Netālu no Lietuvas robežas jau vairāk nekā 15 gadu tukša, pamesta un laika zoba saēsta stāv ēka, kurā pavadītos gadus atceras daudzi Bauskas rajona iedzīvotāji.
Netālu no Lietuvas robežas jau vairāk nekā 15 gadu tukša, pamesta un laika zoba saēsta stāv ēka, kurā pavadītos gadus atceras daudzi Bauskas rajona iedzīvotāji. Tur pirms 85 gadiem tika ierīkota Ceraukstes-Pāces skola, kas pēdējos absolventus izvadīja 1989. gada jūnijā.
Muiža piederējusi daudzām dzimtām
Kā jau daudzviet citur Bauskas apriņķī un arī Latvijā, pēc Pirmā pasaules kara neatkarīgas valsts pastāvēšanas sākumā daudzas lauku skoliņas iemitinājās bijušo muižu kungu dzīvojamajās ēkās. Tā bija arī Pācē, par kuru senākās ziņas rodamas 16. gs. dokumentos. Tur noteiktas šī zemes gabala robežas, kad Livonijas Ordeņa mestrs to izlēņoja Hermanim Vredem un viņa mantiniekiem. No šīs dzimtas slavens kļuva zviedrupoļu kara varonis Heinrihs Kaspars Johans fon Vrede, kurš 1605. gadā kaujā pie Salaspils atdeva savu zirgu Zviedrijas karalim Kārlim IX un, pats iedams bojā, izglāba viņam dzīvību.
Pēc Vredēm Pāces muiža secīgi laiku pa laikam bija vairāk nekā 20 baltvāciešu dzimtu īpašums. Daudzas no šīm dzimtām bija aristokrātiski spožas, tomēr par ilgstošu rezidenci muižas dzīvojamā kungu māja tā arī nekad nekļuva. No daudzajām Pāces muižas īpašnieku dzimtām minama, piemēram, 17. gs. Bauskas hauptmaņa (Kurzemes hercogistes administratīvi teritoriālās pārvaldes ierēdņa – A. U.) Nikolausa fon Brunova dzimta, kā arī fon Netelhorstu dzimta, kura Pācē uzturējās visilgāk. Gandrīz 100 gadu laikā, 18. gs. un 19. gs. sākumā, Pācē dzīvoja šīs dzimtas trīs paaudzes, un šajā laikā muiža piedzīvoja uzplaukumu. Tad arī tika celta kungu ēkas vecākā daļa, kam vēlāk simetriski pēc apjoma piebūvēja otru daļu. To paveica nākamie Pāces saimnieki fon Bistrami.
Pāces muižas daudzo īpašnieku vidū 19. gs. minams arī slavenās Rīgas alus darītavas “Kymmel” īpašnieks Karls Ludvigs Kimmels (viņa portrets redzams uz mūsdienās izdotā “Kimmel” alus pudeles etiķetes). 1889. gadā Pāces muižu īpašumā ieguva Bauskas apriņķa muižniecības maršals Pauls Pēteris fon der Pālens, kurš to apvienoja vienā īpašumā ar dzimtai piederošo Kaucmindi.
Pālenu dzimta bija pēdējā Pāces muižas īpašniece. Uz šo laiku, šķiet, attiecas Andreja Viča “Latviešu skolu vēsturē” par Bauskas apriņķa skolām minētais, ka Pāces muižas ēkas divās telpās skolotājs Nīcs vadījis mācības apmēram 30 – 35 bērniem. Tātad mācības Pācē notikušas arī pirms Pirmā pasaules kara un 1920. gadā tās tika atjaunotas.
Sapulce lemj par mācību iestādi
Pirmā pasaules kara beigās Pāces muižas kungu dzīvojamā ēka bija pamesta, izpostīta un izdemolēta. Saglabājies bija vienīgi dakstiņu jumts un četras podiņu krāsnis.
1920. gada jūnija pirmajā svētdienā muižas parkā sanāca apkārtnes ļaužu sapulce, kas nolēma veidot jeb, precīzāk, atjaunot skolu pamestajā kungu mājā, par kuras turpmākajām īpašumtiesībām vēl nebija īstas skaidrības. Reģistrēja skolas vecuma bērnus. Tādu sanāca 80. Ievēlēja vecāku komiteju, kas sāka skolas ierīkošanas darbu. Dažādos veidos tika iegūti ēkas atjaunotnei un remontam nepieciešamie materiāli, un vietējie iedzīvotāji dažu mēnešu laikā skolas vajadzībām sakārtoja vairākas telpas. Iespējams, ka neskaidro īpašumtiesību dēļ tikušas gatavotas tās telpas, kur mācības notikušas jau pirms kara. Palīdzību skolas iekārtošanā, cik pirmajā pēckara gadā varēja sniegt, deva arī Ceraukstes pagasta pašvaldība. Taču pēc remonta trūka paša galvenā – nebija skolas galdu. Kā rakstīts skolas hronikā, no vairākām mājām saveda garos galdus un solus (īstos iegādājās tikai 1925. gadā), un 1920. gada 1. oktobrī mācības jaunajā skolā varēja sākt 80 bērnu.
Par skolas pirmo pārzini jeb direktori Bauskas apriņķa skolu valde apstiprināja Mariannu Ilziņu. Kad pagājušā gadsimta 20. gadu pirmajā pusē sākās agrārās reformas realizēšana, Pāces muiža īpašniekiem tika atsavināta, tās teritorijā izveidoja 11 jaunsaimniecību, bet Pāces muižas kungu ēku ar parku un saimniecības ēkām nodeva Ceraukstes pagasta pašvaldībai Pāces sešgadīgās pamatskolas vajadzībām. Turpmākajos gados tika izremontēta un mācībām piemērota visa ēka. Turpinājās apkārtnes un parka kopšana un labiekārtošana.
Labi panākumi daudzās jomās
Skolas pastāvēšanas pirmajos gados audzēkņu skaits pieauga, 20. gadu vidū – samazinājās, un 30. gados vidējais skolēnu skaits, kas mācījās Ceraukstes-Pāces sešgadīgajā pamatskolā (tāds tolaik bija oficiālais skolas nosaukums) bija ap simtu. Palielinājās arī pedagogu skaits. Pirmajā mācību gadā bija tikai divi skolotāji, bet 30. gados strādāja četri pieci pedagogi.
20. gadu vidū skolā tika izveidots dramatiskais ansamblis un koris, ierīkota bibliotēka. Savukārt 30. gadu vidū, kad visā valstī pastiprinātu uzmanību pievērsa skolu jaunatnes fiziskajai sagatavotībai un sportam, parka teritorijā izveidoja sporta laukumu. Fiziskās audzināšanas nodarbības vadīja skolotāja Natālija Briņķe, kura vienlaikus bija arī Ceraukstes pagasta jaunsargu nodaļas vadītāja.
Īpašas pieminēšanas vērts ir 1930. gadā izveidotais Ceraukstes-Pāces mazpulks, ko vadīja skolas pārzine M. Ilziņa un kas bija viens no labākajiem mazpulkiem Latvijā. M. Ilziņa 1934. gadā no Kārļa Ulmaņa saņēma mazpulku Goda zīmi zeltā.
Skolai bija iedalīti pieci hektāri bijušās muižas zemes, un Pāces mazpulcēni valsts mērogā bija pazīstami ar labiem panākumiem biškopībā, dārzkopībā un putnkopībā. Šo vai citu iemeslu dēļ daudzi skolas beidzēji 30. gados turpināja mācības ar lauksaimniecību saistītās izglītības iestādēs, piemēram, netālajā Ziedoņa dārzkopības skolā.
Telpas izmanto vērmahta karavīri
Pēc Latvijas Republikas neatkarības zaudēšanas 1940. gadā padomju varas sākumā skola turpināja pastāvēt. Darbu saglabāja arī skolas pārzine M. Ilziņa, un šajā laikā mācību iestādē izveidojās pionieru pulciņš. Kad 1941. gada vasarā padomju okupācijas varu nomainīja vācu okupācijas vara, M. Ilziņu no skolas pārzines amata atbrīvoja. Viņas vietā iecēla skolotāju Jerumu, bet 1943. gadā – skolotāju Mežkalnu. Kaut arī darbs vācu okupācijas laikā netika pārtraukts, tomēr mācības 1943./1944. mācību gadā apgrūtināja tas, ka skolā kādu laiku mitinājās vērmahta karavīri. Vācu okupācijas gados skolēniem vasarās bija obligāti jānostrādā noteikts laiks lauku darbos un rudenī bija jāuzrāda izziņa par godprātīgi veiktu darbu.
Pēc kara jaunais mācību gads Pāces skolā atsākās 1944. gada rudenī, kad par skolas direktori atkal strādāja M. Ilziņa. Viņa iestādi vadīja līdz 1952./1953. mācību gadam. Pēc viņas par skolas direktori iecēla Mariju Feldbergu.
Pēckara gados Pāces pamatskola turpināja pastāvēt kā neliela lauku skoliņa. Tajā audzēkņu skaits vidēji bija nedaudz pāri simtam. Pēckara gados pieauga skolotāju skaits, bet 50. gadu beigās un 60. gados Pāces skolā mācības dažās klašu grupās kādu laiku tika organizētas arī krievu valodā nelatviešu bērniem.
Aktīvi darbojas pionieri
60. un 70. gados Pāces skolu vadījuši direktori Velta Teseļska, Velta Šmite, Inārs Bočs, Voldemārs Barens un Jānis Mileika. Šajā laikā bija raksturīgi oktobrēnu pulciņi un pionieru organizācija. To vadītāji iesaistīja skolēnus dažādos pasākumos. Vecākā pionieru vadītāja un vēlākā skolas direktora Voldemāra Barena iedvesmoti, pācenieki ar labiem panākumiem piedalījās ne tikai Bauskas rajona, bet arī Latvijas mēroga militarizētajā spēlē “Kāvi”. Skolā notika ierindas ska tes, darbojās tūrisma un novadpētniecības pulciņi, vairāki mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi. Vasarās un rudeņos skolēniem obligāts bija darbs kolhoza druvās, tīrumos un augļu dārzos. Nepārtraukti tika strādāts apkārtnes kopšanā un sporta laukumu labiekārtošanā. 60. gadu vidū absolventi iesāka liepu alejas veidošanu pie skolas. Iestādīja pirmās liepiņas, kas tagad kupli salapojušas.
Pagājušā gadsimta 80. gados Uzvaras kolhoza ciematā sāka būvēt jauno vidusskolas ēku. Pēc tās uzcelšanas 1988./1989. mācību gads Pāces skolai bija pēdējais. Toreiz iestādi vadīja direktore Ligita Būmeistare. Togad skolu beidza deviņi pēdējie tās absolventi – skolotāja Rimanta Velmunska audzēkņi. Jaunajā, 1989./1990. mācību gadā Pāces skolēni sanāca Uzvaras vidusskolā, bet daudzi skolotāji pedagoģisko darbu turpināja (un joprojām to dara) Bauskas rajona un Rīgas skolās.
Pāces skolas bijušajiem audzēkņiem un pedagogiem šīs nedēļas nogalē, 9. jūlijā, būs jauki atkalredzēšanās mirkļi salidojumā, kura norises vieta izvēlēta vecās muižas un skolas parkā Pācē.
A. URTĀNS, vēstures maģistrs
