzinājās vīriešu triko. Jauno peldtērpu – īsas bikses un pieguļošu, pagarinātu vesti ar pazeminātu jostasvietu un dziļu izgriezumu mugurpusē – izgatavoja no adīta auduma.
Šokē kā atombumba
30. gadu sākumā peldtērpi sāka uzvaras gājienu modes attīstības vēsturē. Pludmales apģērbi kļuva ne tikai ērtāki peldēšanai, bet arī elegantāki un sievišķīgāki, lai ar tiem varētu cēli pastaigāties promenādēs. 30. gadu otrajā pusē parādījās pirmie divdaļīgie kostīmi, kas atsedza tikai nelielu ķermeņa daļu starp jostasvietu un krūšturi.
Tieši Holivudas kinozvaigznes kļuva par pirmajām jauno peldkostīmu demonstrētājām. Taču atkailināt augšstilbus un vēderu joprojām nebija pieņemts. Skandālu sabiedrībā izraisīja 1946. gadā demonstrētais divdaļīgais peldtērps, kas šokējošā minimālisma dēļ izpelnījās iesauku “atoms”. Tas sakrita ar laiku, kad ASV Klusā okeāna Bikini atolā izmēģināja jaunu ieroci – atombumbu. Abi šie notikumi radīja līdz tam nebijušu nosaukumu jaunajam peldkostīmu modelim – “bikini”.
Eiropas sievietes jauno pludmales tērpu savā garderobē ieviesa 50. gados, lai gan daudzos ASV štatos bikini bija aizliegts līdz pat 1960. gadam. Īpaši izaicinošs visai pasaulei šķita 1953. gadā Kannās 15 gadus vecās Bridžitas Bardo demonstrētais bikini bez krūštura lencītēm. Šai laikā peldkostīmu ražošanā plaši sāka izmantot sintētiskās šķiedras, uzlabotus, mazāk burzīgus dabiskos materiālus.
Uzrodas stringi
Pagājušā gadsimta 70. gadu beigas bija laiks, kad ražoja un valkāja vismazākos peldkostīmus. Tērpu dizainers Rudi Gernrihs radīja bikini, kurā bija biksītes stringi. Taču šo kārtējo šoku sabiedrības konservatīvā daļa uztvēra jau krietni pielaidīgāk.
Šai laikā līdztekus formas dažādībai lielāku uzmanību sāka pievērst arī peldkostīmu audumu izvēlei. Materiāliem izraudzījās augstas klases sintētiku. Disko stila ietekmē aizvien plašāk izmantoja spīdīgus audumus. Grezni peldkostīmi kļuva par viesību vai skatuves tērpa sastāvdaļu. Peldtērpi kļuva plānāki, augumam pieguļošāki. Ķermeņa optiskā korekcija tika panākta, dažādos veidos kombinējot kontrastējošus krāsu laukumus.
80. gados pludmales kolekciju apdrukās sāka lietot luminiscējošas krāsas, kas īpaši košas un populāras kļuva pagājušā gadsimta pēdējā desmitgadē. Modē nāca audumi ar perlamutra, metāla vai slapjuma efektu. Attīstoties drukāšanas tehnoloģijām, radās iepēja panākt optiska dziļuma un fotogrāfiskas precizitātes attēlus uz plastificētām vai gumijotām virsmām. Peldkostīma griezums nemainīgi saglabāja sievišķību, vienlaikus kļūdams arvien seksīgāks. Joprojām cieņā bija stringi un nedaudz polsterēti krūšturi.
Šos un citus minētos modeļus, to fotogrāfijas izstādē tirdzniecības parkā “Alfa” Rīgā iespējams aplūkot vēl tikai šonedēļ.
