Saeima 22. jūnijā otrajā lasījumā akceptēja Administratīvi teritoriālās reformas likuma grozījumus.
Saeima 22. jūnijā otrajā lasījumā akceptēja Administratīvi teritoriālās reformas likuma grozījumus.
Saskaņā ar tiem līdz 2009. gada 31. janvārim izveidotajām novadu pašvaldībām par katru tajā ietilpstošo pagastu vai pilsētu no valsts budžeta atvēlēs 100 tūkstoš latu infrastruktūras attīstībai.
Likums paredz jaunveidojamo novadu teritorijā iekļautajiem pagastiem piešķirt vienreizēju dotāciju no valsts budžeta – 100 vai 50 tūkstoš latu (50 tūkstoš – ja pašvaldība neatbilst noteiktajiem kritērijiem, piemēram, ir nepietiekams iedzīvotāju skaits) – novada infrastruktūras attīstībai. Trešajā lasījumā šo likumu plānots izskatīt pēc Saeimas brīvdienām rudens sesijā.
Pēc likuma grozījumu pieņemšanas pašvaldībām beidzot būs vajadzīgā motivācija apvienoties. Es uzskatu, ka administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanā šis ir nozīmīgs solis, kas nav izdarīts jau kopš 1993. gada.
Daudzviet esmu sastapies ar pārliecības trūkumu par reformas nepieciešamību un jautājumiem par to, kādas pārmaiņas tā nesīs pašvaldību iedzīvotājiem. Reformas galvenais mērķis ir pakalpojumu, kurus vietvara sniedz saviem ļaudīm, kvalitātes uzlabošana, kā arī uzņēmējdarbības attīstības veicināšana un dzīves līmeņa paaugstināšana.
Esmu apkopojis visbiežāk dzirdētos jautājumus, uz kuriem sniegšu īsas atbildes.
Kāds labums no pašvaldību apvienošanas būs iedzīvotājiem?
– Izveidojot novadu, tiks apvienoti pašvaldību finanšu resursi, tāpēc būs iespēja uzlabot domes sniegto pakalpojumu kvalitāti. Izveidot, piemēram, spēcīgu sociālo, juridisko dienestu, piesaistīt dažādu attīstības projektu izstrādei augstas kvalifikācijas speciālistus u. tml. Tā kā novadu pašvaldībām būs spēcīgāka finanšu līdzekļu kapacitāte, tās varēs realizēt projektus vai nodrošināt līdzfinansējumu tādiem projektiem, kurus pagasts ar savām materiālajām iespējām nespētu īstenot. Uzcelt, piemēram, sportam paredzētas būves vai pilnveidot infrastruktūras objektus – skolas, kultūras namus, bibliotēkas u. c.
Vai tiesa, ka likvidēs mazās lauku skolas, aptiekas, veikalus?
– Uzņēmējdarbības veidi (veikali, aptiekas utt.) ir atkarīgi no pieprasījuma. to veido iedzīvotāju vajadzības, šādu objektu rašanās vai likvidācija ir privāta lieta.
Administratīvi teritoriālā reformā netiek skatīts jautājums par mazām lauku skolām, tādējādi tas ir attiecīgās pašvaldības un nozares ministrijas (Izglītības un zinātnes ministrija) kompetencē. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) uzskata, ka skolas jāsaglabā, ja ir bērni, ko tajās mācīt.
Kā ļaudis varēs nokļūt līdz novada centram?
– Novadu administratīvo centru nosaka pati vietvara. Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” (691. pants) novada pagastos un novada pilsētās tiek saglabāti servisa centri, kuros iespējams saņemt visus pakalpojumus, ko pirms tam sniedza pagasta vai pilsētas pašvaldība. Nozīmīgs uzlabojums ir tas, ka novada dome var noteikt papildus vēl vairākus pakalpojumu centrus teritorijas citās apdzīvotās vietās, kur pirms tam šādu iespēju nebija.
Vai tiks piešķirti papildu līdzekļi nabadzīgām pašvaldībām?
– RAPLM piedāvā iestrādāt normu, ka novada pašvaldībai par katru tajā ietilpstošo teritoriālo vienību – novada pilsētu, novada pagastu – tiek atvēlēta vienreizēja valsts dotācija 100 tūkstoš latu apmērā. Papildus tiek piešķirta apvienošanās dotācija – 1 – 5 procenti no apvienojušos pašvaldību gada kopbudžeta –, kā arī valsts mērķdotācija novada apvienošanās projekta izstrādei (novada attīstības stratēģija, novada administratīvā struktūra) – desmit tūkstoš latu. Grozījumos paredzēts arī, ka novada vietvaras gada budžeta ieņēmumi pirmos piecus gadus nedrīkst būt mazāki par konkrēto novadu izveidojušo vietējo pašvaldību budžetu summu. Ja šāda starpība radīsies, to kompensēs no valsts budžeta.
Vai pašreizējie pagastu nosaukumi tiks saglabāti?
– Pagastu nosaukumi netiek mainīti. Novada pagasti un novada pilsētas tiek saglabāti kā teritoriālas vienības.
Kādi būs iedzīvotāju zaudējumi, kas radīsies, pagastiem apvienojoties?
– Daļai iedzīvotāju vietējā vara ir vairāk attālināta, taču kopējais ieguvums atsver šo zaudējumu. To kompensēs arī infrastruktūrā ieguldītie līdzekļi – sakārtoti ceļi, nodrošināta elektroniska dokumentu aprite starp pakalpojumu centriem un administratīvo centru, kā arī iespēja iedzīvotājiem saņemt nepieciešamos dokumentus tieši pakalpojuma centrā attiecīgajā novada pagastā vai pilsētā.
***
Es ceru uz pašvaldību lielāku iniciatīvu apvienoties novados pēc Administratīvi teritoriālās reformas likuma grozījumu pieņemšanas Saeimā rudenī. Tādējādi agrāk būs iespējams domāt par finanšu resursu piesaisti.
