Saistībā ar publicētajiem materiāliem par Iekšlietu ministrijas plāniem triju gadu laikā dubultot darbinieku algas premjers Aigars Kalvītis šo projektu nodēvējis par populismu.
Saistībā ar publicētajiem materiāliem par Iekšlietu ministrijas plāniem triju gadu laikā dubultot darbinieku algas premjers Aigars Kalvītis šo projektu nodēvējis par populismu.
Atbildot uz to, iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons uzskata par nepieciešamu informēt sabiedrību, ka valsts drošības sistēma ir krīzes priekšvakarā.
Tikai šogad piecos mēnešos darbu iekšlietu dienestos, lielākoties Valsts policijā, pametuši 450 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir ar piecu līdz desmit gadu darba stāžu iekšlietu sistēmā. Tie ir pieredzējuši, taču vienlaikus vēl jauni un perspektīvi darbinieki.
Situācijas nopietnību apliecina arī fakts, ka Valsts policijas skola šopavasar pirmo reizi kopš tās dibināšanas nav spējusi komplektēt mācību grupu. savukārt Valsts robežapsardzības koledžā mācīties vēlas desmit reižu mazāk jauniešu nekā iepriekšējos gados.
Par Iekšlietu ministrijas materiāli tehnisko aprīkojumu katrs var pārliecināties, ieejot tuvākajā policijas iecirknī vai ugunsdzēsības depo. Jāatzīmē, ka Iekšlietu ministrijā patlaban izstrādātais algu paaugstināšanas projekts ļaus saglābt tikai pašu elementārāko, proti, nodrošināt sabiedrisko kārtību uz ielas un masu pasākumos. Situācijas nopietnība liek celt trauksmi visā sabiedrībā.
Atliekot problēmas risinājumu, interpretējot to kā “populistisku”, tiek apdraudēta valsts iekšējā drošība. Iedzīvotāju drošība un sabiedriskā kārtība, bez šaubām, pieder pie valsts prioritārajiem pienākumiem, un šī nav tā tēma, par kuru vajadzētu sākt politisku tirgu.
Investīcijas Iekšlietu ministrijas materiāltehniskajā bāzē un darbinieku atalgojumā pēdējos 15 gados bijušas simboliskas un novēlotas. Ja šādi strīdi par nepieciešamību ieguldīt sabiedriskās drošības nodrošināšanā arī turpmāk būs noturīga tradīcija mūsu valsts dzīvē, tad mēs riskējam kļūt par starptautiskas blamāžas objektu. Jau tagad jārēķinās, ka 2006. gada Pasaules hokeja čempionāta drošības organizēšana prasīs ievērojamas investīcijas. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka esam arī Eiropas Savienības austrumu robeža. Mums allaž ir jāpatur prātā, ka drošība mūsu zemē vairs nav tikai mūsu valsts iekšējā lieta.
Pēc Latvijas Republikas likumdošanas, policijas darbiniekiem nav tiesību streikot, tomēr tas nenozīmē, ka viņiem nav tiesību saņemt savam darbam atbilstošu atalgojumu. Tieši tāpēc iekšlietu ministra pienākums ir uzturēt šādu darba algas paaugstināšanas prasību valdībā, norādot uz tās prioritāti un neatliekamību.
Paziņojumu sagatavoja Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments
