Strasbūrā Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas sesijā 22. jūnijā tika pieņemta rezolūcija par Krievijas Federācijas neizpildītām iestāšanās saistībām.
Strasbūrā Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas (EPPA) sesijā 22. jūnijā tika pieņemta rezolūcija par Krievijas Federācijas neizpildītām iestāšanās saistībām.
EPPA atbalstīja Latvijas delegācijas (vadītājs Andris Bērziņš) iesniegto priekšlikumu, aicinot Krieviju “pabeigt darbu robežlīguma ar Latviju noslēgšanai un ratifikācijai”. EPPA noraidīja Krievijas Federācijas delegācijas mēģinājumu tekstā svītrot atsauci uz Baltijas valstu okupāciju, tādējādi asambleja vēlreiz atzinusi Latvijas okupācijas faktu, liecina Ārlietu ministrijas preses dienesta sagatavotā informācija.
Jūnijā arī Eiropas Parlaments (EP) pieņēma ziņojumu par Eiropas Savienības un Krievijas attiecībām. EP deputāte Inese Vaidere atzīst, ka Krievijai piemīt svarīgas stratēģiskas partneres nozīme ne vien ekonomikā un tirdzniecībā, bet arī cīņā pret starptautisko terorismu, nelegālo tirdzniecību ar ieročiem, narkotikām un cilvēkiem. Viņa norāda, ka Krievijas sadarbība vajadzīga arī, lai novērstu vides un kodolenerģijas katastrofas.
Mūsu deputātu ieguldījums
Inesei Vaiderei ir liels gandarījums, ka EP ziņojumā par ES un Krievijas attiecībām tika iekļauti arī viņas pašas iesniegtie priekšlikumi – aicināt Krieviju atzīt Baltijas valstu okupācijas faktu. Viņasprāt, šis aicinājums Krievijai nepaliks bez uzmanības, jo EP viedoklis ir ES iedzīvotāju vairākuma domas. “Ar to nevar nerēķināties dalībvalstu valdības, trešās valstis, kā, piemēram, Krievija, vai arī ES citas institūcijas. EP viedoklim ir ārkārtīgi liela starptautiska nozīme. Taču tikai no pašas Krievijas būs atkarīgs, vai tā spēs pieņemt šo uzskatu. Mums ir pienākums prasīt Krievijai atzīt un nosodīt okupācijas režīma pastrādātos noziegumus,” tā “Bauskas Dzīvei” stāsta I. Vaidere. Viņa atzīst, ka šāds solis stiprinātu arī pašas Krievijas demokrātiju. Tāpat I. Vaidere uzskata, ka bez astoņu Latvijas deputātu līdzdalības un aktīvas Baltijas un pārējo jauno dalībvalstu deputātu sadarbības šis ziņojums nebūtu tik objektīvs, kādu mēs to patlaban redzam.
Papildus minētajam EP ir akceptējis arī Ineses Vaideres iesniegto priekšlikumu aicināt ES dalībvalstis izmantot divpusējos kontaktus ar Krieviju, lai atbalstītu kopējo ES politiku, proti, – runāt ar Krieviju “vienā balsī”. Tika apstiprināti arī vairāki grozījumi, kurus I. Vaidere iesniedza kopā ar citiem EP deputātiem un kuros tiek pausta nožēla par Krievijas attālināšanos no demokrātijas, tirgus ekonomikas un cilvēktiesību ievērošanas principiem, kā arī par plašsaziņas līdzekļu brīvības ierobežojumiem.
Būs galvassāpes Austrumu kaimiņam
EP deputāts Roberts Zīle norāda, ka ES ir sava loma Latvijas un Krievijas robežlīguma jautājuma risināšanā. Viņš uzskata, ka ES to labi apzinās un, kā pagātnē bija, tā arī nākotnē būs aktīva partnere šajā dialogā.
“Diemžēl Latvijas problēma pašlaik ir pavisam cita, ES tur nevar palīdzēt. Latvijas augstākajām amatpersonām sākumā pašām jāvienojas par kopīgu ārpolitikas taktiku. Pašreizējā, maigi sakot, diskusijā starp valsts prezidenti un Ārlietu ministriju būtu ļoti muļķīgi iejaukt Eiropas Savienību,” norāda R. Zīle. Pēc viņa domām, ja Latvija vēlas ES kā savu partneri, būtu tomēr pieklājīgi bijis par lēmumiem, kādus pirms maija notikumiem pieņēma Latvijas institūcijas, laikus informēt arī Eiropas Savienību.
Savukārt Inese Vaidere uzskata, ka līguma nenoslēgšana nav traģēdija, jo dabā robeža ir nosprausta un tiek apsargāta. “Mēs bez šī līguma esam iestājušies gan ES, gan NATO, tādējādi vitālas nozīmes tam pašlaik nav. Savukārt pašai Krievijai šī situācija gan var tuvākajā nākotnē sagādāt pamatīgas galvassāpes. Austrumu kaimiņš pašlaik cenšas runāt ar ES par vīzu iegūšanas atvieglojumiem savas valsts pilsoņiem iebraukšanai ES, kas nebūs iespējams bez šādiem robežlīgumiem ar visām Krievijas kaimiņvalstīm, kā arī bez Krievijas rakstiskas apņemšanās uzņemt atpakaļ personas, kas nelikumīgi ir ieceļojušas ES no Krievijas teritorijas,” paredz I. Vaidere. Par šādu virzienu liecina Krievijas steigšus noslēgtie robežlīgumi ar Ķīnu un Kazahstānu, tāpēc var teikt, ka Krievija būs ieinteresēta līguma noslēgšanā ar Latviju, domā I. Vaidere. Viņasprāt, šī jautājuma atrisināšana lielā mērā būs atkarīga no Latvijas valdības spējas izmantot situāciju mūsu valsts interesēs.
Līgumam jābūt parakstītam
Ārlietu ministrs Artis Pabriks norāda, ka robežlīgums neizzudīs no ārlietu redzesloka un tam jābūt parakstītam, ņemot vērā Latvijas politiskās intereses, tiesiskuma un valstiskās kontinuitātes principus. Viņš uzskata, ja Krievija patiesi vēlas šo līgumu parakstīt, tai neviens netraucē pieņemt kaut divas vienpusējas deklarācijas un nekavējoties sēsties pie sarunu galda.
Taču Latvijas un Krievijas attiecības nedrīkst reducēt tikai uz vienu robežlīgumu. Mums ir virkne citu jautājumu un līgumu, kurus varam risināt neatkarīgi no progresa robežlīguma jomā, jo robežlīgums ir tikai viena mūsu starpvalstu attiecību sastāvdaļa, atklāj A. Pabriks.
