11. starptautiskais Senās mūzikas festivāls Bauskā risinājās tikai vienu dienu – sestdien, 2. jūlijā.
11. starptautiskais Senās mūzikas festivāls Bauskā risinājās tikai vienu dienu – sestdien, 2. jūlijā. Izturīgākajiem apmeklētājiem bija iespēja tvert to laiku noskaņu gan jautros un bezbēdīgos, gan šodienas kultūras patērētājam sarežģītāk saprotamos pasākumos.
Diena iesākās tradicionāli – ar viduslaiku tirdziņu un dažādām bezbēdīgām izdarībām.
Tirdziņā mūsējie un tālumnieki
“Es pirmo reizi kāpu umurkumura stabā un tiku līdz pašam galam,” sajūsmu par veikumu neslēpa mazais Mārtiņš Geiba no Krāslavas. Viņš uz Bausku atbraucis kopā ar tēti, lai gadatirgū pircējiem piedāvātu pašu pļavās vāktas zāļu tējas. Dobelnieks Artis Petriks, ietērpies seno dienu kostīmā, mudināja visus iemēģināt staigāšanu ar koka kājām. “Nebaidieties, visi jau vienmēr kā Emīls terīnē tomēr neiekrīt,” viņš uzmundrināja tirgus apmeklētājus. Vēsma Ušpele bija atbraukusi no Rēzeknes rajona Maltas, lai baušķeniekus pacienātu ar viduslaiku manierē ceptām pankūkām. “Jo vairāk es cepu, jo gardākas tās sanāk,” sacīja latgaliete. Viņa arī zināja stāstīt, ka jaunām meitām svarīgi izlemt, cik brūnu pankūku izvēlēties. Ja grib, lai bērni dzimst ar tumšiem matiem, cepienam jābūt ar krietni apdegušāku maliņu. Uz gadatirgu Bauskā bija atbraucis arī Sigits Vanesis no Panevēžas. Viņa piedāvājums – izskatīgi, neparastas formas lēti skalu groziņi un cibas. “Bauskā esmu pirmo reizi, man šeit patīk,” atzina tirgotājs no Lietuvas.
Kamēr vienā tirgus laukuma pusē kārdinoši smaržoja tikko ceptas pankūkas, mājas siers vai smalki maltas kaņepes un linsēklas, citviet varēja papaijāt kazlēnus vai mēģināt sarunāt darbu vasarā pie sivēnu ganīšanas. Savukārt citā malā bija dzirdamas klusas lūgšanās. “Sākumā šķita, ka sēdēšana siekstā būs gana ērta. Taču nu jūtu, esmu gatava maksāt izpirkšanas naudu, lai mani no šī moku rīka izlaiž laukā,” pēc pāris siekstā pavadītām minūtēm atzina rīdziniece Līga Jurjeva.
Klausītājiem vajadzīga sagatavotība
Līdzās pircējiem un pārdevējiem no daudziem Latvijas rajoniem bija arī pašmāju ļaudis, kas uz šo jautro pasākumu viduslaiku garā bija nākuši ar ģimenēm. Festivāla organizētāja – Latvijas Koncertdirekcija – bija iecerējusi veidot ģimeņu, nevis elitāras publikas sarīkojumu. Vairāki uzrunātie baušķenieki atzina, ka dienas pirmā puse, lai arī gara, tomēr bija lieliska atpūta visai ģimenei.
Taču vakara koncerti daudziem apmeklētājiem, īpaši ģimeņu jaunākajiem pārstāvjiem, izvērtās nogurdinoši. Baroka kamerorķestra, operas solistu un aktieru izrādītā J. Haidna leļļu opera “Filemons un Bauce” prasīja nopietnu fona informāciju. Noslēguma koncerts “Klostera nakts” bija gaismas un skaņas mistērija tiem, kurus sajūsmina liturģiski dziedājumi latīņu valodā. “Pirmo reizi biju uz šādu nakts koncertu Bauskas pils pagalmā. Noskaņa bija burvīga,” sacīja baušķeniece Velta Ansviesule. Koncerts viņai šķitis pārāk garš, vienveidīgs un nogurdinošs. “Ja šitā viduslaikos dzīvoja un dziedāja klosteros, tad es esmu pagalam,” pēc priekšnesuma “Bauskas Dzīve” dzirdēja sarunājamies divus pusaudžus, kas devās mājup. Tā jaunieši novērtēja pusotru stundu garo muzicēšanu Bauskas pils pagalmā un iegāja atpūtas centrā “Randevu”, kur tonakt bija dzirdami pavisam citādi mūzikas ritmi.
