Enerģētika ir viens no Eiropas ekonomikas svarīgākajiem sektoriem.
Enerģētika ir viens no Eiropas ekonomikas svarīgākajiem sektoriem.
Komisārs Andris Piebalgs uzskata, ka nākamie pieci gadi būs izšķiroši enerģētikas politikai. Viņš prognozē, ka vismaz tuvākajā laikā naftas cenas nepazemināsies, kamēr enerģijas pieprasījums Ķīnā un citos strauji augošajos reģionos turpinās pieaugt. Tādējādi A. Piebalgs pilnīgi piekrīt jau agrāk izskanējušam apgalvojumam par gandrīz pilnīgu (90%) Eiropas atkarību 2010. gadā no importētās naftas un gāzes.
Padomi “Zaļajā grāmatā”
Kopš 2000. gada Eiropas Komisija (EK) publicē tā saucamo “Zaļo grāmatu”. Tajā tiek apskatīti jautājumi par enerģijas efektivitāti, patēriņa samazināšanu, kā arī par enerģijas piegādes drošību. Kā stāstīja A. Piebalga palīdze Kristīne Plamše, “Zaļā grāmata” ir sava veida ziņojums, kuru var skatīt dažādos līmeņos – valsts, pašvaldības, individuālā. Tajā iekļautos ieteikumus konkrētā valsts var iestrādāt likumdošanā, tādējādi nodrošinot enerģijas efektivitātes pasākumu realizēšanu. Pagājušajā mēnesī A. Piebalgs nāca klajā ar jaunu rīcības plānu, kas būtu iekļaujams “Zaļās grāmatas” saturā. Lai panāktu, piemēram, naftas patēriņa samazināšanos, komisārs uzskata, ka pavisam konkrētas lietas ir iespējamas jau tagad. Viens no pasākumiem varētu būt jaunas kārtības ieviešana iepirkuma sektorā, veicinot pāreju uz jaunākās paaudzes iekārtām, kas atbilst enerģijas efektivitātes kritērijiem. Tāpat A. Piebalgs norāda, ka nepieciešams ieviest jaunu direktīvu par tīru un efektīvu transportu. Asu kritiku vācu nacionālajos medijos A. Piebalgs izpelnījies par ieteikumu, ka būtu nepieciešams piemērot Galileo satelītnavigācijas sistēmu ātruma ierobežotājiem un maksas ceļu sistēmu pie pilsētām ar intensīvu satiksmi, lai mazinātu vēlmi nelieliem attālumiem izmantot autoceļus. Viņaprāt, galvenais priekšnoteikums enerģijas efektivitātes paaugstināšanai ir zinātnes atbalstīšana un pāreja uz inteliģento enerģiju, tādējādi sekmējot augsto tehnoloģiju izmantošanu. Šajā gadījumā nozīmīgi būs arī pētījumi par ūdeņraža izmantošanu automašīnu dzinējos un pētījumi ogļskābās gāzes izmešu pārtveršanai un noglabāšanai.
Atbalsts jauninājumiem
Pašlaik var runāt par 2,6 miljardiem eiro pētījumiem enerģētikas nozarē un vēl 780 miljoniem demonstrējumu un tehnoloģiju projektiem enerģētikā programmas “Intelligent Energy Europe” laikā. A. Piebalgs min, ka bez zinātnes ietvarprogrammas vēl viens instruments ir Konkurences un jauninājumu programma, kas radīta, lai atbalstītu inovatīvus mazos un vidējos uzņēmumus, kam ir augsts izaugsmes potenciāls, un lai novirzītu tehnisko atbalstu jauninājumu ieviešanai ražošanā un ikdienā. Novatoriskiem maziem un vidējiem uzņēmumiem tiks atvieglotas sākumkapitāla iegūšanas iespējas bankās. Šī programma arī būs viens no instrumentiem jaunu vides tehnoloģiju ieviešanā.
Svarīgi ieguldījumi infrastruktūrā
Atsevišķa apakšprogramma ar kopējo budžetu – 780 miljoni eiro –, kas ietilpst A. Piebalga atbildības jomā, ir programma “Saprātīga enerģija Eiropai” (“Intelligent Energy Europe”). Ar dažādiem demonstrējumiem un regulatīvās vides uzlabošanas projektiem tiks sekmēta atjaunojamo enerģijas resursu plašāka izmantošana un enerģijas efektivitātes palielināšana. Pašlaik daudzas jaunās tehnoloģijas tirgū ienāk lēni, jo šķēršļi ir regulatīvajā vidē. Arī enerģētikas un transporta sektorā un sabiedrībā kopumā nepieciešams vairot zināšanas par enerģijas efektivitātes jautājumiem un popularizēt atjaunojamos enerģijas resursus, uzskata A. Piebalgs. Latvijā patlaban tiek realizēta ekomājas iecere. Šāda tipa ekoloģisku un no enerģijas efektivitātes viedokļa unikālu māju demonstrēšanas projekts potenciāli varētu pretendēt uz finansiālu atbalstu no programmas “Intelligent Energy Europe”.
Pašlaik svarīgi ir ieguldījumi arī Eiropas transporta un enerģijas infrastruktūrā, piemēram, enerģijas tīklu starpsavienojumu izveidē. Starpsavienojumu izveide patlaban ir sevišķi nozīmīga Baltijas valstu gadījumā, lai Latviju, Lietuvu un Igauniju iekļautu Eiropas Savienības enerģijas tīklos. Arī enerģijas tirgus tālāka atvēršana ir nozīmīgs priekšnoteikums Eiropas ekonomikas augšupejai. Tajās dalībvalstīs, kur elektrības tirgus ir atvērts konkurencei, cenas ir gājušas uz leju. Tādēļ Eiropas Komisija turpinās uzraudzīt, kā dalībvalstis pilda pašu pieņemtās direktīvas par elektrības un gāzes tirgus liberalizāciju.
