LETA
Šodien Latvijā tiek svinētas pareizticīgo Lieldienas.
Lieldienu datums ir mainīgs, jo tas ir atkarīgs no Mēness fāzes. Citi kristiešu svētki tiek svinēti atkarībā no Lieldienu datuma.
Šogad katoļi, luterāņi un baptisti Lieldienas svinēja 31.martā, savukārt pareizticīgie šos svētkus svin šodien.
Latvijas Pareizticīgās baznīcas metropolīts Aleksandrs svētkos novēl neļaut nekādām dzīves bēdām un pasaules vilinājumiem satricināt ticību vai atkāpties no Kristus baušļiem, “lai laicīgie prieki neaizslēgtu mums ieeju Mīlestības un mūžīgās Pashas valstībā”.
“Kristus aicina mūs mīlēt, bet šīs pasaules gars – lepnības un patmīlības gars, šķelšanās gars – dažkārt pārņem cilvēkus savā varā. (..) Izrādīsim mīlestību tiem, kam tās trūkst, nabadzīgajiem un vientuļajiem, atraitnēm un bāreņiem,” aicina metropolīts.
Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.
Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par Kunga dienu. Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu sāka svinēt kā Kristus augšāmcelšanās dienu.
Teologi no dažādām Romas impērijas malām savulaik diskutēja par to, kurš tad ir īstais Lieldienu datums. 325.gadā Nīkajas koncilā teologi atteicās no likuma, ka Lieldienas ir svinamas vienlaikus ar Pashā svētkiem, un noteica, ka tās jāsvin svētdienā pēc pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma.
Taču neskaidrības turpinājās, svētkus turpināja svinēt dažādos datumos, jo Romas impērijā par pavasara sākumu bija dažādi viedokļi. 525.gadā Dionisijs Eksigijs 21.martu noteica kā pavasara sākumu. Astronomiski pavasaris sākas 20.martā vai 21.martā, kad diena un nakts ir vienādā garumā.
Tikai 800.gadā, kad valdīja Kārlis Lielais, visa kristīgā pasaule sāka svinēt Lieldienas vienā datumā. Taču vienprātība ilga tikai līdz viduslaikiem, kad 1582.gadā pāvests Gregors veica kalendāra reformu. Katoļi un evaņģēliskie kristieši pieņēma reformēto kalendāru, bet lielākā daļa pareizticīgo kristiešu turas pie Juliāna kalendāra.
Evaņģēlijos stāstīts, ka šajā dienā sievas ļoti agri nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles. Taču viņas atradušas kapu tukšu, bez Jēzus miesas tajā. “Kad tās nezināja, ko darīt, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies”,” raksta evaņģēlists Lūka.
Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kas dod cilvēkiem uzvaru pār grēku, nāvi, dāvā mūžīgās dzīvības cerību, norāda Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.
Bauskas novadā ir divas pareizticīgo baznīcas ar draudzēm – Bauskas Svētā Georgija pareizticīgo baznīca, kas uzcelta 1881. gadā un kam projekta autors bija zināmais arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis; kā arī jaunā baznīca Iecavā. Abās draudzēs dievkalpojumus vada virspriesteris Nikolajs Prikazjuks.
Attēlā – Iecavas pareiztīcīgo baznīca. Foto no “Bauskas Dzīves” arhīva.
Latvijā NEsvin pareizticīgo Lieldienas. Objektīvu iemeslu dēļ. Pareizticīgo baznīca ir svētījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā. Ļaudīm to būtu jāzina.
Ukraiņiem ir sava natīvā, autothonā, politeiskā ticība (reliģija): ridnovirstvo. Šī reliģija ir balstīta politeiskā pasaules uztverē un ticībā Slāvu Dieviem un Dievietēm. Bez pareizticīgo baznīcas ukraiņi var arī iztikt. Pietam ļoti labi iztikt. Garīgumu ukraiņu tautai var sniegt arī Slāvu Dievi un Dievietes.
Dievu ir daudz. Dieviešu ir daudz. Kā Lieldienas var notikt divreiz? Vai kāds senebreju mitoloģijas speciālists ir spējīgs, ko jēdzīgu izskaidrot? Cilvēku čakarēšana. Tik īpaši kontekstā ar to, cik asiņaini kristietība soļoja pa Eiropu.
Lieldienas ir Dievietes Ostaras svētki.